Ziemassvētki: 2. daļa – islāma viedoklis Pārliecība

Christmas-Lights-WallpaperZiemassvētki, protams, rada problēmas arī ar bērniem. Viņus pastāvīgi bombardē neskaitāmas rotaļlietu reklāmas, kas vistiešākajā nozīmē skalo viņu smadzenes gaidīt kaut ko Ziemassvētku dienā ‘zem eglītes’. Ir jāatzīst, ka gaismiņām un svecītēm rotātā daudzkrāsainā eglīte tiešām izskatās vilinoša, un vēl jo vairāk tad, kad zem tās ir kaudze spožos papīros iesaiņotu dāvanu.

Itin viss, ko muslimi dara, veido mūsu Viena Visvarenā Dieva pielūgsmi – nekas nestāv ārpus tās. Mēs nevelkam robežas starp sekulāro pasauli un reliģiju. Patiesībā vārds ‘reliģija’ pilnībā neatspoguļo arābu termina ‘dīn’ visaptverošo dabu. Mūs var saukt par ‘fundamentālistiem’, bet vai ir kas ‘fundamentāli’ svarīgāks par to, ka mēs piemērojam mūsu morāles kodu absolūti visam, ko darām? Vai tad tas nav augstākais standarts?

Mūsu morāles kods ir Kurāns (vienīgā cilvēka roku nesagrozīta Atklāsme) un stingri autentiski to cilvēku novērojumi, kuri dzīvoja Pravieša Muhammada (s) laikā, kas saucas hadīsi. Citiem vārdiem sakot, mēs, muslimi, sekojam Pravieša Muhammada (s) piemēram, uz kuru arī balstām savas ikdienas dzīves prakses.

Muslimiem ir tikai divi svētki, divi Īd: Īd-ul-Fitr svinības, kas seko pēc Ramadāna mēneša gavēņa, un Īd-ul-Adha svinības, kas svētceļojuma uz Meku beigu iezīmējoši upurēšanas svētki. Es uzsveru, ka mēs nesvinam dzimšanas dienas – pat ne praviešu dzimšanas dienas, ieskaitot Muhammadu (s).

Muslimi tur Jēzu lielā cieņā kā vienu no ietekmīgākajiem praviešiem. Tomēr viņa dzimšanas diena netiek svinēta. Lai gan kristiešiem tā var likties kā neiecietība no muslimu puses, ka mēs nesvinam šo dienu un neapsveicam viņus svētkos, mēs to darām, jo cienām Jēzu. Mēs nevaram akceptēt rituālus, kas mūsuprāt diskreditē Jēzu, padarot viņu par dievam līdzīgu pielūgsmes objektu. Turklāt saskaņā ar iepriekš minētajiem vēsturiskajiem pierādījumiem, daudziem no šiem rituāliem nav nekāda sakara ar Jēzu, jo tie nāk no pagānisma saknēm.

Vai mums ir jāsvin ziemas saulgrieži? Vai mēs baidāmies, ka šajā tumšajā un aukstajā ziemas periodā saule pie mums neatgriezīsies? Vai mums ir vajadzīgas pagānu dāvanu dāvināšanas tradīcijas jeb mūžzaļo koku simbolisms, lai atgādinātu par to, ka atkal nāks pavasaris? Vai svētku sezonai raksturīgais materiālisms ir atdarināšanas vērts?

Kurāns skaidro svinēšanas vērtās lietas. Allāhs saka (kas nozīmē): „Tāpēc esi pacietīgs pret to, ko viņi runā, un cildini [Viņu] ar tava Kunga [cienīgu] slavēšanu pirms saules lēkta un pirms tās rieta. Cildini [Viņu] kādās nakts stundās, dienas sākumā un beigās, lai tu taptu apmierināts. Un nu gan nemet acis uz to, ko Mēs esam devuši baudīt dažiem viņu slāņiem kā šīs dzīves ziedu, lai viņus ar to pārbaudītu. Un tava Kunga [dotā] iztika ir labāka un ilglaicīgāka.” (Kurāns 20:130-131)

Muslimi uzskata Jēzu par vienu no praviešiem garā praviešu sērijā (Kurānā ir minēti 25 no šiem praviešiem, ieskaitot beidzamo visu praviešu zīmogu Muhammadu (s)). Šie sūtņi un pravieši tika sūtīti konkrētām cilvēku grupām, izņemot Muhammadu (s), caur kuru tika nodota pēdējā noslēdzošā atklāsme visai cilvēcei. Jēzus bija viens no praviešiem, kurš tika sūtīts konkrētai cilvēku grupai – ebrejiem. Diemžēl, izņemot Kurānu, neviena agrākā pravieša vēsts nav saglabājusies neskartā formā. Mums rīcībā vairs nav tā evaņģēlija, kuru sludināja Jēzus. Mūsdienās pieejamie evaņģēliji ir rakstu apkopojums, kas tika savākts pēc Jēzus nāves un kuru ideoloģiski iespaidoja Pāvila mācības.

