وَمَنْ أَحْسَنُ دِينًا مِّمَّنْ أَسْلَمَ وَجْهَهُ لله وَهُوَ مُحْسِنٌ واتَّبَعَ مِلَّةَ إِبْرَاهِيمَ حَنِيفًا وَاتَّخَذَ اللّهُ إِبْرَاهِيمَ خَلِيلاً

“Un kā reliģija var būt labāka par to, kas padeva savu seju Allāham, būdams labu darošs, un sekoja Ibrāhīma reliģijai kā viendievis. Un Allāhs ņēma Ibrāhīmu par tuvu draugu.” (Kurāns 4:125)

Dhul-Hidžam iestājoties, daudzi no mums māj atvadas balti ģērbtiem radiniekiem un draugiem, no kuru lūpām skan ‘Labbaik’ (‘šeit es esmu!’), uzsākot viņu dzīves lielāko ceļojumu uz svētīto Meku, lai veiktu hadžu.

Islāma piektais pīlārs ir katra spējīga muslima pienākums. Tas ir pravieša Ibrahīma (Ābrahāma) mantojuma izpausme – nelokāma padevība Dieva gribai. Gandrīz katrs hadža rituāls glabā sevī Ibrahīma un viņa ģimenes uzupurēšanos un nesatricināmo ticību. Mēs godinām Ibrahīmu, sākot ar iešanu apkārt Kābai un beidzot ar dzīvnieka upurēšanu Īd svētkos – un tā tas būs līdz pat pasaules galam!

Kas gan Ibrahīmā bija tik īpašs, ka viņš tiek tik augsti godināts? Kāpēc Dievs nosauca viņu par Khalīlullāh – Dieva draugu? Kāpēc gan Dievs viņu mīl tik ļoti, ka visi muslimi katrā ikdienas lūgšanā sūta viņam svētību un mieru? Paskatīsimies, kā mēs paši varam tiekties līdzināties Ibrahīmam šajā Dhul-Hidžā – ne tikai fiziskajās darbībās, bet arī garīgi.

1. Sevis uzupurēšana

“[Piemini], kad viņa Kungs viņam teica: “Pakļaujies!” [un viņš] atbildēja: “Es pakļāvos pasauļu Kungam!” (Kurāns 2:131)

Ibrahīma veiksmes pamatā bija viņa absolūtā padevība Dieva gribai. Iedomāsimies, kā mēs justos Ibrahīma vietā. Kad mūsu ģimene mūs atraida vai nostājas pret mums, iedomāsimies, kā būtu juties Ibrahīms, kad viņa paša ģimene iesvieda viņu uguns liesmās. Kad tiekam pārbaudīti ar likstām caur mūsu bērniem, vai varam iedomāties, ka turam nazi pie mūsu vienīgā dēla kakla? Kad, sekojot Dieva pavēlēm, atsakāmies no mūsu pašu vēlmēm, iedomāsimies par Ibrahīmu, kuram bija jāatstāj sieva un bērns vieni paši tuksneša vidū bez ēdiena, dzēriena un pajumtes, kas nozīmēja gandrīz noteiktu nāvi viņiem abiem.

Šādos grūtos brīžos, sāpēs un konfliktsituācijās, teiksim, ko Ibrahīms teica: “Es pakļāvos pasauļu Kungam!” Un ticēsim, ka Dievs mūs bagātīgi atalgos.

2. Savu bērnu upurēšana

Mēs gandrīz visi esam labi pazīstami ar stāstu par Ibrahīma sapni un viņa absolūto paklausību Dieva pavēlei upurēt viņa dēlu. Katros Īd-ul-Adha svētkos mēs upurējam Dievam dzīvnieku, atzīmējot šī vīra diženo apņēmību atdot Dievam itin visu. Šajā Dhul-Hidžā neupurēsim Dievam tikai dzīvnieku – tieksimies patiesi sekot Ibrahīma piemēram, ‘upurējot’ Dieva dēļ savus bērnus.

Kā gan mēs varam ‘upurēt’ savus bērnus Dieva dēļ? Audziniet viņus par islāma sekotājiem, iededziet viņos mīlestību uz mūsu Radītāju un vēlmi sekot Viņa pavēlēm. Māciet viņiem upurēt viņu miegu, lai pildītu Tahadžud (nakts lūgšanu). Palīdziet viņiem atrast laiku, lai veidotu tuvas attiecības ar Kurānu. Ieaudziniet viņos imānu (ticību) un mīlestību uz Pravieti Muhammadu (s). Katru reizi, kad jūtat kārdinājumu necelt viņus augšā uz fadžra lūgšanu, lai viņi varētu ilgāk pagulēt, metiet prom šīs domas, kā Ibrahīms meta ar akmeņiem Šaitānam, kurš gribēja viņu atturēt no Dieva pavēļu pildīšanas. Sakiet lūgšanu, kuru teica Ibrahīms: “Mūsu Kungs! Pataisi mūs par padevīgiem Tev, un [dari] no mūsu pēcnācējiem Tev padevīgu kopienu!” (Kurāns 2:128) Audzināsim mūsu bērnus līdzīgus Išmaēlam, un lai Dievs mūs atalgo mūsu pēcnācējos ar ‘Muhammadu’.

