Ja ģimene ir ne-muslimi (2/2) Pārliecība

3sp2ie6Kas notiek, kad tuvs cilvēks pēkšņi vai negaidīti pieņem islāmu? Tas, ka jaunais muslims zinās iemeslus iespējamām reakcijām, palīdzēs viņam labāk atrast veidus, kā ar vārdiem vai savu rīcību apkārtējos nomierināt.

Vecāki parasti uztver bērna pāriešanu islāmā kā viņu pašu un visa, ko viņi gadiem ilgi mācījuši, noraidījumu. Viņi uztraucas, ka cietuši neveiksmi bērna audzināšanā.

Praktizējoši kristieši jo īpaši uztraucas, jo viņi tic, ka, atstājot kristietību, cilvēks nolemj sevi ellei. Visas ģimenes, kuras nopietni seko kādai reliģijai vai ideoloģijai, pat ja tā ir ateisms, būs ļoti dusmīgi par to, ko viņi uztvers kā nodevību.

Tie, kas zina par islāmu pavisam nedaudz, varbūt ir pilnībā pārliecināti, ka muslimi ir fanātiķi un teroristi. Ģimenes locekli, kurš nekad īpaši nav pieslējies dominējošām normām un ir veltījis daļu dzīves personīgiem meklējumiem, var pat uzskatīt par garīgi nestabilu, ja viņš pieņem islāmu. Tiek apšaubīti viņa motīvi, un par sievietēm parasti izsaka pieņēmumu, ka viņas ir konvertējušās vīrieša dēļ. Ja vīrs ir muslims, tad visbiežāk uzbrukumi ir adresēti viņam kā šīs likstas avotam.

Lielākā daļa rietumnieku uzskata islāmu par kaut ko dīvainu, svešu vai arābiem raksturīgu. Daudzi to redz kā necivilizētu atpalicību – stereotips, kuru diemžēl palīdz nostiprināt nepraktizējošu muslimu ne-islāmiskā izturēšanās.

Tas viss veicina šoku, bailes, dusmas vai kaunu, ko izjūt ne-muslimu radinieki vai paziņas. Ja reakcija ir ļoti ekstrēma, ģimenēm var likties, ka ir vieglāk pilnībā pārtraukt attiecības ar jauno muslimu tā vietā, lai mēģinātu tikt galā ar saspīlējumu. Aizvainotie vai sāpinātie varbūt sākotnēji noslēgsies sevī, bet vēlāk tomēr mēģinās saprast. Bieži laiks spēj dziedēt situāciju, un attiecības uzlabojas, ja ir bijušas vaļā durvis komunikācijai, pat ja tā ir niecīga. Daži maina savas domas ārēju faktoru ietekmē, kā, piemēram, bērna dzimšana, radinieka nāve vai kāds cits notikums.

Svarīgu lomu, protams, spēlē arī muslima dāva (aicināšanas uz islāmu) centieni. Dažiem pat izdodas pievērst islāmam arī citus, kas ir katra muslima dedzīga vēlēšanās attiecībā uz ne-muslimu. Vēl citi, ja ne tik veiksmīgi, bet tomēr var darīt daudz ko lietas labā, lai atvieglotu saspīlētas attiecības, iegūtu cieņu un toleranci un sekmētu attieksmes maiņu. Šeit būs daži ieteikumi, kas palīdzēs jaunajam muslimam viņa centienos:

1. Notici, ka konkrēti centieni un lūgšanas var radīt izmaiņas. Apsēdies un izplāno, kā rīkosies – ko teiksi vai darīsi, kā un kad. Apsver katras rīcības iespējamās sekas, gan labās, gan sliktās.

2. Esi pozitīvs un optimisma pilns. Šis ir izaicinājums un arī iespēja. Tu neko nezaudēsi, jo Dievs atalgos tevi par ieguldītajiem centieniem, neatkarīgi no tā, vai tie būs veiksmīgi.

3. Kļūsti par islāma morāles paraugu – esi tolerants, pacietīgs un ar labām manierēm. Nereaģē impulsīvi, bet esi pro-aktīvs. Izrādi par apkārtējiem patiesi sirsnīgas rūpes. Esi mierīgs un pašpārliecināts emocionālu uzbrukumu un apvainojumu priekšā. Ievēro komunikācijas ētiku: klausies, mēģini izprast un būvēt tiltus, neizejot uz kompromisiem ar pamatvērtībām.

