Islāms un dzīves mērķis Audzinošs, Tikumi

tikumi 6 - islams un dzives merkis400Kāds ir manas dzīves mērķis? Kāds ir jūsu dzīves mērķis? Kāds mērķis, jēga un uzdevums ir mūsu dzīvēm? Domājoši cilvēki bieži tiecas rast atbildes uz šādiem jautājumiem.

Dažādi cilvēki dod dažādas atbildes. Daži uzskata, ka viņu dzīves mērķis ir kļūt bagātiem. Tomēr kur būs rodama viņu dzīves jēga pēc tam, kad viņi būs savākuši miljonus dolāru? Kas pēc tam? Kādam mērķim viņi sekos pēc tam, kad būs ieguvuši šos miljonus? Ja dzīves mērķis ir kļūt bagātam, tad, pēc bagātību iegūšanas, cita mērķa vairs nevar būt. Tieši šeit meklējamas pretrunas, ar kurām sastopas neticīgie vai cilvēki, kuri tic kam nepatiesam. Kad tādi cilvēki iegūst naudu, par kuru sapņojuši, viņu dzīves zaudē jēgu, bet viņi paši turpina dzīvot, izjūtot spriedzi, nezinot atpūtu un ciešot bailes tukšuma priekšā.

Vai bagātība var būt mērķis?

Mēs bieži dzirdam gadījumus, kad miljonāri beidz dzīvi ar pašnāvību; dažreiz šādi mēdz rīkoties arī viņu sievas, meitas vai dēli. Tāpēc rodas jautājums: vai tiekšanās pēc bagātības spēj nest cilvēkam laimi? Vairumā gadījumu atbilde ir noliedzoša. Vai bagātību iegūšana var būt pastāvīgs mērķis? Ir labi zināms, ka piecgadīgs bērns miljona dolāru vietā dos priekšroku spēļmantiņai. Deviņdesmitgadīgs večuks, būdams norūpējies par savu veselību, par naudu nedomās. Tas viss pierāda, ka bagātība nevar būt pastāvīgs mērķis visās cilvēka dzīves stadijās.

Bagātība var veicināt neticīgā laimi vien mazā pakāpē, jo viņam nav pārliecības par gaidāmo likteni un to, kādas būs viņa dzīves beigas Neticīgajam dzīvē nav mērķa, un, ja arī ir, tad tas neizbēgami būs īslaicīgs vai virzošs uz pašiznīcināšanos.

Kādu gan labumu neticīgajam var nest bagātība, ja viņš baidās no savas dzīves gala un ir pret visu skeptisks? Neticīgais var savākt daudz naudas, taču viņš neizbēgami zaudēs pats sevi.

Mērķis ir Dieva pielūgsme

Savukārt ticīgam cilvēkam ticība Dievam norāda uz to mērķi dzīvē, kurš tam ir vajadzīgs. Islāmā cilvēka dzīves mērķis ir Dieva pielūgšana. Islāmā termins „pielūgsme” (ibāda – pielūgsme/ paklausība/ kalpošana) nozīmē censties dzīvot tā, kā Dievs vēlas, lai tu dzīvotu (t.i., cenšoties ievērot Dieva norādījumus).

Islāmā dzīves mērķi raksturo tā pastāvīgums, un muslims seko šim mērķim visās savas dzīves stadijās, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bērns, jaunietis, pieaudzis vai gados vecs cilvēks.

Dieva pielūgsme dzīvi dara mērķtiecīgu un apdomātu, jo īpaši tad, ja tās panākumi tiek īstenoti islāma ietvaros.

Islāms māca, ka šī dzīve ir tikai īsa stadija, pēc kuras nāks cita dzīve. Pirmo dzīvi no otrās atdala nāve, kura ir pārejas periods starp tām. Cilvēka darbi un nolūki šajā dzīvē noteiks to, kā cienīgs viņš būs otrajā dzīvē. Kad nāves periods beigsies, un pienāks Augšāmcelšanās Diena, tad šajā Dienā Dievs apbalvos vai sodīs cilvēkus pēc viņu darbiem un nolūkiem pirmajā dzīvē.

