„Es esmu izdomājis tēmu mūsu projektam!” Alī sauca pāri pār skolas ēdnīcas galdu.

„Paldies Dievam, man vairs nav jāmoka savas smadzenes!” Omars atviegloti nopūtas.

„Bils Geits – mēs uzrakstīsim viņam vēstuli, lai uzaicinātu viņu pieņemt islāmu,” Alī lepni smaidīja.

Omars un Usmāns saskatījās un sāka nevaldāmi smieties.

„Labi jau labi – vai esat pietiekami izsmējušies un tagad gatavi mani uzklausīt?” smaidīdams teica Alī, piesēzdamies pie galda.

„Un kāpēc īsti tu domā, Alī, ka šī ir tik forša ideja?” tincināja Usmāns, sviezdams Alī ar bumbu.

„Tāpēc ka viņš ir ģēnijs, un viņam ir tiesības iepazīt To, Kurš devis viņam tik izcilu prātu – Allāhu,” skaidroja Alī. „Bez tam, viņam ir visas patiesa ticīgā īpašības. Palasiet par viņa dzīvi, interesēm un neizsīkstošo entuziasmu.”

Domīgiem skatieniem uz sejas, Omars un Usmāns apsvēra Alī ideju. Viņi negribēja, lai klasesbiedri viņus izsmietu. Taču bija jāatzīst, ka šī ideja tiešām bija oriģināla.

„Labi, ko tad tu īsti zini par šo vienu no pasaules miljonāriem? Klāj vaļā!” jautāja Omars.

Entuziasma pilns, Alī sāka stāstīt: „Viņš bija ļoti aktīvs bērns. Viņa tēvs bija veiksmīgs advokāts, un viņa māte bija skolotāja, kura strādāja arī sociālo darbu. Darbadienās, Bilam netika atļauts skatīties televizoru. Tā vietā, Geitu ģimene spēlēja spēles, pavadīja laiku sarunās un lasīja kopā grāmatas.”

„Ak dieniņ, tas izklausās pēc manas mājas,” nopūtās Omars.

„Bilam ļoti patika lasīt,” Alī turpināja. „Septiņu gadu vecumā, viņš nolēma izlasīt visu enciklopēdiju. Domāšana Bilam bija tāda pati aktivitāte kā lasīšana vai zīmēšana. Viņš vienmēr meklēja ceļus, lai sevi uz kaut ko izaicinātu. Viņš bija kreilis. Ja viņam skolā bija garlaicīgi, viņš sāka pierakstīt skolotāju teikto ar labo roku.”

„Forši!” Usmāns bija patiešām iedvesmots.

„Kad viņam palika vienpadsmit gadu, viņš iesaistījās kādās sacensībās, kas notika viņa baznīcā. Viņš iemācījās no galvas septiņpadsmit lappuses sprediķu un atskaitīja tos mācītājam bez nevienas kļūdas. Bils uzvarēja sacensībās un vinnēja savai ģimenei vakariņas Sietlas populārajā restorānā „Space Needle”.

„Tas jau nav nekas īpašs. Muslimu bērni iemācās no galvas visu Kurānu, kas ir vairākus simtus lappušu garš un pat viņiem svešā valodā – arābiski,” protestēja Omars.

„Jā! Patiesībā ikviens bērns, kurš kļūst par hāfizu, ir ģēnijs,” piekrita Usmāns.

„Tieši tāpēc ir tik svarīgi, ka Bils Geits uzzina par islāmu,” noteica Alī.

„Tātad Bils Geits ir izlecējs?” Omars jautāja.

Alī atbildēja: „Ne gluži. Bils vienmēr gribēja būt par uzvarētāju. Viņš vienmēr teica: ‘Es varu izdarīt itin visu, ko vien iedomājos.’ Lai gan viņš bija izcili gudrs, tas nenozīmēja, ka viņam padevās sports. Viņam jo īpaši patika sporta veidi, kuros bija iesaistīts ātrums. Lai gan viņš bija maza auguma, viņam ļoti patika ūdensslēpošana, slidošana, peldēšana un slaloms.”

„Tad kā viņš īsti sāka interesēties par datoriem?” Usmāns jautāja.

„Septītajā klasē, Bilam labi padevās matemātika un dabaszinības. Toreiz viņš iepazinās ar teletaipu. Viņu absolūti fascinēja šī mašīna un tās iespējas. Viņš sāka pavadīt visu savu brīvo laiku pie datora. Viņš izlasīja ikvienu datora lietošanas instrukciju, ko viņam izdevās atrast. Trīspadsmit gadu vecumā viņš uzrakstīja savu pirmo datorprogrammu – spēli tic-tac-toe. Taču tā kā datora lietošana bija par maksu, Bilam nācās atrast veidu, kā nopelnīt naudu. Bilu un viņa draugus pieņēma darbā kādā kompānijā, kurā viņiem bija jāmeklē kļūdas datorsistēmās – par šo darbu, viņi saņēma atļauju lietot milzīgu datoru, kas maksāja miljonu dolāru. Savā degsmē, Bils strādāja vakaros pēc skolas un arī nedēļas nogalēs – līdz pat pusnaktij. Ja viņš nokavēja pēdējo autobusu, viņam nācās nākt mājas ar kājām veselus trīs kilometrus,” Alī plati smaidīja.

„Jāāā… hmm… Tas tiešām izklausās pēc liela darba sloga tik jaunam zēnam,” Omars piepilda.

„Nu jā – pasaule jau redz tikai to miljonāru, kāds viņš ir tagad. Tā nezina par cīņām, upuriem un smago darbu, ko šis Microsoft dibinātājs darīja, būdams bērns. Viņš sagaidīja tieši to pašu no saviem darbiniekiem. Viņš bija tik pazemīgs, ka, pildot lielus programmēšanas darbus, viņš tikai mazliet nosnaudās uz sava galda pa nakti, un atkal turpināja darbu. Šodien, viņš ir jau pensijā. Viņš ir nodevis savi milzīgo kompāniju darbinieku rokās, un pats ir pievērsies filantropijai, lai palīdzētu pasaules grūtdieņiem,” Alī teica.

„Jā, tagad gan man tev ir jāpiekrīt, kā tādam vīram kā Bilam Geitsam, noteikti ir jāuzzina par islāmu, lai viņš varētu pieņemt pareizo lēmumu arī attiecībā uz savu mūžību,” Umars nopietni noteica.

„Mēs piedalāmies, Alī. Uz priekšu!” Omars jokojoties iedūra ar elkoni Alī ribās.

Tikai laiks rādīs, vai Alī, Usmāna un Omara projekts būs veiksmīgs. Pa to laiku, arī tu vari uzrakstīt Bilam Geitsam vēstuli, jo vēstuļu rakstīšana, lai informētu citus par islāmu, ir arī Pravieša (s) sunna.

—————————————–

Raksta aurore: Rana Rais Khāna (Rana Rais Khan); avots: www.hibamagazine.com