2576 
Meklējot iemeslus muslimu ārkārtējiem zinātniskajiem sasniegumiem un atklājumiem islāma zelta laikmetā, neiroloģijas pētnieks Mohameds Ghilans atradis saikni starp Korāna iegaumēšanu, uzlabotām domāšanas spējām un zinātniskiem atklājumiem. Mācoties Korānu no galvas, uz klausīšanos un izrunu vērstā uzmanība stimulē smadzeņu rajonu deniņu daivā, kur atrodas atmiņas konsolidācijas centrs. Jo vairāk stimulācijas šis rajons saņem – kā tas notiek, piemēram, iegaumējot Korānu – jo labākas un efektīvākas kļūst deniņu daivas spējas mācīties un atcerēties. Šie atklājumi vieš jaunu skaidrību par muslimu sasniegumu straujumu, kāds saskaņā ar dažu zinātnieku atzinumu nekur citur pasaulē vēl nav ticis atkārtots. Kāds profesors (ne-muslims) zinātnes vēstures lekcijā norādīja, ka tad, ja nebūtu bijis politisko problēmu un nesaskaņu, muslimi būtu sasnieguši Mēnesi vēl pirms 1400. gada.
[Tulkotāja piezīme: Lai gan mūsdienu pasaulē pieņemts, ka zinātniski tehniskos un materiālos sasniegumus uztver kā galvenos vai pat vienīgos būtiskos, iespējams arī citāds redzējums, tāpēc vērts norādīt, ka garīgā ziņā muslimi neapšaubāmi bija sasnieguši daudz tālākus mērķus par Mēnesi kā debesu ķermeni]
Ghilans piezīmē, ka daudzi muslimu reliģiskie zinātnieki runājuši par to, ka islāmiskā izglītības sistēma veidoja smadzenes un visas civilizācijas domāšanas veidu. Zinātnieki bieži uzsver, ka tad, kad muslimi bija priekšgalā, Korāns atradās viņu izglītības sistēmas centrā, taču, pametuši Korānu, viņi savu pārākumu zaudēja. Ghilana pētījums aplūko nevis garīgos un morālos aspektus, bet to, kas norisinās smadzenēs, un viņam izdevies izveidot garu smadzeņu un citu cilvēka funkciju sarakstu, kuras tiek sekmētas, apgūstot Kurānu.
Informāciju viņš smēlās no saviem skolotājiem un tādu tradicionālo muslimu zinātnieku kā Ibn Rušda un Ibn Sīnā biogrāfijām. Viņš ir arī personīgi pieredzējis to, kā muslimi top par zinātniekiem tradicionālajā muslimu pasaulē. Ghilans ir uzzinājis, ka pirmā lieta, ko mācīja skolniekam, kas tiecās pēc zināšanām, bija Korāns: to bija jāiegaumē pilnībā. Iegaumēšanas norise ietvēra arī arābu valodas ‘tadžvīdu’, kas nozīmē, ka skolniekiem bija jāizrunā visi burti un vārdi pareizi, apgūstot burtu skaņu veidošanu no mutes vai rīkles un novietojot mēli pareizā stāvoklī. Tad Korāna ājas (panti) tika uzrakstītas uz koka dēlīša Usmānī rakstā, ievērojot īpašus pareizrakstības likumus, kas atšķiras no parastās arābu rakstības. Tad skolniekam tika dots laiks ājas (pantus) iegaumēt.
Iesācējs vairākkārt atkārtoja āju, lasot no dēlīša skolotāja uzraudzība, lai iegaumētu izrunu. Āja tika uzrakstīta un atkārtota mājās līdz nākamās dienas nodarbībai, kad skolnieks pareizi atkārtoja āju, pirms saņēma nākamo iegaumējamo pantu. Trešajā dienā pirmā āja tika atkārtota vienu reizi, otrā āja daudzas reizes, un tika iedota trešā iegaumējamā āja. Līdz ceturtajai dienai pirmā āja bija atmiņā nostiprinājusies un vairs netika atkārtota, otrā āja ieņēma tās vietu atkātojumā, un iegaumēšanas cikls tika atkārtots līdz pat nedēļas beigām, kad pilnībā tika atkārtots viss apgūtais.
Lietojot šo iegaumēšanas un rakstīšanas metodi, atmiņas spējas ar laiku palielinājās, un skolnieks varēja iemācīties lielāku apjomu teksta katrā reizē, līdz galu galā viss Korāns ar vairāk nekā 6236 ājām bija precīzi iegaumēts vienā no lasījumu veidiem. Tad skolniekam bija viss Korāns ik mēnesi jāatkārto, lai neaizmirstu. Daži skolnieki mācības turpināja, lai apgūtu visus 10 Korāna lasījumu veidus. Pēc tam, kad Korāns bija apgūts, smadzenes bija ‘uztrenētas’, un skolnieki agrīnajos pusaudža gados turpināja mācīties un gūt izcilas sekmes zinātnē un citās zināšanu jomās.