Šī dzīve ir pārbaudījums

Saskaņā ar islāmu pirmā dzīve ir kā pārbaudījums cilvēkam; savukārt nāve īsteni ticīgajam nozīmē ko līdzīgu atpūtai pēc šā pārbaudījuma. Tas nozīmē, ka pēc pirmās dzīves beigām, Tiesas Diena ir kas līdzīgs pārbaudījuma rezultātu pasludināšanai, bet otrā dzīve kļūs par laiku, kad katrs pārbaudījumu izgājušais baudīs laimi vai izjutīs ciešanas, atkarībā no tā, kā viņš uzvedās pārbaudījuma periodā.

Islāmā kopējā dzīves līnija ir skaidra, vienkārša un loģiska: pirmā dzīve, nāve, starplaika pasaule, Tiesas Diena un pēc tam otrā dzīve. Atbilstoši šai skaidrajai kopējai dzīves līnijai muslimam dzīvē ir arī skaidrs mērķis. Muslims zina, ka viņu ir radījis Dievs. Muslims zina, ka viņam būs jānodzīvo noteikts gadu skaits pirmajā dzīvē, kuriem ritot viņa pienākums būs pakļauties Dievam, jo Dievs prasīs viņam un liks viņam atbildēt par visiem viņa darbiem, neatkarīgi no tā, vai viņš tos darījis atklāti vai slēpti, jo Dievam ir zināmi visi cilvēku darbi. Muslimam ir zināms, ka no darbiem, kurus viņš ir veicis pirmajā dzīvē, būs atkarīgs tas, kāda būs viņa otrā dzīve. Un visbeidzot, muslimam ir zināms, ka viņa pirmā dzīve būs ļoti īslaicīga un turpināsies mazāk vai vairāk kā simts gadu, kamēr otrā dzīve būs mūžīga.

Nākamās dzīves mūžība

Otrās dzīves mūžība ārkārtīgi ietekmē īstu muslimu visas viņa pirmās dzīves gaitā, jo muslims tic, ka tieši viņa pirmā dzīve noteiks viņa otrās dzīves kvalitāti. Turklāt lēmums tiks pieņemts atbilstoši Visvarenā, Taisnīgā Dieva ieskatiem.

Pateicoties šai ticībai uz otro dzīvi un Tiesas Dienu, muslima dzīve kļūst mērķtiecīga un apdomāta tādā mērā, kādā tas vispār ir iespējams. Muslima pastāvīgais mērķis ir virzīts uz to, lai otrajā dzīvē nokļūtu Paradīzē.

Citiem vārdiem sakot, muslima pastāvīgais mērķis ir censties paklausīt Dievu un izpildīt Viņa pavēles: ievērot pieckārtējo obligāto lūgšanu (solā), gavēt Ramadāna mēnesī (saum), maksāt attīrošo nodokli (zakā), kā arī izpildīt svētceļojumu (hadžs), kurš jāveic vienreiz dzīvē, ja atļauj līdzekļi.

Vajadzība pēc pastāvīga mērķa

Neticīgo dzīves mērķis sastāv no tādām lietām kā naudas un mantas uzkrāšana, dzimumtieksmju apmierināšana, ēdiens un izpriecas – tomēr visi šie mērķi ir pārejoši, jo tie visi atnāk un aiziet. Nauda atnāk un aiziet, veselība atnāk un aiziet, un arī dzimumattiecības nevar turpināties mūžīgi. Turklāt visas šīs vēlmes, kuras saistītas ar naudu, ēdienu un dzimumattiecībām, nespēj sniegt cilvēkam atbildi uz tiem jautājumiem, kurus viņš uzdod pats sev: un kas pēc tam? kas tālāk?

Islāms atbrīvo muslimu no nepieciešamības uzdot šādus jautājumus, jo jau sākumā izskaidro, ka viņa pastāvīgais mērķis ir pakļauties Dievam un nākamajā dzīvē nokļūt Paradīzē.

Mums ir jāzina, ka vienīgais glābiņa ceļš šajā un nākamajā dzīvē ir iepazīt Dievu, Kurš ir mūs radījis, ticēt Viņam un pielūgt tikai Viņu.



  • Atstāt komentāru