Ziema bija padevusies tik ļoti auksta, ka pat skolas bija ciet. Anass kopā ar tēti gatavojās iet uz piektdienas lūgšanu. Viņa mamma Āmina ieteica: “Kāpēc gan jums šodien neaiziet uz Fatih masdžidu?” Ahamds, Anasa tētis, piekrita, ka tā tiešām ir laba ideja. Ahmads un Anass veica vudū un, atvadījušies no Āminas, devās uz lūgšanu. Viņi
Islāma zinātnēs visas zināšanas par reliģiju izriet no diviem avotiem: Kurāna un hadīsiem (Pravieša Muhammada (s) teiktā un darīta atstāstiem). Kurāns tiek uzskatīts par Allāha neizmainītajiem vārdiem, ko Viņš atklājis Pravietim Muhammadam (s), un tādējādi tas ir visu islāmisko zināšanu stūrakmens. Nākamais avots pēc Kurāna ir Pravieša (s) sniegtais piemērs. Taču ņemot vērā, ka viņš
Abdullāhs bin Zubers bija pirmais muslimu bērns, kas piedzima mudžāhiriem (muslimu imigrantiem no Mekas) Medīnā. Viņa māte bija Abu Bakra godbijīgā meita Asma, un viņa tēvs bija Az-Zubers bin Al-Avvams – Pravieša (s) līdzgaitnieks, kurš jau savas dzīves laikā saņēma labās ziņas par to, ka viņš nokļūs Paradīzē. Visi muslimi bija ārkārtīgi priecīgi par viņa
Tulkojusi: Hadidža Daiga Kučinska Īss apraksts: Vēl viens imāma An-Navavī hadīsu krājums, kurš ir atrodams gandrīz katra muslima mājās un ietver 42 visaptverošus Pravieša Muhammada izteicienus, lai viņam miers un Allāha svētība. (Lasiet grāmatu parislamu.lv bibliotēkas sadaļā.)
200 Hadīsi no “Rijādu Solihīn” Tulkojusi: Khadidža Daiga Kučinska Pārbaudījušas: Fātima Umm Tasnīm un Ranija Inese Tepeorene Īss apraksts: Daudz islāma zinātnieku ir centušies apkopot audzinoša rakstura hadīsus vienā krājumā, bet iespējams pazīstamākais no tiem ir imāma An-Navavī, lai Allāhs apžēlojas par viņu, “Rijādu Solihīn” grāmata, kurā ir atrodami apmēram 1895 pravieša Muhammada, lai viņam miers un
No Imāma Navavī “Četrdesmit hadīsi” krājuma No Abū Hureiras, lai Dievs ir ar viņu apmierināts, kurš teica: “Dieva Sūtnis, lai viņam Dieva svētība un miers, teica: ‘Daļa no vīra islāma pilnīguma ir, ka viņš atstāj to, kas uz viņu neattiecas.’” (labs (hasan) hadīss – atstāstījis Tirmīzī, kā arī citi) Paskaidrojumi Viens no imāma Navavī “Četrdesmit
1749 