4. Izvērtē, cik tālu vari ļaut iet diskusijām par reliģiju, un pārtrauc sarunu, tiklīdz ieraugi pirmās pārlieki sakāpinātu emociju pazīmes. Šādās situācijās meklē Dieva palīdzību būt pacietīgam un tolerantam, ļaujot informācijai uzsūkties.

5. Pārliecini viņus ar savu rīcību un arī vārdiem, ka tu viņus joprojām mīli, un ka viņi tev ļoti daudz ko nozīmē. Ļauj viņiem saredzēt, ka esi labāks, nekā iepriekš, jo dzīvo, balstoties uz morālām un universālām vērtībām, esi garīgi laimīgs un mierā ar sevi. Šajā posmā īpaši svarīga ir laipnība pret vecākiem; dari viņiem zināmu, ka tas ir daļa no tavas reliģijas. Varbūt viņiem būs vajadzīgs laiks, lai to ievērotu un novērtētu, taču rezultāti nevar būt citādi, kā vien pozitīvi. Beigu beigās viņi sapratīs, lai arī varbūt atklāti to neteiks, ka muslims nav nekādā ziņā drauds, ka viņam nav varmācīgu tendenču, ka viņam nav izskalotas smadzenes, ka viņš nav nedz garīgi slims, nedz arī dīvainis, ka viņš nav noraidījis savu ģimeni un draugus, ka islāms nav nekāds eksperiments vai modes kliedziens, bet gan paliekoša apņemšanās, kas ir nevis drauga vai vīra, bet gan Dieva dēļ. Viņi sapratīs visas šīs patiesības, pat ja par tām netiks runāts. Tas, vai viņiem būs motivācija uzzināt ko vairāk, ir atkarīgs no viņu pašu tendencēm.

6. Tie, kuri kādā brīdī kļūst atvērtāki pārrunām, var uzzināt daudz jauna par islāmu, kas vairos viņu toleranci un cieņu pret muslimiem, kā rezultātā viņi varbūt pat pieņems islāmu. Runājot par islāmu kā reliģiju un dzīvesveidu, liec akcentu uz ticību un konceptu par to, ka pielūgsmes cienīgs ir tikai un vienīgi visa eksistējošā Radītājs, nevis Viņa radība. Dari skaidru to, ka muslimi paklausa Allāham (Dievam), jo mīl Viņu un baidās Viņa nepatikas. Ja kāds no viņiem ir ieinteresēts, parādi viņam attiecīgos Kurāna pantus vai iedod viņam Kurāna nozīmes tulkojumu. Ja tu ne vienmēr spēj atbildēt uz viņa jautājumiem, meklē palīdzību no citiem muslimiem, vai iedrošini viņu aiziet uz mošeju vai islāma centru. Dievs darīs pārējo.

7. Ieturi līdzsvaru starp ideāliem un realitāti. Ja kāds ģimenes loceklis vai tuvs cilvēks klaji sarauj attiecības, ir tiešām ļoti par to žēl, bet tas vēl nav pasaules gals. Dievs ir ar tevi, Viņš visu dzird un redz. Esi pacietīgs un aizlūdz par viņu vadību. Dievs tevi pārbauda nevis ar to, ko tu sasniedz, bet gan kā tu izturies. Ja rodas iespēja, izmanto to labākajā iespējamajā veidā, bet, ja viņi to nepieņem, tad šajā pasaulē ir daudz vilšanos – paturi prātā aizsauli. Atceries žēlastību, ko Dievs izrādīja Savam Pravietim (s), lai mierinātu viņu, kad cilvēki viņu neuzklausīja: “Tāpēc neļauj sev pazust bēdās par viņiem, jo Allāhs ir to, ko viņi dara, Zinošs.” (Kurāns 35:8) Tu esi atbildīgs tikai par ieguldītajiem centieniem, nevis rezultātu.

Lūdz, lai Dievs tevi atalgo, un Viņš to noteikti darīs. Lūdz Viņam, lai pilda tavu sirdi ar mērķtiecīgumu, entuziasmu un piedošanu. Un lūdz, lai Viņš padara tevi pašpietiekamu, neatkarīgu ne no viena cita, kā vien Viņa. Musabs bin Umers raudāja par to, ka zaudēja māti, bet tad devās uz priekšu.

____________________________

Raksta autore: Umm Muhammad; raksta avots: http://www.muslimink.com/family/174-dealing-with-non-muslim-families

____________________________

Šajā rakstu sērijā:



  • Atstāt komentāru