Abdullāhs bin Zubers bija pirmais muslimu bērns, kas piedzima mudžāhiriem (muslimu imigrantiem no Mekas) Medīnā. Viņa māte bija Abu Bakra godbijīgā meita Asma, un viņa tēvs bija Az-Zubers bin Al-Avvams – Pravieša (s) līdzgaitnieks, kurš jau savas dzīves laikā saņēma labās ziņas par to, ka viņš nokļūs Paradīzē.

Visi muslimi bija ārkārtīgi priecīgi par viņa dzimšanu, jo kopš laika, kad muslimi sāka pārceļot uz Medīnu, viņiem nebija piedzimis neviens bērns, un viņi sāka baidīties, ka tik ebreji nav viņus nobūruši. Tādējādi Abdullāha piedzimšana noņēma no viņiem šīs raizes. Pats Pravietis (s) deva viņam vārdu ‘Abdullāhs’, un pirmais, kas nonāca šī bērna mutē pēc viņa piedzimšanas, bija Pravieša (s) siekalas sajauktas ar sakošļātu dateli.

Lielu daļu savas bērnības Abdullāhs pavadīja Pravieša (s) namā, jo viņa mātes māsa Aiša bija viena no Pravieša (s) sievām. Aiša tik ļoti Abdullāhu mīlēja, ka Pravietis (s) nosauca viņu par Umm Abdullāhu (Abdullāha māti).

Kopš mazotnes, Abdullāhs bija ļoti pašpārliecināts zēns, kas uzdrīkstējās darīt to, ko citi nespēja. Reiz, kad viņš spēlējās ar saviem draugiem, viņiem tuvojās Umars bin Al-Khattabs. Visi puikas ātri aizlaidās prom, jo Umara stiprā personība iedvesa viņos lielu bijību, taču Abdullāhs nekur nebēga. Kad viņam tika jautāts, kāpēc viņš neaizbēga kopā ar citiem puikām, Abdullāhs atbildēja: „Ak, ticīgo vadoni! Es neesmu grēkojis, un šis ceļš nav šaurs – man nav jāiet prom, lai dotu tev ceļu.”

Jau kopš bērnības, Abdullāhs bija ļoti drošsirdīgs. Viņš piedalījās Al-Ahzab kaujā (kaujā pie grāvja), kad viņam bija tikai pieci gadi, un Jarmukas kaujā, kad viņam bija trīspadsmit. Šis drošsirdīgais un godbijīgais bērns pieaugot kļuva par vienu no islāma valsts kalifiem. Viņš bija drosmīgs karotājs un kļuva pazīstams kā hamamatul-masdžid (masdžidas dūja – tas, kurš vienmēr atgriežas uz masdžidu), jo viņš mēdza daudz laika veltīt lūgšanām un gavēnim.

————————————–

Sagatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.