Intervija: Dievs nevienam neliek izvēlēties ļaunu Latvijas muslimu intervijas, Muslimu pasaule

daiga

Daigas veidota rota

“Nāc pie krusta savās bēdās” — skan dziesma Lieldienās jeb Kristus Augšāmcelšanās svētkos. Varsarsvētkos mēs pateicamies par Svētā Gara izliešanos, kas mūs stiprina nepavisam ne vieglajā dzīves ceļā, bet Ziemassvētkos, jeb Kristus piedzimšanas svētkos, pateicamies par Radītāja bezgalīgo žēlastību, dāvinot mums cerību.

Mēs esam audzināti kristīgajā ticībā, un Rietumi aptver valstis ar kristīgajām tradīcijām. Kristietība ir izgājusi cauri gadu tūkstošiem. Taču bez tās pastāv arī citas reliģijas, un viena no tām — islāms. Maz par to mēs zinām, maz esam lasījuši, interesējušies, vairāk gan saklausījušies dažādu vairāk vai mazāk pareizu informāciju plašsaziņas līdzekļos. Pirms mēs ko noliedzam vai kritizējam, tas jāiepazīst. Tāpēc piedāvājam sarunu ar jēkabpilieti Daigu Kučinsku, kura ir pazīstama kā skaistu, elegantu rotaslietu meistare. Taču viņas apģērbs un dzīvesveids nepārprotami liecina par piederību islāmam.

Kristīgā ticība un islāms — divas lielākās pasaules reliģijas. Valda tradicionāls uzskats, ka islāms ir karojoša reliģija. Kā tad ir patiesībā?

Jāpajautā arī pretī —kādu iespaidu ir atstājis kristietis Džordžs Bušs vai jūdaists Benjamins Netanjahu? Atbildot uz jautājumu — islāms nav pacifistu reliģija. Ja muslimiem (muslims: burtiskā nozīmē — islāmists, tāds, kurš pakļaujas Dieva gribai — A.V.) uzbrūk, tad ir pienākums aizstāvēties. Kā redzam mūsdienās, lielākajai daļai muslimu nav dūšas pat aizstāvēties. Bet, ja runājam par islāmu un nevis par muslimiem, tad skatīsimies teoloģiski. Vai islāms ir karojoša reliģija? Jā, tāpat kā gandrīz visas pārējās. Islāms atļauj noteiktos gadījumos militāras darbības cīņai pret tirāniju un apspiešanu. Tas iekļauj arī to, ka cilvēki nevar brīvi praktizēt monoteismu — padevību tikai Dievam (arābiski — ‘islām’). Ārpus islāma valsts cilvēki ir spiesti pakļauties citu cilvēku (tātad radības) iegribām. Šajās iegribās radība aizliedz Dieva atļauto un atļauj Dieva aizliegto, šādi sev piedēvējot Dieva tiesības un pārkāpjot šo īstena monoteisma aspektu. Attiecīgi arī šo zemju iedzīvotājiem tiek uzspiests nemonoteisms, pat ja viņi vēlas būt monoteisti. Dievs nav atļāvis karošanu citu iemeslu dēļ, kā vien cīņai pret pieminēto apspiestību. Citos gadījumos karavīrs islāma skatījumā ir tikai slepkava. Nacionālistiski, imperiālistiski, materiālistiski, slavas vai citi iemesli — tie visi nav leģitīmi. Jebkurš karavīrs, kurš cīnās cita iemesla dēļ un nevis tāpēc, lai cilvēki varētu brīvi praktizēt monoteismu, ir tikai slepkava.

Mūsdienās un jau sen nepastāv nevienas islāma valsts, tikai muslimu apdzīvotas valstis, kuras tieši vai netieši pārvalda rietumvalstis. Muslimu pasaule ir ļoti grūtā un ugunīgā situācijā, tai tiek nepārtraukti uzbrukts, tāpēc arī rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi vienmēr atrod vainīgos. Bet ne jau muslimi ir okupējuši Arizonu vai bombardē Teksasu.

Pieci pamatpostulāti, uz ko balstās islāms — ticībā vienam Dievam, dzīvei pēc nāves, debesīm un ellei, eņģeļiem, u. c. — ir līdzīgi kristietība;, vienīgā atšķirība, manā izpratnē un skatījumā — ka musulmaņi tic iepriekšnolemtībai — kā tad tur īsti ir? Vai cilvēka dzīves gājums ir iepriekš nolemts? (Kristieši uzskata, ka cilvēks savu likteni lemj pats, atzīstot Jēzu Kristu).

Muslima ticības praktizēšana balstās uz piecām praksēm: ticības apliecinājumu, rituālo lūgšanu, žēlsirdības nodokli, ramadāna gavēni un svētceļojumu uz Liegto svētnīcu Mekā.