Dažas no Korāna ievērības cienīgajām īpatnībām saistītas ar tā ritmisko skanējumu. Korāna ājām ir atskaņas un bieži mainīgs ritms, tādēļ to ir tīkami klausīties. Turklāt Korāns tiek nevis vienkārši lasīts, bet drīzāk izdziedāts (recitēts), jo tadžvīda likumi liek lasītājam dziedāt (recitēt) noteiktā ritmā, lai vārdus skaidri un pareizi izrunātu. Ghilans visus šo procesus sasaistījis ar smadzenēm. Viņš atzīmē, ka smadzenes ir veidojams orgāns, kas spēj izmainīt nervu šūnu savienojumus un pat noteiktu rajonu izmēru saskaņā ar to, cik aktīvi un kā tās tiek lietotas. Ja izprotam, cik nodarbinātas ir smadzenes cilvēkam, kurš apgūst Korānu saskaņā ar tradicionālo muslimu paņēmienu, top skaidrāks, kā muslimi spēja gūt tādus panākumus dažādās zināšanu jomās.
Iegaumēšanas laikā klausīšanās un izrunāšana stimulē deniņu daivu, kurā atrodas hipokamps – smadzeņu atmiņas centrs. Šis pats rajons tiek nodarbināts arī apstrādājot muzikālas skaņas, piemēram, tādas, kādas rodas, lasot Korānu. Arī skolniekam rakstot tiek aktivizēts tas pats rajons, tādējādi palielinās cilvēka spēja apgūt jaunu informāciju. Šī rajona aktivizācijai palielinoties, tam aizvien labāk sekmējas mācīšanās un iegaumēšana.
Ghilans skaidro, ka arī paura daivas tiek diezgan nopietni iesaistītas Korāna iegaumēšanā. Kreisā paura daiva apstrādā lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas darbības, kā arī rēķināšanu un loģikas problēmas. Labā paura daiva regulē runas intonāciju, kas saistīta ar daiļrunību (izrunu). Tā atbild arī par telpiskā izvietojuma vizuālu novērtējumu un sejas izteiksmju izprašanu. Priekšējā daļa atbildīga par taustes izšķirtspēju un atpazīšanu, kas svarīgi, rakstot ar roku. Mugurējai daļai ir būtiska loma uzmanības sakopošanā. Abas daivas aktivizējas arī dažādu prasmju apguves laikā. Kopumā ņemot, stimulācija, ko paura daivas saņem Korāna iegaumēšanas rezultātā var uzlabot loģiku, matemātisku uzdevumu risināšanas spējas un daiļrunību, kā arī prasmi izprast otra emocionālo stāvokli pēc pazīmēm, kas parādās viņa sejā. Tā var arī uzlabot skolnieka uzmanības koncentrēšanas spējas un telpiskā izvietojuma attiecību vizuālu izpratni: šis pēdējais var izskaidrot, kādēļ muslimiem bija tik labi sasniegumi astronomijā.
Korāna lasījums arī spēcīgi aktivizē pieres daivas un smadzeņu primāro motoro garozu. Pieres daivas atbild par augstākas pakāpes funkcijām, tādām kā nodarbinātā atmiņa, atsaukšana atmiņā, runas veidošana un rakstīto vārdu atpazīšana, uzmanības noturēšana, plānošana un sociālā uzvedība. Piemēram, skolniekam lasot Usmānī rakstu, viņa smadzenēm bija ātri jāizlemj, kāda būs vārda atbilstošā izruna, un jāatšķir to no citām iespējamībām. Svarīgi, ka ar laiku smadzenes iemanās to visu izdarīt bez skolnieka apzinātas kontroles: tas vingrina to smadzeņu apgabalu, kas atbildīgs par inhibīciju, kura nozīmīga mijiedarbībā ar cilvēkiem. Pētījumi apliecinājuši, ka bērniem ar ADHD sindromu (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi) šis smadzeņu rajons ir vāji attīstīts.
Turklāt Korānā minēto personu un vietu apraksti aktivizē arī pakauša daivas, kuras palīdz prātā veidot tēlus. Šis smadzeņu apgabals būtisks arī vizuālai uztverei. Prāta tēlveides spēju izkopšana netieši uzlabo arī redzes uztveri, kuras aktivizācija saistīta ar šo pašu reģionu. Vēsturiskie vēstījumi, līdzības un loģiskie argumenti, kas atrodami Korānā, arī iedarbojas uz dažādiem smadzeņu apgabaliem un palīdz smadzenēm sekmīgāk darboties un uzturēt saiknes starp dažādām to daļām pastāvīgās atkārtošanas laikā noritošās nemitīgās aktivizācijas dēļ.
Mūsdienās nav viegli atrast vietas, kur izmantotu tradicionālās izglītības metodes. Ghilans ziņo, ka viņš uzgājis šo Korāna mācīšanas metodi pie beduīnu zinātniekiem Sahāras tuksnesī Rietumāfrikā. Viņi ir izcili. Taču, tā kā viņiem nav pieejas modernajai tehnoloģijai un zinātnei, viņu izcilība atteicas vienīgi uz islāma zinātnēm. Ghilans ierosina, ka pasaulei būtu nepieciešama “tradicionālās islāma izglītības/tehnoloģijas” hibrīdprogramma, kurā centrālo vietu ieņemtu Korāns.
————————————
Autors: Dr. S. Abdul-Madžīds, “Islamic Post” līdzstrādnieks (Adaptēts no Mohameda Ghilana raksta)