Kamēr Sātans Ramadāna laikā ir ieslodzīts, mums, salīdzinājumā ar citiem mēnešiem, ir vieglāk pildīt labos darbus. Mēs veicam papildus ibādu (pielūgsmi): lasām vairāk Kurānu, pildām navafil lūgšanas (papildus lūgšanas pēc obligātajām) un veicam solā (obligātās lūgšanas) laikā. Plastikas ķirurgs Maksvels Maltzs novēroja, ka pēc amputācijas, nepieciešama ir vidēji divdesmit viena diena, lai ķermenis pielāgotos ekstremitātes
Korāniskās pamācības: Mēs esam liecinieki paši pret sevi, pat ja mēģinām sevi attaisnot Mēs mēdzam attaisnot savus vārdus un rīcību citu cilvēku priekšā, apstrīdēt nodomus un motivāciju, ko mums citi piedēvē pat tad, ja labi zinām, ka esam kļūdījušies vai tīšām izdarījuši ko nepareizu. Taču neraugoties uz to, ka citi pieņem mūsu attaisnojumus un strīdā
(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit) 4. Apprecieties Pravietis (s) ieteica divus absolūti drošus risinājumus cīņai ar vēlmi palūkoties vēlreiz: laulība tiem, kas to var atļauties, un gavēnis tiem, kas nevar. Viņš (s) teica: “Ak, jaunie vīri, tie no jūsu vidus, kas var to atļauties, tad ļaujiet viņam apprecēties, jo tas ir daudz iedarbīgāks (līdzeklis)
(raksta pirmo daļu var lasīt šeit) 9. Iespēja iepazīt citus. Kad sastopamies ar problēmu, mums vajadzētu enerģiski piestrādāt, lai tiktu galā ar problēmu, nevis ar cilvēku. Tāpat arī mums vajadzētu saprast, ka tas vien, ka kaut ko lūdzam citiem un ka viņi mūsos klausās, nav tas pats, kas piekrišana un paklausīšana mūsu teiktajam. Mēs paši sev
Islāms ir balstīts uz attiecībām ar Dievu, Viņa radībām un pasauli, kurā dzīvojam. Tikko mēs sanākam kopā, tā parādās potenciāla varbūtība, ka radīsies konflikti. Bet konflikti nav nekas pretdabisks. Protams, ar Dievu konflikta nav, jo Viņš ir Al-Azīz (Visvarens) un Al-Džabbār (Visa Pakļāvējs). Lai ko Viņš izlemtu, tas notiks. Tomēr starp cilvēkiem eksistē atšķirības. Dievs
Viena no lielākajām barjerām ceļā uz produktivitāti, par kuru dzirdu no māsām dažādos pasaules nostūros, ir pašpārliecības trūkums. Zinu no personīgās pieredzes, ka pašpārliecību attīstīt nav viegli – daži ar to piedzimst, taču lielākajai daļai no mums tā ir jāattīsta un jāpilnveido, mums pašiem pieaugot. Bieži mani draugi un ģimene apgalvo, ka ap mani vijas
(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit) Moizs tagad runāja no sirds: „Suleimān, apciemo kādu bāreņu namu. Uzliec savu roku uz bāreņu galvām – tava sirds izkusīs kā sniegs saulē. Izmēģini to tikai vienu reizi – pats priekš sevis. Vai naktī, kad mācas virsū miegs, aizdzen to prom un stāvi lūgšanā, taču dari to no sirds,
„Šī ikdienas ofisa rutīna galina mani nost,” nodomāja Suleimāns, sēžot vilcienā, ceļā uz darbu. Labi, varbūt nenogalina, bet vismaz liek justies tā, it kā viņš būtu saslēgts ķēdēs. Katru dienu viņam bija jāatsakās no tā, ko viņš vēlētos darīt. Viņam nebija izvēles – vai viņš gribēja to, vai nē, viņam bija katru rītu jāceļas un
Šariāta normas radītas, lai nestu mums labo un atvairītu ļauno. Viss, ko diktē islāms, ir cilvēkam derīgs un labvēlīgs, bet viss, ko tas aizliedz, sevī nes ļaunumu cilvēkam. Islāma normas neaprobežojas ar pavēlēm un aizliegumiem, kas saistīti ar reliģiskajiem rituāliem. Šariāts reglamentē visas sabiedrisko attiecību sfēras un nosaka likumus, noteikumus un ētiku, kas nodrošina sabiedrisko
Vakars. Mahačkala. Pāreju ielu iepretim restorānam. Pēkšņi redzu, ka no kādas automašīnas loga izlido saburzīta salvete un, lidojumā pavērusies, liegi nolaižas uz asfalta. Automašīnas tumšajā salonā, kuru tricina spēcīgi basi, vīd spēcīga vīrieša profils. Nomainījis kursu, es taisnā ceļā dodos pie sava novērojumu objekta. Pienācis pie automašīnas, vēršos pie vadītāja. Viņš, pārsteigumā salēcies, pabāž pa
2815 