Daudz kristiešu zinātnieku paši piekrīt, ka šiem rakstu apkopojumiem trūkst vēsturiskās precizitātes un ka tie nedod ieskatu agrīno Jēzus sekotāju uzskatos. Pretēji tam, pēdējā Atklāsme (Kurāns) ir precīzi saglabāta tās oriģinālajā formā – arābu valodā. Atšķirībā no kristiešu Bībelēm (šeit es uzsveru to versiju dažādību un atšķirības starp tām), Kurānam nav pārstrādātu izdevumu vai versiju citās valodās. Citiem vārdiem sakot, visiem muslimiem ir viens un tas pats Kurāns arābu valodā.

Kad es biju dāva (islāma propagandēšanas) aktivitāšu direktors kādā Čikāgas islāma centrā, man bija iespēja tikties ar daudziem mūsu centra apmeklētājiem, to skaitā arī ar kristiešu misionāru studentiem no netālu esošā Bilija Grahama centra Vītonā, Ilianoisā. Reiz viens no šiem studentiem jautāja kādam muslimam, kurš bija atnācis uz piektdienas lūgšanām: „Vai tu tici patiesajām Jēzus mācībām?” Viņa atbilde (gluži kā visiem zinošiem muslimiem vajadzētu atbildēt) bija: „Absolūti.” Students tad jautāja: „Tātad tu pieņem, ka viņš mira par taviem grēkiem?” Muslims atbildēja: „Protams, ka nē!” Viņš nemēģināja aizkaitināt studentu vai viņu izsmiet. Tieši pretēji, viņš izrādīja cieņu pravietim Jēzum, tādam, kādu mēs viņu pazīstam Kurānā. Šāda atbilde var likties izaicinoša kristietim, kurš nav pazīstams ar islāma perspektīvu par Jēzus dzīvi un viņa lomu. Es vēlos uzsvērt, ka muslimi dziļi respektē Jēzu un viņa māti jaunavu Mariju, turot abus augstā cieņā. Mūsu Atklāsmē nav nekā, kas celtu viņiem neslavu.

Ir patiesi žēl, ka bieži netiek izrādīta līdzīga cieņa pret muslimiem un viņu Pravieti Muhammadu (s). Tā kā muslimi ciena Jēzu un viņa māti, ir tikai pats par sevi saprotams, ka viņi nevēlas pildīt nekādus rituālus un darbības, kas nepareizi ataino viņus pašus, mērķi ar kādu viņi tika sūtīti, vai viņu dzīves stāstus. Kristiešiem ir sagrozīti pieņēmumi par Jēzus un viņa mātes lomām, tāpēc mēs, kā muslimi, nevaram to akceptēt, nedz arī piedalīties šādās praksēs. Es vēlos uzsvērt, ka mēs atsakāmies piedalīties nevis lai izrādītu necieņu mūsu kristiešu kolēģiem, bet gan lai izrādītu cieņu un mīlestību uz Jēzu, Mariju un Pašu Dievu!

Noslēgumā, es aizlūdzu par to, lai mēs atcerētos, kas mums patiesībā ir jāsvin (t.i., Visuaugstā Dieva godināšana), kā tas ir minēts Kurānā: „Vai tu neredzi, ka Allāhu slavē visi, kas ir debesīs un virs zemes, un putni, [spārnus] izpletuši? Katrs [no viņiem’ zina savu lūgšanu un slavēšanu. Un Allāhs zina visu, ko viņi dara. Allāham vien pieder vara debesīs un virs zemes, un pie Allāha vien ir atgriešanās.” (Kurāns 24:14-42)

(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit)

—————————————-

Raksta autors: Dr. Zeids Ali Merenkovs (Dr. Zeyd Ali Merenkov, M.D.); avots: www.islamweb.net