Nenoliedzami, katrs ticīgais tiecas pēc iespējas pilnīgāk un pareizāk izpildīt savas reliģijas rituālus, no kuriem svarīgākā ir obligātā ikdienas piecas reizes izpildāmā lūgšana – solā. Lūgšana ir vienīgais pielūgsmes veids, kurš Pravietim (lai viņam Allāha svētība un miers) tika noteikts laikā, kad viņš bija pacelts debesīs pie Visaugstākā Allāha. Aprakstot solā, pats Pravietis (s) norādīja, ka tas ir izšķirošais kritērijs starp ticību un neticību.

Kurānā Allāhs saka:

﴾إِنَّ الصَّلَاةَ كَانَتْ عَلَى الْمُؤْمِنِينَ كِتَابًا مَوْقُوتًا﴿

“Patiesi, solā ir nolikums ticīgajiem noteiktajos laikos.” (Kurāns 4:103)

Šajā rakstā ies runa par dažu lūgšanu laiku noteikšanu, un, lai nenogurdinātu lasītāju ar gariem ievadiem, tūdaļ ķersimies pie tēmas analīzes.

Kurā laikā sākas lūgšanas?

Laiks, kad tiek pildīta katra no piecām obligātajām lūgšanām, saistīts ar Saules stāvokli attiecībā pret Zemi:

1 – Fadžra lūgšanas (rīta lūgšana) laiks iestājas, parādoties rītausmai, un beidzas, kad saule uzlēkusi;

2 – Zuhra laiks (pusdienlaika lūgšana) iestājas, saulei sasniedzot zenītu (jeb visaugstāko punktu debesu jumā), un beidzas, kad objektu ēnas, attiecībā pret ēnas garumu zenīta momentā, sasniedz garumu, kas ir vienāds ar paša objekta garumu. Pēc hanafītu mazhaba – kad ēna sasniegusi garumu, kas ir divkārt lielāks par paša objekta garumu;

3 – Asra laiks (pēcpusdienas lūgšana) sākas pēc tam, kad beidzies Zuhra laiks, un beidzas, kad saule sāk rietēt;

4 – Magriba laiks (vakara lūgšana) sākas ar saulrietu un beidzas ar brīdi, kad izzūd saules rieta sarkanā atblāzma;

5 – Iša laiks (nakts lūgšana) sākas ar sārtās atblāzmas izzušanu un turpinās līdz nakts vidum, bet nakts Šariāta izpratnē – tas ir laiks no saulrieta līdz rītausmai.

Ar Zuhra, Asra un Magriba laika noteikšanu nerodas nekādas problēmas, jo visi šie laiki saistīti ar Saules diska atrašanās vietu debesu jumā. Taču, nosakot precīzu Fadžra un Išas iestāšanās laiku, ticīgajiem var rasties zināmas problēmas, jo tas ir atkarīgs no saules gaismas izpausmēm, nevis no paša saules diska, jo, iestājoties šo lūgšanu laikam, tas atrodas zemāk par horizontu. Bet saules gaismas parādīšanos vai pilnīgu tās izzušanu ir daudz grūtāk precīzi aprēķināt.

Bet vai tad islāms nav atvieglojumu reliģija?

Ak jā, aprēķini… Muslimu umma (kopiena) pēc šādiem aprēķiniem vadās tikai dažas pēdējās desmitgades. Uzreiz rodas jautājums: vai mums vispār šādi aprēķini ir vajadzīgi? Tāpat atradīsies arī kāds, kurš norādīs, ka, sekojot aprēķiniem, cilvēks grib izlikties labāks par mūsu mīļotā Pravieša (s) līdzgaitniekiem, jo viņi visi lūgšanu laika pienākšanu noteica uz aci. Var, protams, atrast arī vēl citus iebildumus. Taču diezin vai šāda attieksme ir attaisnojama. Iepriekšējām paaudzēm vienkārši nebija precīzu aprēķinu tabulu. Vai būs pareizi, ja Ramadāna mēnesī ievilksim suhūra laiku, labi zinot, ka neredzam saullēktu tikai un vienīgi ielu apgaismojuma dēļ, kaut arī ārpus pilsētas saullēktu varētu novērot jau 15 – 20 minūtes iepriekš? Kaut arī šī raksta autors pieturas pie uzskata, ka islāma pamatā ir atvieglojums, lai kā arī nebūtu, dotā jautājuma ignorēšana var kļūt par iemeslu nozīmīgām problēmām. Tādēļ vēršanās pie astronomiskajiem aprēķiniem, lai noteiktu lūgšanu sākumu un beigas, ir vēlama vismaz tāpēc, ka dod lielāku precizitāti šajos aprēķinos, pat ja tas prasa papildus darbu. Bet, kā zināms, pieturēšanās pie drošākā viedokļa ir viena no drošības ķīlām, lai nepārkāptu aizliegtā robežas.

