Hasans bin Alī bija Pravieša Muhammada (s) meitas Fātimas dēls. Hasanam bija ļoti paveicies ar viņa vārdu (kas nozīmē ‘labs’), jo viņš bija labs gan raksturā, gan izskatā, gan arī valodā. Pats Pravietis (s) deva viņam šo vārdu ‘Hasans’ – vārds, kurš pirms viņa nekad iepriekš nebija lietos.

Bērnībā Hasans pavadīja daudz laika kopā ar Pravieti (s) un bieži ar viņu spēlējās. Viņš mēdza Pravieti (s) saukt par tēti pat viņa īstā tēva Alī klātbūtnē. Hasans mēdza rāpties uz Pravieša (s) muguras, kad viņš noliecās pie zemes lūgšanā, bet Pravietis (s) vienmēr bija pret viņu ļoti laipns un izturējās pacietīgi. Ibn Abbas teica, ka reiz Dieva Vēstnesis (s) iznāca laukā, Hasanam sēžot uz viņa pleciem, un kāds vīrs teica: “Ak, puisēn, uz cik gan lieliska dzīvnieka tu jāj.” Uz to Pravietis (s) atbildēja: “Un viņš ir arī lielisks jātnieks.” (At-Tirmidhi)

Pravietis (s) tik ļoti Hasanu mīlēja, ka viņš mēdza teikt saviem līdzgaitniekiem: “Tas, kurš mīl mani, lai mīl arī viņu [Hasanu]; lai tie, kas šeit ir klāt, informē par to arī tos, kuru šeit nav.” Līdzgaitniekiem nebija grūti sekot šim viņa rīkojumam, jo pat pēc sejas pantiem un ārējā izskata Hasans ļoti līdzinājās Pravietim (s). Pēc Pravieša (s) nāves, līdzgaitnieku acis vienmēr pildījās ar asarām, kad vien viņi ieraudzīja Hasanu, jo viņa izskats atgādināja viņiem par Hasana vectēvu.

———————————————–

Satatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.