Pirmais starpkontinentālais lidojums

Ideja par to, ka cilvēki varētu lidot, ir patiešām iedvesmojoša. Tūkstošiem gadu ilgi, cilvēki visos pasaules nostūros ir tiekušies mest izaicinājumus gravitātei, lai lidotu kā putni. Devītā gadsimta spāņu izgudrotājs muslims Abbas ibn Firnas veica Kordobā planierveida lidojumu ar spārnu pāri, kurus klāja putnu spalvas. Lai gan viņa lidojums bija veiksmīgs, nespējot nobremzēt, viņš avarēja, ietriecoties zemē, kas visticamāk kalpoja par labu iemeslu citiem viņam līdzīgiem izgudrotājiem nemēģināt ko līdzīgu.

Septiņpadsmitajā gadsimtā kāds drošsirdīgs vīrs centās turpināt Abbas ibn Firnas iesākto. Erudītais Hezarafens Ahmeds Çelebi dzīvoja Stambulā pašā Otomāņu impērijas uzplaukuma laikā. 1630. gadā viņš uzbūvēja planierveida spārnu pāri, kas bija piestiprināms pie viņa ķermeņa. Saskaņā ar otomāņu vēsturnieku un ceļotāju Evliya Çelebi, Hezarafens noleca no Galata torņa Stambulā un pārlidoja uz saviem spārniem pār Bosfora šaurumu uz Doğancılar skvēru, kas atradās divu kilometru attālumā. Pateicoties torņa augstumam un faktam, ka tas atradās kalna galā, Hezarafenam bija nepieciešamais paaugstinājums, kas nodrošināja veiksmīgu Bosfora šķērsošanu.

Tā kā Bosfors šaurums Stambulā atdala Eiropu no Āzijas, Hezarafena Ahmeda Çelebi lidojumu var uzskatīt par pirmo starpkontinentālo lidojumu cilvēces vēsturē. Sultāns Murads IV atalgoja Hezarafenu par viņa sasniegumu ar zelta monētām, taču vēlāk izsūtīja viņu trimdā, jo sultāna padomnieki pārliecināja viņu, ka Hezarafens ir drauds sultanāta drošībai.

Pirmais  lidojums raķetē

Visticamāk, ka Hezarafena Ahmeda Çelebi sasniegumu iedvesmots, viņa brālis Laragi Hassans Çelebi arī tiecās mest izaicinājumus gravitātei, lai sniegtos uz debesīm. 1633. gadā viņš uzbūvēja raķeti, kurā varēja lidot cilvēks. Raķeti dzinējspēka pamatā bija 300 mārciņas šaujampulvera. Saskaņā ar Evliya Çelebi teikto, par godu sultāna Murada meitas dzimšanas dienai, Laragi Çelebi izmēģināja savu raķeti Bosfora krastā – netālu no Topkapi pils, kas bija sultāna rezidence.

Kad asistenti bija aizdedzinājuši neskaitāmos šīs unikālās raķetes degļus, Lagari uztraucās debesīs 300 metru augstumā. Kad raķetes dzinējspēks izsīka, viņš atvēra spārnu pāri, lēnām nolaidās Bosforā un izpeldēja krastā. Gluži tāpat kā brāli, arī viņu sultāns atalgoja ar zelta monētu maisiņu un iecēla par Otomāņu impērijas Sipahi korpusa kavalērijas virsnieku. Iespējams, ka viņš mira jau drīz pēc tam kādā Krimā noritējušā kaujā.

—————————————

Rakts sagatavots, balstoties uz “Lost Islamic History” (http://lostislamichistory.com/pioneers_of_aviation/)