Problēma

Patiesā problēma ir tā, ka cilvēkam, kurš seko Fadžra (rītausmas) un Iša (sarkanās atblāzmas izzušanai) pienākšanas brīdim, nākas pamanīt, ka neviena no visiem pazīstamās un plaši lietotās programmas “IslamicFinder” piedāvātajām aprēķinu metodēm nesniedz noteiktus datus par šo divu lūgšanu precīzu iestāšanās laiku, kas sakristu ar vizuālajiem novērojumiem.

 

Šajās tabulās redzams, ka novērojumi, kas veikti dažādos mēnešos, sniedz datus, kas atšķiras no “IslamicFinder” piedāvāto aprēķinu metožu datiem. Turklāt ja jūnija beigās iegūtie dati ir vistuvāk aprēķinu metodes datiem, kuri sniedz agrāko laiku (Egypt), tad jau augusta beigās Fadžrs iestājas laikā, kas tuvāks visvēlākajam (Ziemeļamerikas) aprēķinam – un šāda novirze notiek tikai divu mēnešu robežās! Šī situācija ir saistīta ar to, ka matemātiskie aprēķini ir balstīti uz vieniem un tiem pašiem saules diska nolaišanās grādiem aiz horizonta: Egypt-19,5º, Mekka-18,5º, North American-15º utt. Realitātē savukārt ir savādāk – jo tālāk no ekvatora atrodas reģions, jo vairāk izmainās šis slīpuma leņķis Fadžra iestāšanās laikā. Latvijā, vasaras saulgriežu laikā (jūnija beigās), tas ir tuvs 20º, bet decembra beigās, visdrīzāk, tas nepārsniegs 12 – 13⁰. Līdz ar to, decembrī Fadžra iestāšanās laiks, visdrīzāk, būs vēl vēlāks, nekā pēc visvēlākās metodes (Ziemeļamerikas) aprēķiniem. Visprecīzāk to parādīs paši novērojumi.

Vēl vairāk, kā redzams otrajā tabulā, augusta beigās “IslamicFinder” aprēķinu grafiki strauji sāk iet uz augšu. Saskaņā ar Ēģiptes metodi, pēc kuras katru rītu klāt nāca viena minūte, pēkšņi nedēļas laikā Fadžrs iestājas 45 minūtes vēlāk. Līdzīgu ainu var novērot arī citās “IslamicFinder” aprēķinu metodēs, kas visdrīzāk ir izskaidrojams ar kādu aprēķina kļūdu vasaras beigu periodā.

Baltās naktis

Īpašs laiks no ekvatora attālākajiem reģioniem ir periods no maija beigām līdz jūnija beigām, kad gaisma pavisam neizzūd visas nakts garumā. Bet tā jau ir cita problēma, kuras risināšanai katra valsts vai mošeja izmanto savu idžtihādu (centienus zināšanu ziņā), vai precīzāk, ar tā palīdzību izvēlas viedokli no daudzo autoritatīvo zinātnieku viedokļiem par šo jautājumu. Bet, ja konkrētās vietas umma tomēr ir nolēmusi vadīties pēc momenta, kad sāk aust gaisma pat tad, ja pilnīga tumsa tā arī nav iestājusies, tad šis moments un laiks kaut kā ir jāfiksē. Īpaši šī problēma saasināsies turpmāko 5 – 6 gadu laikā, kad Ramadāna mēnesis iekritīs šajos problemātiskajos mēnešos – kaut kā būs jānosaka suhūra beigu un gavēņa sākuma laiks.

Ko darīt?

