Šis ir video lekcijas tulkojums no “Deen Show” (Dīna šova) ar vadītāju Ediju un viņa viesi Džošuā Evansu.

Dīna šovs ir raidījums par dažādiem ar islāmu saistītiem jautājumiem, kas paskaidro šo tik ļoti pārprasto reliģiju, kuru visā pasaulē praktizē vairāk nekā 1,5 miljardi cilvēku. Jautājums, kas tiks izskatīts šajā reizē, ir tik plaši izplatītais uzskats, ka Visvarenais Dievs, visa Radītājs, var būt cilvēks un tiks sniegti daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc Visuvarenais Dievs nevar būt cilvēks.

Raidījuma viesis ir bijušais kristiešu garīdznieks un jauniešu grupas vadītājs, kurš pirms vairākiem gadiem pieņēma islāmu. Viņš palīdzēs izskatīt šo jautājumu.

Viena piebilde – izskatāmais jautājums dažiem cilvēkiem varētu būt ļoti emocionāls. Tas ir par kādu, kas mūsu sirdīm ir tik dārgs. Viņa vārds ir Jēzus. Mēs mīlam Jēzu. Jēzus islāmā (islāms tulkojumā nozīmē – brīvprātīga padošanās un paklausība Visuma Radītājam bez sabiedrotajiem) ir viens no varenākajiem vēstnešiem (praviešiem), ko Dievs ir sūtījis nodot cilvēkiem to pašu vēsti, kas mums tikusi nodota no paša cilvēces aizsākuma: ka ir tikai viens Dievs, ka jāpielūdz tikai Vienīgais Dievs, un ka Viņam nedrīkst piesaukt sabiedrotos. Tāpēc ar šī jautājuma izskatīšanu netiek mēģināts aizskart kāda jūtas, bet tikai nodot apdomāšanai patiesību. Mēs mīlam Jēzu, viņš mums ir ļoti svarīgs, viņš ir viens no varenākajiem Dieva sūtītajiem vēstnešiem. Viņš tika sūtīts pie tā laika Izraēla bērniem. Mēs ticam, ka viņš ar Dieva atļauju veica daudz lielu brīnumu: Jēzus ārstēja slimos, aklos un spitālīgos, ar Dieva atļauju atgrieza dzīvē mirušos, viņš bija Dieva vārds uz zemes, bet viņš nekad neapgalvoja, ka ir Dievs. Daudzi bieži nezina, ka bez kristietības, islāms ir vienīgā reliģija, kurā arī ir obligāti jātic Jēzum Kristum un visam, ko viņš ir darījis un teicis. Ja cilvēks tam netic, tad viņš sevi nevar saukt par muslimu.

Mēs izskatām šo jautājumu, jo no tā atkarīga ir pestīšana. Mēs vēlamies, lai glābti tiek visi – kristieši, muslimi un jūdi. Tātad desmit galvenie iemesli, kāpēc Jēzus nevar būt Dievs, svarīgāko minot kā pēdējo.

10. Dievs nevar piedzimt.

Dievs nav ienācis eksistencē, Viņš vienmēr ir eksistējis. Viņš nav dzimis, Viņš nav radīts. Viņš vienmēr ir bijis, pat pirms vispār bija tāda lieta, ko sauc “laiks”. Bet, kā mēs visi labi zinām, Jēzus piedzima. Jā, bez tēva, jo tas bija viens no viņa brīnumiem. Taču viņš bija mātes miesās deviņus mēnešus un pēc tam piedzima. Tātad pēc viņa būtības ir redzams, ka Jēzum nav tās pašas iezīmes, kuras ir Dievam –

• Dievs nevar piedzimt, Viņam nav sākuma;
• Jēzus piedzima, viņam ir sākums.

Līdz ar to viņi nevar būt viens un tas pats.

9. Nevienā pierakstītā tekstā, jo īpaši jau Bībelē, nav neviena skaidri noformulēta teksta, kas tā apgalvotu.

Kad Dievs stāsta par sevi, par to kas un kāds Viņš ir, Viņš to vienmēr formulē ļoti tieši. Piemēram: „Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!” (Bībele, Jesajas grāmata 46:9)

Kā arī rindas, ko Jēzus teica (un ko jūdu sinagogās atkārto katru reizi, kad viņiem ir dievkalpojumi): „Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.” (Bībele, Piektā Mozus grāmata 6:4)

Atveriet un palasiet Veco Derību un paskatiet, kā Dievs tur raksturo to, kāds Viņš ir. Viņš to vienmēr dara ļoti tieši un skaidri. Jaunajā Derībā ir dažas rindas, kas var interpretēt tā, it kā Jēzus būtu sev piedēvējis dievišķumu, bet ja tas tiešām būtu bijis kaut kas tik svarīgs, ja Jēzus tiešām būtu bijis Dievs, un tas būtu ceļš uz pestīšanu, ja tas būtu Dievs, kas nācis miesā, lai sevi upurētu par cilvēku grēkiem, tad Dievs par šo jautājumu būtu bijis tikpat tiešs, kā par citiem ar Sevi saistītiem jautājumiem. Galu galā, tas nav nekāds pavirši pieminams sīkums – tas ir pestīšanas jautājums.

