Samra stumdīja šurpu turpu mēbeles savā guļamistabā. Uz grīdas stāvēja grāmatu kaudzes. Visas skapja durvis bija vaļā. Kad mamma ienāca istabā, viņa bija dziļi iegrimusi savu mantu šķirošanā.

„Samra, vai tad ir jau pavasara tīrīšanas laiks?”

„Nē… manas draudzenes nāks ciemos šajā nedēļas nogalē. Vai atceries? Es taču tev to jau teicu.” Samra atbildēja, šķirojot savus neskaitāmos hidžābus.

Mammas piere savilkās domīgās krokās: „Hmmm. Un kāds tam visam sakars ar guļamistabas pārkārtošanu?”

„Ak! Mamm! Irama, jaunā meitene mūsu klasē, arī nāks ciemos. Es esmu ielūgusi viņu pirmo reizi. Visi saka, ka viņas vecāki ir miljonāri. Es gribu, lai viss šeit izskatītos pilnīgi nevainojami…” Samra turpināja rosīties, grūžot visas vecās mantas zem gultas.

Mamma klusējot atstāja guļamistabu ar pārdomu pilnu sejas izteiksmi.

Mazliet vēlāk Samras istabā ienāca vecmamma, turot rokās bļodiņu ar smaržīgu, tikko pagatavotu burkānu halvu. „Pēc visa šī smagā darba, tev noteikti noderēs šis enerģijas lādiņš,” teica vecmamma. Samras balti-rozā guļamistaba piepildījās ar halvas debešķīgo aromātu.

„Ak, vecmamm, džazak Allāh kher! Man tik ļoti garšo tevis gatavotā halva, un turklāt es esmu izbadējusies kā vilks. Vecmamm, vai tu nevarētu halvu pagatavot arī priekš manām draudzenēm šajā nedēļas nogalē? Es gribu atstāt uz viņām vislabāko iespaidu. Un tava halva ir vienreizēja! … Bet ja nu Iramai negaršo halva? Paga – es viņai vispirms par to pajautāšu, labi? Tu jau zini, kā tas ir ar bagātiem ļaudīm – viņiem ir grūti izdabāt.” Samra paņēma gabaliņu halvas, lēnām izbaudot tās bagātīgo garšu.

Vecmamma klusi nosmējās: „Protams, mīļumiņ. Tad dari man zināmu. Starp citu, vai tu zini, kā izskatījās Aišas istaba, kad viņa kļuva par mūsu dārgā Pravieša Muhammada (s) līgavu?”

„Nezinu gan… bet šķiet, ka tā nebija nekāda izcili dižā,” Samra atbildēja.

„Aiša bija ļoti turīgas ģimenes atvase. Pēc laulībām, viņa dzīvoja istabā, kas bija savienota ar Masdžid-e-Nebvi (Pravieša (s) masdžidu Medīnā). Tās durvis atvērās tieši uz masdžidu. Istaba bija tikai nedaudz garāka par diviem metriem. Sienas bija no dubļiem, un griezti – no palmu lapām un zariem. Pāri jumtam bija pārklāta sega, lai istabā nelītu iekšā lietus. Griezti bija tik zemu, ka tos varēja aizsniegt ar izstieptu roku. Istabā atradās gultasvieta, grīdas pārklājs, spilvens, divi trauki dateļu un miltu glabāšanai, trauks ūdenim un bļoda.”

Viņām pievienojās arī mamma, kas apsēdās blakus vecmammai uz Samras nesakoptās gultas.

Samra bija kļuvusi domīga, lēni iztukšojot savu halvas bļodiņu.

Vecmamma turpināja: „Aiša bija pirmā vīra, kurš pieņēma islāmu, mīļākā meita. Viņas tēvs Abu Bakrs kļuva par pirmo muslimu summas (kopienas) kalifu. Viņa bija Pravieša (s) mīļākā sieva. Viņa bija vienīgā no Pravieša (s) sievu vidus, kuras klātbūtnē viņš saņēma atklāsmes caur eņģeli Džibraīlu (Gabrielu). Neskatoties uz viņas augsto statusu sabiedrībā, nedz viņa, nedz arī tie, kas nāca pie viņas mācīties islāma zināšanas, nekad nesūdzējās par viņas pieticīgo mājvietu.”

Samra protestēja: „Bet, vecmamm, tie taču bija citi laiki! Šodien cilvēki ir daudz materiālistiskāki. Viņiem nerūp tavs raksturs. Viņi grib draudzēties tikai ar tiem, kuri seko modei un kuriem ir daudz naudas.”

„Tevis teiktais atgādināja man par to, ko Pravieša (s) līdzgaitnieks Ali teica par draudzības pārbaudīšanu,” teica mamma. „Viņš teica, ka patiess draugs ir ar tevi kopā grūtībās, aizstāv tavu godu, kad tevis nav klāt, un aizlūdz par tevi pēc tavas nāves.”

Samrai nebija ko teikt. Vecmamma un mamma sāka virzīties uz durvju pusi: „Dārgumiņ, ja tev vajag mūsu palīdzību, tad dari mums to zināmu.”

„Tas nebūs nepieciešams. Man patika mana istaba tāda, kāda tā bija – es likšu visu atpakaļ.” Samra noteica, ķeroties pie darba. „Un, vecmamm… halvai ir noteikti jābūt nedēļas nogales ēdienkartē – lūdzu, neaizmirsti par to.”

„Protams, mīļumiņ,” noteica vecmamma. „Manai princesei būs vislabākā halva pasaulē!”

———————————————-

Raksta autore: Rana Raisa Kāna (Rana Rais Khan), žurnāla „Hiba” redaktore. Avots: www.hibamagazine.com