Kāpēc muslimi mīl Ramadāna mēnesi Muslimu pasaule

imageIslāmā izmanto mēness kalendāru – tas ir, katrs mēnesis sākas ar jauna mēness novērošanu. Attiecīgi, tā kā mēness kalendārais gads ir apmēram vienpadsmit dienas īsāks nekā saules gads, islāmiskie mēneši katru gadu “pārbīdās”. 2008. gadā [kad tapa šis raksts (tulk. piez.)], islāmiskais mēnesis Ramadāns praktiski pilnībā sakrita ar Septembri. [Savukārt šogad, 2016. gadā, Ramadāna mēnesis sākās 6. jūnijā.] Muslimiem Ramadāna tuvošanās ir prieka un svinību avots, lai gan mēs to svinam veidā, kas var likties savāds cilvēkiem, kuriem nav pazīstami islāma principi. Ramadāns nav viesību un socializācijas mēnesis – tas ir pielūgsmes mēnesis. Ramadāna mēneša gavēnis ir viens no islāma stūrakmeņiem.

Muslimi izrāda pateicību un mīlestību pret vienīgo īsteno Dievu, paklausot un pielūdzot Viņu. Mēs veicam pielūgsmi saskaņā ar Viņa norādījumiem, kas atklāti Kurānā un autentiskās pravieša Muhammada (s) tradīcijās. Ramadāns ir īpašs. Tas ir gavēņa, Kurāna lasīšanas un izpratnes, kā arī īpašu papildus lūgšanu mēnesis. Vakaros mošejas atdzīvojas – muslimi tajās pulcējas, lai kopīgi pārtrauktu gavēni un pildītu lūgšanas. Vienmērīgā, bagātīgā Kurāna recitēšana ir dzirdama visas nakts garumā, kad muslimi stāv plecu pie pleca, lūdzot un slavinot Dievu.

Muslimi visā pasaulē mīl Ramadāna mēnesi un gaida to ar arvien pieaugošām satraukuma gaidām. Nedēļās pirms Ramadāna, muslimi pārskata savu ikdienas rutīnu un sastāda plānus nopietnas pielūgsmes un aizlūgumu pilnam mēnesim. Sākas laika atskaite un pārrunas par to, cik vēl nedēļu atlicis līdz svētītā mēneša pienākšanai. Iespējams, tie, kas nav muslimi, brīnās, kāpēc mēs tik ļoti gaidām gavēņa pilnas dienas un bezmiega naktis. Ramadāns piedāvā grēku piedošanas un liela atalgojuma iespējas. Tas ir mēnesis, kuram nav līdzīga. Garīgu pārdomu un lūgšanu mēnesis. Sirdis aizgriežas prom no pasaulīgām darbībām, lai vērstos pie Dieva.

Ramadāna mēnesī visiem fiziski nobriedušiem un pie labas veselības esošiem muslimiem ir obligāti jāgavē: jāatturas no visa veida ēdieniem, dzērieniem, kožļājamās gumijas lietošanas, jebkādas tabakas izmantošanas un jebkādām dzimumattiecībām no rītausmas līdz saulrietam. Minētie ir gan tikai fiziskie aspekti – ir arī garīgie, kas ietver atturēšanos no baumošanas, melošanas, apmelošanas un visām sliktajām rakstura iezīmēm. Izvairāmies no piedauzīgiem un ticīgajam neatbilstošiem skatiem un skaņām, lai attīrītu domas un darbus. Gavēnis ir arī iespēja izjust izsalkumu, lai gūtu līdzjūtību pret tiem, kam dzīvē nav tā paveicies, kā arī iemācīties pateikties par Dieva dāvanām un novērtēt tās.

Dievs teica: „Ak jūs, kuri noticējāt! Jums ir noteikts gavēnis tāpat kā [tas] tika noteikts tiem, kuri bija pirms jums, lai jūs kļūtu dievbijīgi!” (Kurāns, 2:183)

Arī pravietis Muhammads (s) mums atgādināja, ka gavēnis nav tikai atturēšanās no ēdiena un dzēriena, bet tam ir dziļāka jēga. Viņš teica: „Tas kurš neatturas no neķītras valodas un neķītriem darbiem (gavēņa laikā), Dievam nevajag, lai viņš neēstu un nedzērtu.” (Sahīh Al-Bukhāri, Sahīh Muslim)

