|
Ārstēšana atbilstoši sunnai pamatojas uz informāciju, kuru mums nodeva Dieva Pravietis Muhammads (s) caur Kurāna ājām (pantiem) un hadīsiem (Pravieša (s) teiktā un darītā atstāstījumiem). Ārstniecības norādījumi balstās uz Pravieša (s) atbildēm uz jautājumiem, ko viņa līdzgaitnieki uzdeva par dažādu kaišu dziedināšanu. Pravieša Muhammada (s) medicīna sevī apvieno norādes par cilvēka veselību visas dzīves gaitā | |
Ibn Khalduns – socioloģijas tēvs Zinātne
|
Dižo muslimu domātāju Ibn Khaldunu pelnīti uzskata par mūsdienu socioloģijas priekšteci. Šī viduslaiku zinātnieka meklējumi un pētījumi ir pieprasīti arī mūsdienās. Abdurrahmans Ibn Khalduns (1332. – 1406.) ir viens no pirmajiem civilizācijas vēstures teorētiķiem un pašiem senākajiem socioloģisko koncepciju autoriem. Pēc vēsturnieka un filozofa Arnolda Toinbi domām, islāma zinātnieks „iecerēja un noformulēja vēstures filozofiju, kura, | |
Dzelzs brīnumi Zinātne
|
Dzelzs – viens no elementiem, kas Kurānā ir īpaši izcelts. Sūrā Al-Hadīd, kuras nosaukums tulkojumā no arābu valodas nozīmē ‘dzelzs’, ir teikts: „… un nosūtījām dzelzi, kurā ir liels spēks un [dažādi] labumi cilvēkiem…” (Kurāns 57:25) Arābu vārds ‘anzalnā’, kurš minētajā Kurāna pantā attiecināms uz dzelzi, tulkojumā nozīmē ‘lejup sūtīts’. Varētu izdarīt pieņēmumu par | |
Abul Kāsims Al-Zahrāvi Zinātne
|
Ap 940. gadu, kad Andalūzijā valdīja Umaijjidi, dzima viens no izcilākajiem ķirurģijas pionieriem – Abul Kāsims Khalafs Ibn Al-Abbas Al-Zahrāvi. Eiropas vēsturnieki Al-Zahrāvi dēvē par Alzahāvi, Ezzahrāvi, Zahrāviusu, Aikarāvi, Alsahrāvi un pat par Abulkāsi, Bulkāsi un Bulkāsimu, kas ir atvasinājumi no viņa īstā vārda. Maz ir zināms par Al-Zahrāvi dzīves agrīnajiem gadiem, kas, iespējams, ir | |