Islāma ticības kodols ir divi savstarpēji saistīti koncepti: monoteisms (tauhīd) un pielūgsme-paklausība (ibāda). Monoteisms nozīmē, ka muslims atzīst, ka tikai Dievs ir visa Radītājs, Uzturētājs, Apdāvinātājs, Kungs un ir unikāls savos Dieva vārdos un atribūtos. Un arī to, ka tikai Dievs ir pielūgsmes un paklausības vērts un neviens nav tiesīgs padarīt Dieva aizliegto par atļautu un Dieva atļauto par aizliegtu. Tas arī nozīmē, ka visa reliģiskā pielūgsme ir veltīta un vērsta tikai Dievam bez starpniekiem un partneriem. Jācenšas dzīvot tā, kā Dievs vēlas, lai tu dzīvotu.

Islāma ticības pamatuzskati ir ticība Dievam (īstā monoteismā), ticība Dieva eņģeļiem, Dieva Rakstiem (kuri tika nosūtīti praviešiem), Dieva praviešiem, Tiesas dienai (Nākamajai dzīvei) un tam, ka Dievs nosaka realitāti, bet mēs paši pieņemam lēmumus izvēlēties mūsu sliktos darbus, un par to atbildēsim.

Pēdējais ticības pamatuzskats ir diezgan sarežģīts. Lai to apjaustu, ilustrēšu piemēru. Juris izvēlas kādu Oskaru apliet ar verdošu kafiju. Juris paņem kafiju un uzlej Oskaram virsū. Dievs vēl pirms radības radīšanas zināja, ka tas notiks. Dievs darbināja katru atomu, lai Juris varētu eksistēt, darboties, lai ķīnietis varētu saražot kafijas automātu, brazīlietis noplūkt kafiju un filipīniešu jūrnieks ukraiņu kuģī zem Panamas karoga atvestu to uz Rīgu, un galu galā kafija uzvārītos un uzlītu virsū Oskaram. Un Dievs radīja fizisko un ķīmisko reakciju starp karsto kafiju un Oskara ādu. Tas viss notika atbilstoši Dieva gribai, jo tikai Radītājs valda pār radību. Bet Dievs nenovēlēja Jurim izvēlēties darīt ļaunu. Jurim bija dota brīvība izvēlēties: pasniegt kafiju vai tīšuprāt apliet ar to. Dievs varēja arī izjaukt Jura ļaunos plānus, piemēram, likt viņam paklupt un apliet pašam sevi. Bet šis ļaunums ir funkcionāls un manifestē labā esamību. Cilvēkam ir dota izvēle starp labo un ļauno, viņš ir tiesīgs sevi parādīt kā labu vai ļaunu. Taču Dievs jau pirms radīšanas zināja, kurš samaitās savu dvēseli, bet kurš sargās to un attīrīsies ar nožēlu no vājumā sastrādātajiem grēkiem. Nevienu Dievs nepiespiež pieņemt ļaunas izvēles. Par šīm ļaunajām izvēlēm cilvēki arī atbildēs šīs dzīves turpinājumā — nākamajā dzīvē, kad tiks iztiesāti.

Tā viss notiekošais ir Dieva griba, bet cilvēki atbild par savu izvēli.

Vai islāms atzīst reinkarnāciju?

Islāms neatzīst reinkarnāciju. Pēc nomiršanas cilvēki tiks no jauna radīti jaunos ķermeņos un iztiesāti. Nojaušu, kāpēc reinkarnācijas teorija ir populāra sabiedrībās, kuru tradicionālās reliģijas nepiedāvā šo ideju. Reinkarnācijas teorija pēc būtības saka — nu, nomirsi, un, ja esi dzīvojusi nepareizi, tad nekas briesmīgs, vienmēr ir otrā iespēja. Reinkarnācijas teorijas piekritēji kritizē islāmu, ka nedod cilvēkiem otru iespēju. Bet tā nav patiesība. Islāms dod miljardiem ‘otro iespēju’. Jo katru dzīves sekundi cilvēks var pārtraukt savu līdzšinējo dzīvesveidu un vērsties pie Dieva ar patiesu nožēlu un uzsākt jaunu dzīvi. Bet tie, kuri ir par slinku, lai izdarītu šo grūto reformu, tie labāk sevi mierina ar to, ka pēc nāves iegūs ‘otro iespēju’.

Šķiet, ka islāmticīgie lielu nozīmi pievērš rituāliem. Vai tas ir tik svarīgi?

