Ko mēs zinām par Pravieti Muhammadu (s)? Dažādi cilvēki sniedz dažādas atbildes. Ziņas par viņa dzīvi līdz sīkākajām detaļām ir apkopotas un līdz mūsdienām saglabātas grāmatās par viņa dzīvesgājumu. Ikviens, kurš vēlas, var tās atvērt un iepazīties ar Pravieša Muhammada (s) dzīvi. Viņš noslēdza Dieva sūtīto praviešu ķēdi kā beidzamais Pravietis, caur kuru tika lejupsūtīts Kurāns – pēdējais, noslēdzošais Dieva sūtījums, kas ir pamācība un dzīves instrukcija visiem cilvēkiem līdz pat Tiesas dienai.

Gribu parunāt par to, kāpēc mums ir jāapgūst sīra (Pravieša Muhammada (s) dzīves gājums). Kādu labumu no tā gūst muslimi un cilvēce kopumā? Iemesli ir sekojoši:

(1) Pirmkārt, šī cilvēka dzīves izpēte liek secināt, ka viņš tiešām bija Visaugstākā sūtnis. Par to liecina visa viņa dzīve – no dzimšanas līdz nāvei: viņa tikumi, viņa dzīvesveids, viņa uzvedība saskarsmē ar apkārtējiem cilvēkiem. Šīs viņa rakstura īpašības lika cilvēkiem izturēties pret viņu ar godbijību un cieņu. Pat viņa ienaidnieki atzina viņa izcilās īpašības un apstiprināja viņam vēl pirms pravietošanas sākuma doto pievārdu al-Amīns (uzticamais, drošais). Muslimiem pietiek ar Visaugstākā vārdiem Kurānā, kur par viņu teikts: “Patiesi, tavi tikumi ir diženi.”

(2) Otrkārt, Pravieša Muhammada (s) un arī visu pārējo praviešu dzīves gājuma studijas kalpo par pamācību tiem, kuru sirdis pārņēmusi lepnība, un kuri neatzīst, ka pār visu valda Vienīgais Dievs un nevēlas būt Viņam padevīgi. Studējot praviešu dzīves, atklājas kāda likumsakarībai – vienmēr uzvar Patiesība. Kā teikts Kurānā:“Atklājās patiesība un meli izzuda. Patiesi, meli ir izzūdoši.”

Šis ir atgādinājums un pamācība cilvēkiem. Izstudēt… Apdomāt… Apdomāties… Par to tautu piemēru, kuri nostājās pret dievišķajiem sūtņiem, un par to, kas ar šīm tautām galu galā notika. Atcerēties to, lai nekļūtu par līdzīgu piemēru citiem. Toties ticīgie caur šīm dzīvesgājuma studijām redzēs, ka grūtībās, ar kurām pravieši saskārās savā dzīvē, ir likumsakarība. Tāds ir bijis visu praviešu un to, kuri viņiem sekoja, dzīves ceļš. Ārī mums, tāpat kā viņiem, ir jābūt pacietīgiem un nelokāmiem Dieva ceļā.

(3) Pravieša Muhammada (s) dzīve kalpo par atdarināšanas cienīgu piemēru katram ticīgajam. Kurānā teikts, ka Allāha sūtnis ir mūsu labākais piemērs. Patiešām, pētot viņa dzīvi, mēs redzam, kāds viņš bija bērnībā un jaunībā, kāds viņš bija kā vīrs un tēvs, kāds viņš bija kā kaimiņš un sabiedrības loceklis, un kāds viņš bija vadonis. Visās šajās lomās viņš sevi parādīja no vislabākās puses. Katrs no mums viņā var rast piemēru, kam sekot. No otras puses, bieži muslimi nezina, kā rīkoties kādā situācijā. Īpaši tas attiecas uz mūsdienām, kad grūtības un pārbaudījumi ticīgos sagaida ik uz soļa. Bieži viņiem rodas jautājums: ko darīt? Tieši detalizēta Pravieša (s) dzīves izpēte, caur kuru gūsim pieredzi un gudrību, dos atbildi uz šo jautājumu. Mēs redzēsim, kā tādā vai citādā situācijā rīkojās Pravietis (s) un viņa līdzgaitnieki: gan grūtos laikos, gan arī tad, kad viņi bija spēcīgi; gan karā, gan arī miera laikos.

(4) Sīras studijas ir svarīgas arī tāpēc, ka Pravieša (s) dzīve ir dzīvs Kurāna iemiesojums. Pravieša sieva Aiša teica: “Viņa tikums bija Kurāns.” Patiešām, Kurāns tika lejupsūtīts, lai tam sekotu, ne tikai lasītu. Tajā ir dziedināšana, norādījums un vadība cilvēkiem. Lasot par Dieva Pravieša (s) dzīvi, katrs muslims redzēs, cik tuvs viņš bija Kurānam.

(5) Sīra ir arī Kurāna skaidrojums un palīdz to izprast. Sīra skaidro iemeslu, kāpēc ticis lejupsūtīts viens vai otrs ajāts (Kurāna pants), un zināšanas par to pasargā no nepareizas Kurāna interpretācijas.

(6) Pravieša (s) dzīves izzināšana vairo mūsu mīlestību pret viņu. Nav iespējams iemīlēt to, kuru tu nepazīsti. Mīlestība pret Pravieti (s) ir nosacījums imāna (ticības) pilnībai un pilnvērtībai. Kāds hadīss vēsta: “Neviens no jums nebūs noticējis, kamēr es nekļūšu viņam mīļāks par viņa bērniem, viņa vecākiem un visiem cilvēkiem (uz pasaules).” Iespējams, ka kādu pārsteigs šādi vārdi. Kā var iemīlēt kādu cilvēku, piemēram, vairāk nekā savus vecākus? Padomājot mēs sapratīsim, ka vecāki ir iemesls mūsu nākšanai tikai šajā pasaulē, bet Pravietis (s) ir tas, ar kura palīdzību mēs gūsim mūžīgo dzīvi. Mīlestība pret viņu liek mums tiekties sekot viņa piemēram, atdarinot viņu, nevis izdomātus filmu personāžus vai šovbiznesa zvaigznes, kuri būtībā mudina mūs ne uz ko citu kā vien grēku. Mīlestība pret Pravieti (s) garantē to, ka nākamajā dzīvē mēs atradīsimies viņam blakus. Kā teikts kādā hadīsā: “Katrs cilvēks būs kopā ar to, ko viņš ir iemīlējis.”

(7) Tāpat sīras studijas ir svarīgas ar to, ka labas zināšanas par Pravieša (s) dzīvi aizsargā pret neticīgo uzbrukumiem islāmam. Gadsimtiem ilgi, islāma ienaidnieki ir centušies graut šo reliģiju. Un, protams, viņi ir centušies graut islāma pamatus, kuriem pieder arī Pravieša (s) personība. Ir izdomāts liels daudzums melu. Viņu ir saukuši par apsēsto, garīgi slimo, epileptiķi, un piedēvējuši viņam vājību uz sievietēm. Labas zināšanas par sīru ļauj atspēkot šos un citus melus. Vēl vairāk, objektīva Muhammada (s) dzīves izpēte godīgam cilvēkam liek teikt: “Patiesi, Muhammads ir Allāha Pravietis!”

—————————————————-

Raksta autors: Ikrams abu Marjam; avots: islamcivil.ru