Vērojot šo situāciju, tika pieņemts lēmums gadu, vai pat divus, veikt novērojumus par precīzu Fadžra iestāšanas laiku Rīgā, pēc kuriem, ar matemātisko aprēķinu palīdzību, varēs noteikt tā iestāšanās laiku arī citos valsts reģionos un izveidot precīzas Fadžr iestāšanas laika tabulas visam gadam. 

Šobrīd novērojumi tiek veikti no 2014. gada jūnija beigām un tabula, kurā apkopoti novērojumu rezultāti, salīdzinājumā ar “IslamicFinder” aprēķinu metožu datiem, skaidri pierāda šādu novērojumu nepieciešamību.

Ir izveidoti kontakti arī ar Latvijas Universitātes astronomijas katedras meteorologiem, lai studētu šo ne mazsvarīgo jautājumu, jo iegūtie dati ļaus noteikt precīzu iestāšanās laiku divām no piecām lūgšanām, kā arī gavēņa laiku Ramadāna mēnesī visām nākamajām paaudzēm!

Par nākamo soli jākļūst sārtās rieta atblāzmas novērošanai. Šiem novērojumiem nepieciešami tikai daži liecinieki un izbraukums ārpus pilsētas pāris reizes mēnesī. Līdz ar to, mēs uzskatam, ka veikt līdzīgus novērojumus jāiesaka muslimu kopienām arī citās valstīs, kuras atrodas tālāk no ekvatora.

Pateicoties šai izpētei, jau ir saņemtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Jautājums: Sārtās rieta atblāzmas izzušanas laika precīza noteikšana visa gada laikā.

Atbilde: Rieta blāzmas izzušana nav atkarīga tikai no saulrieta laika, bet arī no atmosfēras sastāva (putekļiem, utt.). Jautājums jāadresē meteorologiem.

Avots: Ilgonis Vilks, Latvijas Universitātes astronomijas katedra.

2. jautājums: Precīza Fadžra iestāšanās laika noteikšana gada garumā.

Atbilde: Tiek veikti un reģistrēti vizuālie novērojumi Latvijā kopš 2014. gada jūnija beigām.

3. jautājums: To dienu noteikšana, kad Rīgas pilsētā sārtā rieta blāzma neizzūd un, līdz ar to, neiestājas nakts Šariāta izpratnē.

Atbilde: Rieta blāzma neizzūd apmēram divus mēnešus – mēnesi pirms un pēc vasaras saulgriežiem (23. jūnijā). Tas ir, apmēram no 23. maija līdz 23. jūlijam ar dažu dienu neprecizitāti.

Avots: “Astronomiskais Kalendārs 2015″, žurnāla “Zvaigžņotā Debess” 2014. gada rudens izlaiduma pielikums.

4. jautājums: Kāda ir atšķirība starp civilo, navigācijas (Nautical) un astronomisko (Astronomical) saullēktu / saulrietu?

Atbilde: Astronomiskā vakara krēsla tiek aprēķināta, kad saule nolaižas 18º zem horizonta, un no šī brīža astronomi var pilnvērtīgi novērot naksnīgās debesis, bez saules gaismas ietekmes. Navigācijas krēsla tiek aprēķināta tad, kad saule nolaižas 12º zem horizonta, un tiek uzskatīts, ka no šī momenta cilvēka acij liekas, ka iestājusies tumsa, vai arī pie horizonta parādījusies gaisma (ausma). Civilā ausma iestājas, kad saules disks atrodas 6⁰ zem horizonta. Šajā laikā objekti ir saredzami jau pietiekami labi un kļūst gaišs. Tas ir apmēram tas laiks, kad tiek iedegts vai nodzēsts pilsētas apgaismojums.

Avots: “Zvaigžņotā Debess” 2014. gada rudens izlaidums.

5. jautājums: Vai astronomiskais, navigācijas vai civilais aprēķins atbilst reālajiem novērojumiem?

Atbilde: Nē, neatbilst. Civilā rītausma iestājas ievērojami vēlāk (ne mazāk kā stundu) pēc ausmas parādīšanās pie horizonta; atbilstoši – civilā vakara krēsla iestājas daudz agrāk, nekā izzūd sārtā rieta blāzma.