3. Atsacīšanās no šīs pasaules valdzinājuma un greznības

Apšaubot spožo zvaigžņu greznību, spīdošā mēness gaismas ņirboņu un spēcīgās saules starojumu, Ibrahīms devās viena patiesā Dieva meklējumos. Dzīves laikām, mēs sastopamies ar daudzām zvaigznēm, saulēm un mēnešiem, kuri aicina mūs godāt viņus augstāk par Dievu, izvēlēties viņus, nevis Dieva teikto, ļauties viņu valdzinājumam un aizmirst par Dievu.

Tad, kad mūs apžilbina to dzirkstošais spožums, kuri aicina mūs nepaklausīt Dieva pavēlēm un Viņa atcerei, atcerēsimies atraidīt viņus ar Ibrahīma vārdiem: “Ak, mani ļaudis! Es patiesi esmu brīvs no jūsu (vainas) pievienot Allāham partnerus. Es esmu stingri un patiesi pagriezis savu seju pret To, Kurš radījis debesis un zemi, un es nekad nepiedēvēšu partnerus Allāham.” (Kurāns 6:78-79) Nepadarīsim šo pasauli un visu, kas tajā, par mūsu dievībām. Atcerēsimies, ka šī spožā pasaule ir padevīga Dievam, gluži tāpat, kā mums būtu jābut.

4. Esi Dieva draugs

Ibrahīma paļāvība uz Dievu ir absolūti unikāla visā pasaules vēsturē. Nepadodoties nevienam pārbaudījumam un likstām, kas nāca viņam ceļā, viņš turpināja kāpt uz arvien augstākām pacietības un drosmes virsotnēm, līdz Dievs nosauca viņu par Savu draugu. Nav brīnums, ka viņa gatavība upurēt paša dēlu ir saglabāta islāmā uz mūžīgiem laikiem. Katrs svētceļnieks, kas septiņas reizes mēro attālumu starp Safas un Marvas kalniem, atceras viņa drosmi atstāt viņa ģimeni tuksneša vidū.

Arī mums ir jāpaļaujas uz Dievu kā mūsu vienīgo draugu. Mums ir jāuzticas, ka Viņš zina, kas priekš mums ir labākais, un jāgriežas pie viņa ar mūsu noslēpumiem. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka Viņa padoms ir patiess, un jāizvēlas Viņš pār saviem citiem draugiem. Un ja arī Dievs mūs izvēlēsies, mēs zināsim, ka esam sasnieguši veiksmi.

5. Esi dziļi pateicīgs

Kad dzīvē nāk grūtības, grūtsirdīgie kļūst pateicīgi. Vismaz tā tas bija pravieša Ibrahīma dzīvē. Ilgus gadus Dievs nedeva viņam bērnus, un tad, kad Viņš tos Ibrahīmam deva, Viņš deva caur bērniem viņam milzīgus pārbaudījumus. Kā viņš uz to reaģēja?

“Visi slavinājumi lai ir Allāham, kas dāvāja man vecumdienās Ismāīlu un Ishāku, jo mans Kungs ir lūgšanu Dzirdošs!” (Kurāns 14:39)

Nonākot grūtībās, Ibrahīms vienmēr pateicās Dievam par to, kas viņam bija, tā vietā, lai sūdzētos par to, kā viņam nav. Kad Dievs mūs pārbauda caur grūtībām, būsim pateicīgi un atcerēsimies visu to labo, ko Dievs mums ir devis. Atcerēsimies Dieva apsolījumu: “Un [piemini], kad tavs Kungs paziņoja: “[Zvēru pie Dieva], ja jūs būsiet pateicīgi, Es došu jums vēl, bet, ja jūs būsiet nepateicīgi, – tad Mans sods tiešam ir stiprs.” (Kurāns 14:7)

6. Esi pazemīgs

Visbeidzot, kad esam sekojuši Ibrahīma piemēram un lepojamies ar sasniegto, atliksim pie malas lepnumu un teiksim Ibrahīma vārdiem: “… ‘Mūsu Kungs, pieņem no mums, jo Tu esi Tas Dzirdošais un Zinošais!’” (Kurāns 2:127)

Lai šis Dhul-Hidža mēnesis kļūst par mūsu iespēju iemantot dažas no Ibrahīma īpašībām! Amīn.

——————————-

Raksta autore: Ruheifa Adil (Ruhaifa Adil); avots: IIPH (International Islamic Publishing House: www.facebook.com/IIPHbookstore)  blogs; raksta oriģināls: http://iiph.com/blog/2-uncategorised/50-six-ways-to-be-like-ibrahim-as-this-dhul-hijjah

Ruheifa Adil ir četru bērnu māte un praktizējoša muslima, kura mīl lasīt un rakstīt. Viņa strādā ar mātēm un skolotājām, apmācot viņas pielietot multi-sensoru pieeju, kas balstās uz bērniem centrētu apmācības metodi, kuru viņa apguva savā disleksijas speciālista praksē. Viņa ir autore angļu valodas mācību grāmatai, kas balstās uz Kurāna mācībām, un ir Tafsīra aplikācijas priekš bērniem radošā direktore (aplikācija būs drīz pieejama, in ša Allāh).