Potenciālā dzīvesbiedra grūtais eksāmens Ģimene un sabiedrība, Tikumi

Survey questionnaire2001. gada janvārī, dodoties no lidostas Parīzes virzienā, es domāju par muslimu kopienu šajā pilsētā. Galvenokārt par to, kā vecāki audzina savus bērnus. Vaicāju savam draugam Āmiram Akādam: “Kā gan vecāki nodrošina savu bērnu saikni ar dīnu (reliģiju) šādā vidē?”

Āmirs Parīzē bija nodzīvojis jau divus gadu desmitus. Viņš bija ieceļojis no Sīrijas, lai šeit mācītos, taču vēlāk atvēra izdevniecību, kas izdod grāmatas par islāmu. Viņš apdomāja jautājumu un tad atbildēja:

“Pāris dienas atpakaļ notika kāds interesants atgadījums; ceru, ka tas atbildēs uz tavu jautājumu. Kādam manam radiniekam, kurš jau ilgi dzīvo Parīzē, bija labs darbs, taču nebija sievas. Viņš vaicāja man par precībām – vai es kādu varot ieteikt. Es pazinu kādu marokāņu ģimeni, kuriem tad arī ieminējos par savu draugu. Likās, ka šī būtu ļoti laba savienība. Meitenei bija mazliet vairāk nekā divdesmit gadu, izglītota un inteliģenta. Viņas vecākiem puisis patika, taču galējo lēmumu viņi pieņemšot, ņemot vērā meitas domas. Visbeidzot tika izlemts, ka abiem jātiekas.

Kā tikšanās vieta tika izvēlēta dzelzceļa stacija. Es ar sievu un meitenes vecākiem apsēdāmies nedaudz atstatus no poteniālā pāra, lai netraucētu, tomēr lai vienlaikus būtu pietiekami tuvu. Redzēju, kā meitene no somas izvelk papīru kaudzīti un pasniedz tos puisim. Jutos nedaudz pārsteigts un jautāju meitenes mātei, ko viņa dara. Māte atbildēja, ka meita esot sagatavojusi aptaujas anketu, kas sniedz informāciju par potenciālo līgavaini. Balstoties uz atbildēm, viņa izlems vai sniegt apstiprinošu atbildi laulību piedāvājumam.

Jautājumi pārsvarā bija franču valodā, kuru mans draugs nepārvaldīja visai labi. Es tiku pieaicināts, lai palīdzētu ar tulkošanu. Anketa kopā sastādīja trīs lapas: pirmajā bija jautājumi par personīgo dzīvi: vārds, tēva vārds, adrese, svars un garums, izglītība, profesija, dzīvesvieta (īrēta vai paša īpašums), alga, darba laiks, utt.

Kad nonācām līdz otrajai lapai, tajā bija jautājumi: kādas ir tavas attiecības ar islāmu un dīnu? Vai lūgšanas pildi regulāri? Cik daudz laika veltī sava dīna izkopšanai? Cik daudz no Kurāna esi iegaumējis no galvas? Cik bieži tu recitē Kurānu? Kuras hadīsu grāmatas esi lasījis? Cik daudz hadīsus esi iegaumējis? Vienas lapas garumā, uzraksti par tēmu “Laulāto tiesības”. Kuru sīras grāmatu (Pravieša dzīvesstāsts (s)) tu šobrīd lasi? Kādas halaksa (mācību stundas, lekcijas, nodarbības) tu apmeklē? Kas ir šīs halakas vadītājs? Par kurām grāmatām šajās nodarbībās diskutējat, kuras izmantojat?

Biju ārkārtīgi pārsteigts. Man pat prātā neienāca, ka šajos laikos ir meitenes, kuras tik ļoti mīl savu dīnu.

Jautājumi turpinājās: Vai gribi bērnus? Dēlus vai meitas? Kā sauksi savu pirmo bērnu? Kādām īpašībām tavai sievai jāpiemīt?

Jautājumi tika veidoti tā, lai šo cilvēku varētu pilnībā iepazīt. Mans draugs centās to aizpildīt cik labi vien prata. Diemžēl, meitene nebija ar to apmierināta un piedāvājumu noraidīja. Saviem vecākiem viņa teica, ka cilvēks, kurš nav patiess pret savu Rabbu (Kungu) (swt), nekad nebūs patiess pret savu sievu.”

Noklausoties šo stāstu, man prātā nāca visas tās problēmas, ar kurām meitenēm nākas saskarties laulību dzīvē. Ja vien viņas veiktu šādu aptauju par līgavaiņu dīnu pirms laulībām, viņas varētu itin viegli izvairīties no problēmām un nesaskaņām, kas nāk pēc tam.

—————————————–

Raksta autors: Abduls Māliks Mudžāhids (Abdul Malik Mujahid); avots: www.hibamagazine.com



  • Atstāt komentāru