Daži iemesli Paradīzes un Elles eksistencei Islāma pravietis Muhammads (s), kurš mira 632. gadā, teica: “Šī pasaule ir cietums ticīgajam, bet neticīgajam tā ir Paradīze. Savukārt neticīgajam Aizsaule būs cietums, bet ticīgajam tā būs Paradīze.” Reiz, islāma laika agrīnajā periodā, kāds nabadzīgs kristietis satika izcilu islāma zinātnieku, kurš tobrīd sēdēja lieliska zirga mugurā un bija
Kā Elle uzņems neticīgos. Elle uzņem nenoticējušos ar savu niknumu un rēcieniem: “…bet tiem, kuri noturējuši par meliem to Stundu, Mēs sagatavojām Pekli – kad tā ieraudzīs viņus no tālienes, viņi izdzirdēs tās niknošanos un smagu izelpu.” (Kurāns 25:11-12) Kad tie tai tuvosies, viņi paredzēs savas važas un savu likteni – būt par kurināmo: “Mēs
Ievads jēdzienā par eksistenci pēc nāves islāmā, un kā tas padara dzīvi jēgpilnu un piešķir tai mērķi. Islāma pravietis Muhammads (s), kurš mira 632.gadā, teica: “Gabriels atnāca pie manis un teica: “Ak Muhammad, dzīvo kā tu vēlies, jo galu galā tu mirsi. Mīli ko tu vēlies, jo galu galā jūs šķirsieties. Dari ko tu gribi,
1803 
