Nikābs Latvijā: Umm Asma Muslimu pasaule

Parislamu.lv publicē Latvijas muslimu viedokļus par Latvijas Islāma Kultūras Centram adresētu Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā tiek apsvērts aizliegums nēsāt sejas aizsegus.

1516029_934248173289427_1648659595_nVisžēlīgākā, Žēlojošā Allāha vārdā.

Izlasot TM sūtīto vēstuli LIKC, vēlos izteikt arī savu viedokli jautājumā par iespējamo nikāba (sejas aizklāja) valkāšanas aizliegumu Latvijā.

Pastāvīgi dzīvojot ārvalstīs, arī es jau vairāk nekā 10 gadus nēsāju ikdienā nikābu, vēloties gūt atalgojumus, ko šī reliģiskā prakse sniedz muslimu sievietēm. Kā manis pašas personīga izvēle, nikāba valkāšana dod man vēlamo privātumu publiskās situācijās, kas ir saskaņā ar islāma mācībām par atturības ievērošanu saskarsmē ar pretējo dzimumu. Lai gan nikābs aizsedz seju, tas nekad man nav traucējis komunikācijā ar apkārtējiem, bet drīzāk palīdzējis man paust savu viedokli kā personībai, par kuru netiek spriests pēc ķermeņa apmēriem.

Viesojoties Latvijā, esmu pieņēmusi lēmumu nevalkāt nikābu dēļ vispārējās sabiedrības noraidošās attieksmes un neizpratnes par šo praksi. Esot vienai kopā ar bērniem, uzskatu, ka nikāba valkāšana Latvijā ir priekš manis arī personiskās drošības jautājums, balstoties uz pašas pieredzētu ārkārtīgi nepatīkamu atgadījumu Rīgas centrā. Atgadījums bija sekojošs: aptuveni astoņus gadus atpakaļ, atrados kopā ar draudzeni, kura valkā nikābu, un mūsu abu maziem bērniem Rīgas centrā pie pareizticīgo katedrāles, kad mums klāt pienāca kāda latviešu sieviete un sāka publiski uz mums lamāties par to, ka ‘mēs te sabraukušas Latvijā, kur mums nav ko meklēt, un lai mēs vācamies prom uz turieni, no kurienes atbraukušas’. Savu ‘viedokli’ šī sieviete pauda skaļi un nepārprotami, neņemot vērā nekādus mūsu paskaidrojumus par to, ka arī mēs esam latvietes un dzimušas Latvijā. To visu vēroja gan apkārtējie, gan arī mūsu bērni. Šajā gadījumā šī bija sieviete, bet kā būtu, ja šis izrādītos iereibis vīrietis, kura aizspriedumainā reakcija būtu neparedzama?

Valdības iespējamais lēmums aizliegt nikāba valkāšanu Latvijā neradītu nekādu pozitīvi ietekmi uz sabiedrību kopumā, bet tikai vairotu nesapratni par islāmu kā reliģiju un leģitimizētu aizspriedumu izplatīšanos. Kopumā vidusmēra latviešiem ir visai rezervēta (un bieži klaji negatīva) attieksme pret citādo un viņiem neierasto, kas mūsdienu globalizācijas situācijā neveicina veselīgas sabiedrības veidošanos. Manuprāt, bailes no citādā liecina par latviešu pašapziņas trūkumu un apdraudētības sajūtu svešā priekšā, kas ir visai nesaprotams fenomens, ņemot vērā bagātīgās latviešu kultūras tradīcijas, kuras ne tuvu neatrodas uz izmiršanas robežas.

Ir pagājis laiks, kad varam norobežoties no apkārtējās pasaules ar dzelzs priekškaru. Manuprāt, ja Latvija un latvieši vēlas būt pilnvērtīga globālās sabiedrības daļa, tad tā vietā, lai aizliegtu citādo ar valsts mēroga likumiem, Latvijas valdībai būtu mērķtiecīgi jāstrādā pie iedzīvotāju pašapziņas un latviskās identitātes stiprināšanas, parādot, ka latvieši var būt latvieši pat tad, ja viņiem blakus stāv sieviete ar aizklātu seju. Turklāt dotajā situācijā, šī sieviete nikābā pat ir vietējā, jo šodien Latvijā nikābu praktizē tikai Latvijā dzimušas sievietes. Ļoti ceru, ka kādu dienu arī es būšu pietiekami stipra, lai būtu šo sieviešu skaitā.

________________________

Raksta autore: Umm Asma



  • Komentāri

    Atstāt komentāru