Ramadāns ir arī mēnesis, kurā muslimi tiecas nodibināt vai atjaunot saikni ar Kurānu. Lai gan tas var likties savādi to teikt, bet Dieva vārdi ir vadības gaisma un žēlastība. Ikviens, kas lasa Kurānu, atklās, ka tas kaut kādā veidā izmaina viņa dzīvi. Kurāns tika nosūtīts tieši šajā – Ramadāna mēnesī. Ramadāns un Kurāns ir vienoti nesaraujamām saitēm. Esot kopā ar Kurānu, lasot, iegaumējot, recitējot to un apdomājot tā nozīmi, mēs gūstam garīgu pacilājumu, mierinājumu un spēku. Īpaši labi ir recitēt naktī, kad pagaisuši ir dienas traucēkļi un nakts klusums padara tuvību ar Dievu teju vai taustāmu. Ramadānā notiek īpašas vakara lūgšanas, kuru laikā ikdienu tiek recitēta daļa no Kurāna – šīs lūgšanas ir pazīstamas kā Tarāvīh. Secīgos vakaros tiek nolasīta viena trīsdesmitā daļa no Kurāna, tā, lai, mēnesim beidzoties, būtu izlasīts viss Kurāns.

Vienā no mēneša pēdējām nepāra naktīm iekrīt Lailat-ul-Kodr – „Spēka nakts” vai „Liktens nakts”. Tā ir svētākā mēneša svētākā nakts. Muslimi tic, ka tieši šajā naktī Dievs caur eņģeli Gabrielu uzsāka atklāt pravietim Muhammadam (s) Kurānu. Lailat-ul-Kodr ir laiks īpaši dedzīgām un padevīgām lūgšanām, par kurām tiks dota liela atlīdzība un daudz svētības. Kurāns muslimiem vēsta, ka lūgšanas šajā naktī ir labākas par lūgšanām tūkstošs mēnešu garumā. Neviens nezina, kura tieši nakts tā ir; tas ir viens no Dieva noslēpumiem.

Ramadāns ir arī labu darbu un labdarības mēnesis. Muslimi cenšas dāsni dot un pavairot savus labos darbus. Labdarība var būt tik vienkārša kā smaids; nav vajadzības pēc uzspēlētas izšķērdības. Ziedojumi, kas tiek doti klusām un bez izrādīšanās, ir labāki gan to saņēmējam, gan devējam. Pravietis Muhammads (s) vienmēr bija devīgs cilvēks, kuram nekad nepiederēja vairāk kā nepieciešams tūlītējo vajadzību segšanai. Jebko, kas bija vairāk par to, viņš dāsni izdalīja apkārtējiem, tomēr visdāsnākais viņš bija tieši Ramadānā.

Iespējams, ka jūs domājat: vai tad šīs nav īpašības un tikumi, kuri muslimam, kas patiesi nodevies Dievam, būtu jāizrāda jebkurā mēnesī? Jums, protams, ir taisnība, jo tas pilnīgi noteikti ir tā. Taču, tā kā mēs visi esam vien cilvēki, mums mēdz paslīdēt kāja, mēs grēkojam un pieļaujam kļūdas. Reizēm ikdienas rūpes un raizes liek mums aizmirst par patieso dzīves jēgu. Mūsu dzīves jēga ir pielūgt Dievu, un Dievs savā nebeidzamajā gudrībā un žēlsirdībā ir devis mums Ramadānu. Ja izmantojam šo mēnesi gudri, tad tas spēj uzlādēt mūsu garīgās un fiziskās baterijas. Tas ir žēlastības un piedošanas pilns mēnesis, kurā Dievs atvieglo mums iespēju tikt pāri mūsu trūkumiem, un kurā Viņš mūs bagātīgi atalgo. Viņš ir mūsu Radītājs, kurš saprot, ka mēs esam tālu no ideāla. Kad mēs ejam pretī Dievam, Viņš tuvojas mūs skriešus; kad mēs pastiepjam savu roku, Viņš pasniedzas mums pretī un dāvina mums savu piedošanu. Muslimi mīl Ramadānu, jo tas ir kā glābšanas riņķis. Viņi stāv plecu pie placa un noliec savas galvas padevībā. Ramadāns izplešas pa visu pasauli, jo Muslimi uzsāk un pārtrauc gavēni kopā kā viens ķermenis, viena tauta, viena kopiena. Ramadāns ierodas klusi, un tā darbi maigi paceļas pretim Dievam. Ramadāns nav vis aizliegumu un pārbaudījumu laiks, bet gan prieka un līksmības mēnesis, kam nav līdzīga. Pat pirms Ramadāns ir beidzies, muslimi jau sāk sērot par šī svētītā mēneša aiziešanu un cenšas veltīt pēc iespējas vairāk laika Kurānam un Dieva pielūgsmei labākajā iespējamajā veidā.

_________________________________

Autore: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.lv pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/1753/why-muslims-love-month-of-ramadan/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.lv from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/1753/why-muslims-love-month-of-ramadan/)



  • Atstāt komentāru