Navigācijas aprēķins atbilst laikam, kad cilvēks, kurš atrodas ārpus pilsētas, jau sāk atšķirt priekšmetus. Taču, skatoties uz horizontu, ausma būs pamanāma jau 15 – 25 minūtes pirms šo aprēķinu datiem. Bet šis aprēķins ir vistuvākais no šiem trim, attiecībā uz acs novērojumiem.

Astronomiskais aprēķins dod daudz agrāku (līdz pat vairākām stundām) laiku Fadžra pienākšanai un daudz vēlāku laiku Iša, nekā vizuālie novērojumi, un šo aprēķinu izmanto tikai astronomi.

Avots: “Astronomiskais Kalendārs 2015″, žurnāla “Zvaigžņotā Debess” 2014. gada rudens izlaiduma pielikums.

6. jautājums: Vai pastāv saistība starp Fadžra laika iestāšanos un rīta zvaigznes (Venēras) parādīšanos?

Atbilde: Nē, rīta zvaigzne var būt redzama arī vakarā.

Avots: Ilgonis Vilks, Latvijas Universitātes astronomijas katedra.

7. jautājums: Kādā mērā gadu no gada mainās Iša un Fadžra iestāšanas laiks pēc saules kalendāra?

Atbilde: Ne vairāk kā vienu vai divas minūtes, un ik pēc četriem gadiem aprēķini atgriežas pozīcijās, kādas bijušas pirms četriem gadiem. Tas saistīts ar to, ka saules gads ir 365 dienas un 6 stundas ilgs. Šīs 6 stundas tiek aizstātas ar vienu papildus dienu garajā gadā. Tas nozīmē, ka dati, kas iegūti novērojumos viena gada laikā, var tikt izmantoti visus nākamos gadus, pieņemot 2 minūtes kā maksimālo neprecizitāti.

Avots: Aprēķinu programma “IslamicFinder”.

8. jautājums: Vai programmas “IslamicFinder” aprēķinu metodes ir izmantojamas Fadžra un Išas noteikšanai visa gada garumā?

Atbilde: Nē, nav izmantojamas. Rīgā Fadžra laiks jūnija beigās atbilst visagrākās no aprēķinu metodēm (Egypt) datiem, bet jau uz augusta beigām, izejot cauri četrām citām aprēķinu metodēm, Fadžra laiks atbilst visvēlākās no metodēm (North America) datiem. Izejot no tā, precīzu Fadžra un Išas laiku var noteikt, tikai veicot vizuālos novērojumus visa gada laikā.

Vēl vairāk, kā redzams otrajā tabulā, augusta beigās “IslamicFinder” aprēķinu grafiki strauji sāk iet uz augšu. Ēģiptes metode, saskaņā ar kuru katru rītu klāt nāca viena minūte, pēkšņi nedēļas laikā Fadžrs iestājas 45 minūtes vēlāk. Līdzīgu ainu var novērot arī citās “IslamicFinder” aprēķinu sistēmās, kas visdrīzāk ir izskaidrojams ar kādu aprēķina kļūdu vasaras beigu periodā.

Avots: Programmas “IslamicFinder” aprēķinu datu salīdzinājums ar vizuālajos novērojumos iegūtajiem datiem.

9. jautājums: Kāds ir iemesls tam, ka nevienas aprēķinu metodes rezultāti neatbilst vizuālajiem novērojumiem?

Atbilde: Tāpēc, ka matemātiskie aprēķini balstīti uz vieniem un tiem pašiem saules diska nolaišanās grādiem aiz horizonta: Egypt-19,5º, Mekka-18,5º, North American-15º, utt. Realitātē – jo tālāk no ekvatora atrodas reģions, jo vairāk izmainās šis slīpuma leņķis Fadžra iestāšanās laikā. Latvijā, vasaras saulgriežu laikā (jūnija beigās), tas ir tuvs 20⁰, bet decembra beigās, visdrīzāk, tas būs ne lielāks kā 12 – 13⁰.

Avots: Programmas “IslamicFinder” aprēķinu datu salīdzinājums ar vizuālajos novērojumos iegūtajiem datiem.

———————————————–

Raksta autors: Imrāns Oļegs Petrovs