Muslimiem ir autentiska reliģija no autentiskiem avotiem. Mūsu rituālus nav izdomājis neviens itālis, vācietis vai polis. Tie nāk tieši no Muhameda, pēdējā Dieva pravieša. Mums ir rituālā lūgšana, tieši tāda kā Dieva pravietim. Tā sastāv no lūgumiem Dievam un Viņa slavināšanas; patiesi atkārtota lūgšana attīra cilvēku un pasargā no nekrietnībām. Mums ir svētceļojums, kuru iedibināja Ābrahāms un viņa dēls Išmaēls un kuru monoteistiskā formā atjaunoja Muhameds.

Mums ir simtiem un simtiem lūgšanu tekstu no Muhameda, un kurš gan kristietis nevēlētos lūgt Dievu tajos vārdos, kā Jēzus lūdza Dievu izglābt viņu no romiešu karavīriem?

Kristieši tic, ka Jēzus Kristus bija Dieva dēls. Pierādījums — noveltais akmens un tas, ka Jēzus parādījās daudziem cilvēkiem. Arī es tam ticu, un tas man palīdz dzīvot. Kā to visu skaidro islāms?

Kas notika ar un ap Jēzu — cilvēku vidū nav saglabājusies autentiska informācija. Īstenību var uzzināt tikai atklāsmes ceļā, kas nāk no Dieva. Dievs informēja pēdējo pravieti, ka Jēzus netika krustā piesists, bet gan tika izglābts. Vienlaikus Dievs apliecināja, ka patiesi, daudzi Jēzus laikabiedri nodomāja, ka Jēzus ir ticis krustā piesists. (Vai tad mēs Bībelē nelasām, ka visi Jēzus sekotāji, pat Pēteris, pameta Jēzu un nemaz neredzēja krustā sišanu?)

Ebreju reliģisko rakstu simboliskajā valodā ‘Dieva dēls’ nozīmē ‘Dieva kalps’. Mēs daudzviet Bībelē lasām, ka Dievs par daudziem indivīdiem saka, ka tie ir Viņa dēli. Dāvidu un Izraēlu pat dēvē par saviem pirmdzimtajiem Dieva dēliem. Protams, ka ebreji, zinot savu simboliku, nekad no tā neizveidoja trīsvienību vai ko tamlīdzīgu. Diemžēl grieķi un neizglītoti vai mazizglītoti ebreji pārprata šo simbolisko izteiksmi un laika gaitā radās pakāpeniska Jēzus dievišķošana.

Muhameds bija pēdējais pravietis. Cik tādu ir bijuši, un vai ir gaidāmi vēl?

Ir bijis milzīgs skaits Dieva praviešu cilvēces gaitā, bet absolūtais vairākums tika noraidīti, negūstot sev ievērojamu skaitu sekotāju. Korānā vārdos ir pieminēti tikai Tuvo Austrumu pravieši, zināmi no Bībeles vai vietējām tradīcijām, lai atgādinātu, ka ne viņi pirmie ir saņēmuši šo vēsti, un brīdinātu tos no iedomības un verdzības savām iegribām, kura liedz viņiem atzīt Dievu īstā monoteismā.

Pēc Muhameda vairāk Dieva pravieši netiek sūtīti. No Debesīm atgriezīsies uz vairākiem gadiem Jēzus, lai pieveiktu Antikristu. Bet viņš neatgriezīsies kā Dieva pravietis, jo sekos Muhameda atstātajiem Dieva likumiem un nevis likumiem, kurus Dievs bija pasludinājis sludināt Jēzum.

Tavuprāt, vai ir jānaidojas reliģiskās piederības dēļ un vai ir jāpierāda katram sava taisnība?

Ja reliģija nav patiesa, tad tā aicina pārkāpt Dieva tiesības. Tāpēc mēs redzam, ka visās nepatiesajās reliģijās pārkāpj kādu monoteisma aspektu. Piemēram, lūdzot Dievu vai nožēlojot grēkus, vēršas pie starpniekiem starp Dievu un cilvēkiem, vai atļaujot Dieva aizliegto, piedēvējot Radītājam radības īpašības, u.tml. Tas ir Dievs, kurš radījis visu radību un kurš visu kontrolē. Tad kā var pielūgt radību, kura visa ir atkarīga no Dieva un nevar tev palīdzēt? Vai tā nav traka netaisnība pret Radītāju?

Ticīgam cilvēkam Dievs dzīvē ir vissvarīgākais. Noziegumi pret Dievu ir gaužām atbaidoši ticīgajam. Pat eņģeļi ir šokā par cilvēkiem, kuri ir rupji un nepateicīgi pret visas radības Kungu, kurš rūpējas par katru radību. Tad kāpēc ticīgajam jājūt patika pret šādu vai jebkuru netaisnību?

—————————————————–

Intervijas autore: Aija Valdmane; avots: “Brīvā Daugava” 2011. gada jūnijs



  • Komentāri

    1. Alla Borisovna

      tklāti sakot, stipri atgādina kristietību.

    Atstāt komentāru