Dzelzs – viens no elementiem, kas Kurānā ir īpaši izcelts. Sūrā Al-Hadīd, kuras nosaukums tulkojumā no arābu valodas nozīmē ‘dzelzs’, ir teikts: „… un nosūtījām dzelzi, kurā ir liels spēks un [dažādi] labumi cilvēkiem…” (Kurāns 57:25)

Arābu vārds ‘anzalnā’, kurš minētajā Kurāna pantā attiecināms uz dzelzi, tulkojumā nozīmē ‘lejup sūtīts’. Varētu izdarīt pieņēmumu par šā teksta metaforisko nozīmi: dzelzs cilvēkiem tika dota, lai nestu viņiem labumu; tomēr Kurānā šis vārds tiek lietots vienīgi burtiskā nozīmē un tādēļ ir jātulko kā ‘fiziski lejup sūtīts no debesīm’, līdzīgi kā tiek (no)sūtīts lietus vai atklāsmes. Tādējādi kļūst skaidrs, ka šis Kurāna pants norāda uz noteiktu zinātnisku brīnumu. Mūsdienu astronomisko pētījumu rezultāti liecina, ka mūsu pasaulē atrastā dzelzs izcelsmes vieta ir gigantiskas zvaigznes kosmosā. (Dr. Mazhar U. Kazi, 130 Evident Miracles in the Qur’an (New York, USA: Crescent Publishing House: 1998), 110-111; and www.wamy.co.uk/announcements3.html, from Prof. Zighloul Raghib El-Naggar’s speech.)

Tā kā nedz Saules, nedz Zemes, nedz arī kur citur Saules sistēmā temperatūra nav pietiekami augsta, lai veidotos dzelzs, tā veidojas kosmosā. Saules virsmas temperatūra ir aptuveni 6000 grādi pēc Celsija, un tās iekšienes temperatūra – aptuveni 20 000 000 grādi. Dzelzs varētu būt veidojusies uz daudz lielākām zvaigznēm nekā Saule, kuru temperatūra sasniedz vairākus simtus miljonu grādu. Kad dzelzs daudzums zvaigznē pārsniedz zināmu līmeni, tā, nespēdama dzelzi noturēt, uzsprāgst, izveidojot tā saucamo ‘jauno’ jeb ‘superjauno’ zvaigzni. Šie sprādzieni ļauj dzelzij izkļūt kosmosā.

Kāds zinātnisks avots sniedz sekojošu informāciju:

Eksistē pierādījumi notikumiem uz vienas no jaunām zvaigznēm: Palielinātie dzelzs-60 līmeņi dziļūdens nogulsnēs liecina par to, ka jaunās zvaigznes sprādziens notika 90 gaismas gadu attālumā no Saules, aptuveni 5 miljonus gadu atpakaļ. Dzelzs-60 ir dzelzs radioaktīvais izotops, kas formējies jaunas zvaigznes sprādzienu rezultātā. Palielināta šā izotopa atrašanās ģeoloģiskajā slānī norāda uz neseno elementu kodolsintēzi tuvu kosmosā un to turpmāko transportēšanu uz Zemi (iespējams, putekļu daļiņu veidā). [Priscilla Frisch, “The Galactic Environment of the Sun,” American Scientist, January-February 2000, www.americanscientist.org/template/AssetDetail/assetid/21173?fulltext=true.]

Iepriekš minētā informācija norāda, ka dzelzs nav veidojusies uz Zemes, bet gan nākusi no jaunām zvaigznēm, un, kā ir teikts Kurāna pantā „nosūtīta (fiziski)” cilvēkiem. Saprotams, ka šis fakts nevarēja būt zināms septītajā gadsimtā, kad tika lejup sūtīts Kurāns.

Veids, kā tieši Kurānā ir raksturota dzelzs, ir ārkārtīgi pārsteidzošs, jo īpaši ņemot vērā to, ka šie atklājumi ir izdarīti 20. gadsimta beigās. Pazīstamais mikrobiologs Maikls Dentons savā grāmatā „Dabas Liktenis” uzsver dzelzs nozīmi:

No visiem metāliem dzīvībai visnozīmīgākā ir dzelzs. Dzelzs uzkrājums zvaigznes centrā ir iemesls jaunas zvaigznes sprādzienam un turpmāko dzīvības atomu izsijāšanai kosmosā. Tieši dzelzs atomu pievilkšanās pie pirmatnējās Zemes centra radīja augstu temperatūru, kura kļuva par iemeslu Zemes ķīmiskās diferenciācijas pirmsākumam, agrīnās atmosfēras radīšanai un gala rezultātā tam, ka veidojās hidrosfēras. Šķidrais dzelzs, kas darbojas līdzīgi gigantiskam spēkam, rada Zemes magnētisko lauku, kurš savukārt izveido Vana Allena radiācijas joslas, kuras pasargā Zemes virsmu no ķīmiskās radiācijas milzīgā postošā spēka un kritisko ozona slāni no kaitīgajiem kosmiskajiem stariem. (…) Bez dzelzs atomiem dzīvība uz ogļraža pamata kosmosā nebūtu iespējama; nebūtu superjauno zvaigžņu, pirmatnējās zemes sasilšanas, atmosfēras vai hidrosfēras. Nebūtu magnētiskā aizsarglauka, Vana Allena radiācijas joslu, ozona slāņa, nebūtu hemoglobīnu veidojoša (cilvēka asinīs) metāla, metāla skābekļa reaktivitātes pieradināšanas un oksidējošā metabolisma. (…) Intriģējošās un tuvās attiecības starp dzīvību un dzelzi, starp asins sarkano krāsu un dažu attālāku zvaigžņu nāvi norāda ne tikai uz metālu ietekmi bioloģijā, bet arī uz kosmosa biocentrismu… (Michael J. Denton, Nature’s Destiny, The Free Press: 1998, 198.)

Šie citāti skaidri norāda uz dzelzs atomu svarīgumu. Fakts, ka arī Kurānā dzelzij tiek pievērsta īpaša uzmanība, pasvītro šā elementa īpašo nozīmi.

Vēl viens interesants fakts: pavisam nesen, tika novērotas pozitīvas reakcijas, izmantojot dzelzs oksīda daļiņas vēža ārstēšanā. Pasaulē pazīstamajā klīnikā Charité Hospital(Vācija) ārstu grupa, doktora Andreasa Džordana vadībā, izmantojot šo jauno metodi, guva panākumus vēža šūnu noārdīšanā. Šī vēža ārstēšanas metode izmanto magnētisku šķīdumu hyperthermia (augstas temperatūras magnētisks šķīdums). Izejot ārstēšanu ar šo metodi, divdesmit sešus gadus vecajam Nikolausam H. nākamo triju mēnešu laikā netika konstatētas jaunas vēža šūnas.

Šo ārstēšanas metodi varētu rezumēt sekojoši:

1. Dzelzs oksīda daļiņas saturošu šķīdumu ievada audzējā ar speciālas injekcijas palīdzību. Šīs daļiņas izplatās pa visām audzēja šūnām. Šķīduma sastāvā ir tūkstošiem miljonu dzelzs oksīda daļiņu, kuras ir 1000 reizes mazākas par asins sarkanajām daļiņām un spēj viegli plūst pa asinsvadiem.

(www.inm-gmbh.de/cgi-bin/frame/frameloader.pl?sprache=en&url=http://www.inm-gmbh.de/htdocs/technologien/highlights/highlights_en.htm)

2. Pēc šķīduma ievadīšanas, pacients tiek ievietots kamerā ar stipru magnētisku lauku.

3. Šis magnētiskais lauks, iedarbojoties no ārienes, liek dzelzs daļiņām audzējā kustēties. Šajā brīdī dzelzs oksīda daļiņu saturošā audzēja temperatūra palielinās līdz 45 grādiem.

 

4. Pēc dažām minūtēm, vēža šūnas, nespēdamas aizsargāt sevi pret augsto temperatūru, novājinās vai noārdās. Šai procedūrai seko ķīmijas terapija, kas audzēju var pilnībā iznīcināt. (“Nanotechnology successfully helps cancer therapies,” IIC Fast Track, Nanotech News from Eastern Germany, Industrial Investment Council, October 2003; www.iic.de/uploads/media/NANO_FT_Nov2003_01.pdf)

Šādā ārstēšanas procesā, magnētiskajai iedarbībai tiek pakļautas tikai vēza šūnas, jo tikai tās satur dzelzs oksīda daļiņas. Šīs tehnoloģijas izplatīšana ir galvenais attīstības ceļš vēža ārstēšanā. Tika atklāts, ka dzelzi var izmantot arī ar anēmiju sirgstošu cilvēku ārstēšanai. Ārstējot šādas plaši izplatītas slimības, Kurāna pants par dzelzi iegūst īpašu nozīmīgi: „…kurā ir liels spēks un [dažādi] labumi cilvēkiem”. (Kurāns 57:25) Nenoliedzami, dzelzs ir nepieciešama cilvēka veselībai.

Un Visaugstākais zina labāk.

—————————————————————–

Raksta avots: www.islamreligion.com