Raksta pirmo daļu autore rakstīja kā ne-muslima, bet nobeigums jau seko pēc islāma pieņemšanas.

Kopš pieņēmu islāmu sirdī un prātā, esmu kļuvusi daudz uzmanīgāka attiecībā pret to, ko domāju, runāju, kādu informāciju uzņemu. Jāatzīst, ka ar daudziem cilvēkiem kontakts ir pazudis, bet es jūtos labi, jo man vairs nav vajadzības uzturēt tukšas sarunas.

Esmu kļuvusi mazāk trauksmaina, un vairs nejūtu vēlmi mainīt apkārtējos cilvēkus – es strādāju pie attiecībām ar Dievu, pie savas ticības un paļaušanās stiprināšanas. Esmu arī mainījusi savus dzīvesveida paradumus un tagad ar vislielāko prieku savas veselības stiprināšanai izmantoju līdzekļus, kas aprakstīti Pravieša Sunnā.

Protams, ka dzīve Latvijā mani piezemē, jo, domāju, tāpat kā lielākai daļai no mums, man ļoti bieži jādomā par dzīves praktisko pusi, par rēķinu samaksāšanu, par darbu un visām šim lietām. Bet es ticu, ka kādu dienu man būs vairāk laika un brīvības mācīties un apgūt islāmu, ka Dievs man dos iespēju izveidot savu ģimeni un kļūt par sievu un māti.

Mana ģimene nezina par manu izvēli un pievēršanos islāmam – man gribētos nomest to smagumu no pleciem, būt godīgai pret viņiem un neslēpt pašu svarīgāko izvēli manā mūžā. Inshallah, tas kādu dienu notiks.

Nobeigumā vēlos visiem novēlēt mieru, paļaušanos un skaidrību.

Parislamu.lv vēlas dzirdēt arī tavu islāma pieņemšanas stāstu. Varbūt tieši tu iedvesmosi kādu spert soli pretī ticībai. Vari iesūtīt mums savu stāstu uz admin@parislamu.lv – ļoti gaidīsim!

______________________________________

Parislamu.lv pateicas autorei par iesūtīto rakstu! Autore vēlas palikt anonīma.