Muhamamda dzīve: Hudaibijas līgums

Banu Kuraiza sodīšana

Arābu vidū nav nekā sliktāka par zvēresta laušanu un nodevību. Banu Kuraiza ciltij bija jāatbild par savu rīcību. Atgriezies no kaujas pie Rva, Pravietis (s) pasludināja viņiem karu. Saprazdami, ka nodevību viņiem tā vienkārši nepiedos, Banu Kuraiza noslēdzās cietoksnī. Aplenkums ilga veselu mēnesi. Visbeidzot ciltij nācās padoties. Banu Kuraiza pieprasīja, lai viņus tiesā kāda no iepriekš draudzīgām ciltīm. Viņu izvēle krita uz Aus cilts vadītāju, ar kuriem viņi kādreiz bija sabiedrotie – Sādu ibn Muāzu, kurš cieta no kaujā iegūtiem ievainojumiem un nespēja patstāvīgi pārvietoties. Neviens nešaubījās, ka viņš piespriedīs Banu Kuraizam nāvessodu.

Hudaibija

Tajā pašā gadā Muhammadam (s) bija vīzija, kurā viņš netraucēti iegāja Mekā. Tad Pravietis (s) nolēma mēģināt doties svētceļojumā. Bez Medīnas muslimiem, viņš aicināja līdzi arī draudzīgās arābu ciltis, kuru pēc kaujas kļuva arvien vairāk. Tomēr uz Pravieša (s) aicinājumu atsaucās tikai nedaudzi. Apģērbušies, kā tas nākas svētceļotājiem, un paņēmuši līdzi upuru lopus, tūkstoš četrsimt cilvēku liela grupa devās uz Meku. Pa ceļam viņi satika vīru, kurš viņiem pastāstīja par Kuraišu zvērestu nepieļaut Muhammada (s) ierašanos viņu svētnīcā. Viņš teica, ka Kuraišu jātnieki jau tuvojas šim apvidum. Muhammads (s) pavēlēja iet pa apvedceļu cauri kalnu aizai, kā dēļ, beidzot sasniedzot Mekas ieleju, muslimi bija pamatīgi noguruši.

Viņi izveidoja nometni apkaimē, kuru sauca Hudaibija. Pravietis (s) vēlējās uzsākt pārrunas ar Kuraišiem, lai paskaidrot, ka muslimi ir šeit tikai svētceļojuma dēļ. Pret pirmo Muhammada (s) ziņnesi Kuraiši izturējās zemiski, un viņš atgriezās ar sakropļotu kamieli, tā arī nepaspējis nodot ziņu. Savukārt Kuraišu ziņnesis runāja agresīvā un augstprātīgā tonī. Otrs viņu ziņnesis runāja ar Pravieti (s) pārāk brīvā tonī, kā dēļ viņam tika atgādināts par cieņu pret sarunas biedru. Atgriežoties Mekā, viņš teica: “Es esmu redzējis dažādus valdniekus un viņu padotos, bet neviens neizrādīja tādu cieņu savam valdniekam, kā Muhammadam (s) izrāda cieņu viņa sekotāji.”

Pravietis (s) nolēma nosūtīt ziņnesi, kuru kuraiši cienīja. Izvēle krita uz Usmānu, jo viņš bija ietekmīgas Omeijadu ģimenes radinieks. Muslimi gaidīja viņu atgriežamies, bet sāka klīst baumas par viņa nogalināšanu. Tieši tad, sēžot zem koka Hudaibijā, Pravietis (s) pieņēma no katra muslima solījumu cīnīties līdz galam. Drīz vien ziņa par Usmāna nāvi tikai atsaukta. Muslimu nometnei uzbruka grupa Mekas iedzīvotāju, bet viņi nepaspēja nodarīt neko ļaunumu. Visi tika noķerti un nostādīti Pravieša (s) priekšā, un viņš tos atlaida, pretī saņemot solījumu atstāt naidīgumu.

Pamiers Hudaibijā

Visbeidzot ieradās Kureišu ziņneši, ar kuriem izdevās parakstīt miera līgumu, kas paredzēja, ka nākamo desmit gadu laikā starp abām pusēm būs pamiers. Pravietim (s) bija jāatgriežas Medīnā, tā arī togad neapmeklējot Kābu, bet viņam tika dota iespēja veikt svētceļojumu nākamajā gadā, kopā ar citiem muslimiem. Uz svētceļojuma laiku, Kuraiši apsolīja iziet no Mekas. Muslimiem bija jāizdod kuraišus, kuri viņiem bija pievienojušies. Tas neattiecās uz tiem, kuri pārbēga pie kuraišiem no muslimu vidus. Līgumā varēja piedalīties arī jebkuras citas ciltis un klani, neatkarīgi no tā, vai tie bija muslimu vai kuraišu sabiedrotie. Dažus muslimus samulsināja šāda vienošanās. Viņi bija nesaprašanā: „ Kur gan ir mums solītā uzvara?”

Sūra „Uzvara” tika sūtīta tieši tad, kad muslimi atgriezās mājās no Hudaibijas. Noslēgtā vienošanās izrādījās pati lielākā uzvara, kādu muslimi līdz šim bija piedzīvojuši. Kara stāvoklis bija šķērslis starp viņiem un pagāniem, taču tagad abas puses varēja tikties un mierīgi runāt – šis apstāklis sekmēja ātrāku jaunās reliģijas izplatīšanos. Nākamo divu gadu laikā, islāmu pieņēma vairāk cilvēku, nekā visus iepriekšējos gadus kopā. Ja pirmo reizi Muhammads (s) devās uz Meku ar 1400 cilvēkiem, tad pēc diviem gadiem, kad Mekas iedzīvotāji lauza miera līgumu, viņš savāca armiju jau no 10 000 muslimiem, lai cīnītos ar pretiniekiem.

____________________________________

Autors: IslamReligion.com; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.lv pārraudzībā no tā krieviskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/ru/articles/178/

(Article by: IslamReligion.com; this article has been translated by www.parislamu.lv from the Russian article athttp://www.islamreligion.com/ru/articles/178/)