Kad runa ir par to, kas Viņš ir, Dievs nerunā ar Israēla bērniem riņķī un apkārt – Dievs par to vienmēr ir bijis ļoti tiešs un skaidrs. Viņš teica: “Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!” Kad atnāca Jēzus, viņš citēja tās pašas rindas.

Ja tiešām būtu tā, ka Jēzus ir Dievs, viņš to būtu ļoti skaidri pateicis: “Es esmu Dievs.” Kad jūdi Jēzum teica: „…Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu” (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 10:33), viņš atbildēja: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.” (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 10:34)

Viņš būtībā teica, ka tie paši viņu sauc par Dievu. Ja Jēzus būtu Dievs, viņš tiem būtu skaidri atbildējis: “Jā, es esmu Dievs, un esmu te, lai glābtu jūs no jūsu grēkiem.” Viņš nekad tā neteica. Nevienas reliģijas tekstos nekas tamlīdzīgs nav atrodams. Ja Dievs vienmēr ir bijis tik tiešs par Savu būtību, tad kāpēc par to, ka Viņš būtu kļuvis par cilvēku, Viņš nav tiešs? Viņam būtu bijis jābūt tik tiešam, lai nebūtu nepieciešams mācīts zinātnieks, kas skaidrotu par to, ka Dievs ir bijis cilvēks. Viņš to paskaidrotu tā, ka pat mazs bērns saprastu, tāpat kā ir paskaidrojis visu citu par savu būtību.

Godīguma labad, ir jāpiemin, ka daži teologi to apstrīd, norādot uz tādām Bībeles rindām, kā šī: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 1:1) Un vēl citas līdzīgas rindas.

Tomēr viss ir atkarīgs no tā, kā uz šīm rindām skatās. Uz brīdi paskatīsimies uz tām no tāda cilvēka skatupunkta, kurš nekad nav dzirdējis par trīsvienību (un trīsvienība nav kas tāds, ko cilvēks zina kopš dzimšanas) un par to, ka Dievs nācis cilvēka izskatā. Tādam cilvēkam šīs rindas nepateiktu neko par trīsvienību. Tās mums pateiktu tikai to, kas tur ir pateikts. Cilvēks, kas nekad neko par trīsvienību nav dzirdējis, no tām pats saviem spēkiem nevar izsecināt, ka trīsvienība eksistē. Piemēram, šo rindu sākums – arī mēs, muslimi, ticam tur teiktajam, ka Jēzus bija pateikts Dieva vārds. Dievs viņam pateica “esi” un viņš bija [parislamu.lv piezīme: viņš bija bez tēva], tāpat kā ar zemes radīšanu pašos pirmsākumos. Viņš bija Dieva pateikts vārds uz šīs zemes. Tāpēc arī mēs ticam šīm rindām.

Vai arī šīs rindas, ko mēdz izmantot trīsvienības pierādīšanai: „Jēzus viņam saka: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.” (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 14:6)

Arī šīm rindām mēs ticam, bet mēs tās lasām kontekstā ar visu pārējo, ko Dievs mums pirms tam ir teicis. Ja šīs rindas ņem atsevišķi un ar tām mēģina pierādīt kādu patiesību, tad tikpat labi var paņemt kādas atsevišķas rindas no Bībeles vai Kurāna un pateikt – lūk, šīs te desmit rindas šādā izskatā pierāda, ka Dievs vispār neeksistē. Ja cilvēks ļoti vēlas un prot pareizi atlasīt rindas ārpus konteksta no Bībeles vai Kurāna, tad viņš var tās pārgrozīt pēc savas saprašanas sev izdevīgā veidā un pierādīt, ko vien vēlas. Bet ja rindas skatās kontekstā ar visu pārējo, ko Dievs ir teicis, ar visu pārējo, ko Jēzus ir teicis par Dievu, tad ir skaidrs, ko tās patiesībā nozīmē – visi pravieši ir nākuši mums mācīt, ko Dievs no mums vēlas, un tādā aspektā ceļš pie Dieva ir tikai caur viņiem, caur viņu mācīto. Rindas, ar kurām teologi pierāda Jēzus dievišķību, ir tikai šāda tipa rindas. Nav rindu, kurās Jēzus būtu skaidri pateicis: “Es esmu jūsu Dievs, jums mani jāpielūdz.”

(raksta otro daļu lasiet šeit)

——————————

Raksta avots: https://www.youtube.com/watch?v=YW99U4JWNEc