Hidžāba definīcija un nosacījumi Pārliecība

Hijab-women-in-Islam-498x330Hidžābs ir arābu vārds, kas raksturo muslimu sievietes kopējo ģērbšanās stilu – tas iekļauj galvassegu un visu citu nepieciešamo, lai sievietes ķermenis būt apklāts, izņemot seju un plaukstas. Hidžābu sāk praktizēt, iestājoties pubertātei, kas ir vecums, kad, saskaņā ar islāmu, bērns kļūt par pieaugušo un pats kļūst atbildīgs par savām rīcībām.

Šajā rakstā mēs īsi uzskaitīsim hidžāba pamatprasības, kā tās diktē šariāts (islāma likumi). Termins ‘hidžābs’ iekļauj ne tikai apģērbu un ķermeņa apklāšanu, bet arī uzvedības normas, kuras jāievēro pret sava un/vai pretējā dzimuma pārstāvjiem. Hidžābs veicina sieviešu privātuma ievērošanu un aizliedz vīriešu un sieviešu brīvu publisku saskarsmi (izņemot to, kas nepieciešams), līdz ar to mudinot uz piedienīgumu, pieklājību un šķīstumu.

Vairums islāma zinātnieku apstiprina sekojošas prasības, kuras ir skaidri pamatotas ar stingriem pierādījumiem no Kurāna, Sunnas (Pravieša (s) tradīcijām) un Pravieša (s) līdzgaitnieku darbībām.

1. Apklāšanās apjoms

Sabiedrībā nēsātam apģērbam ir jāapklāj viss ķermenis, izņemot konkrētus izņēmumus, kas atrodami sekojošā Kurāna pantā:

“Un saki ticīgajām sievietēm, lai viņas nolaiž savus skatienus un uzmana savas kaunuma vietas, lai neatklāj savu rotājumu (Zīnah), izņemot to, kas no tā ir atklāts; un lai uzmet uz saviem kakliem (apkaklēm) galvassegas (Khumur) un neatklāj savu rotājumu [nevienam], izņemot savus vīrus, vai savus tēvus, vai savu vīru tēvus, vai savus dēlus, vai savu vīru dēlus, vai savus brāļus, vai savu brāļu dēlus, vai savu māsu dēlus, vai savas sievietes, vai tos, kurus pārņēma varā viņu labās rokas, vai tos vīriešus, kas staigā līdzi un kuriem nav iekāres, vai bērnus, kuri vēl nezina sieviešu kailumu; un lai viņas nepiesit ar savām kājām, lai paziņotu par saviem rotājumus, kurus viņas slēpj. Un visi kopā pievērsieties [nožēlā] Allāham, ak jūs, kuri noticējāt, lai jūs būtu veiksmīgi!” (Kurāns, 24:31)

Vārds Zīnah iepriekš minētajā pantā burtiski nozīmē ‘rotājumi, izdaiļošana’ un iekļauj:

a)      to, ar ko Dievs ir izdaiļojis (t.i., sievietes dabisko un/vai fizisko skaistumu), kā arī

b)      to, ar ko viņas pašas sevi izdaiļo (t.i., rotaslietas, kosmētiku, pievilcīgas drēbes, ādas krāsošanu (piem. ar hennu) u.tml.).

Vārds Khumur (daudzskaitlī Khimār) attiecas uz drēbes gabalu, kas apklāj galvu (ieskaitot ausis), matus, kaklu un krūtis.

2. Biezums

Apģērbam ir jābūt pietiekami biezam un necaurspīdīgam, lai zem tā nebūtu redzama ādas krāsa un ķermeņa formas. Smalkas vai caurspīdīgas drēbes netiek uzskatītas par atbilstošu apsegšanos. Imāms Al-Kurtubi ir ziņojis atstāstu no Aišas, ka reiz sievietes no Banu Tamīm klana atnāca apciemot viņu, tērpušās caurspīdīgās drēbēs. Aiša viņām teica: “Ja jūs esat ticīgas sievietes, tad šīs nav ticīgu sieviešu apģērbs.” Viņš arī ziņoja par citu gadījumu, kad kāda līgava atnāca viņu apciemot ar pilnīgi caurspīdīgu Khimāru mugurā, par ko Aiša atzīmēja: “Sieviete, kas velk šādas drēbes, netic sūrai An-Nūr (t.i., Kurāna nodaļai, kurā ir iepriekš minētais pants par apklāšanos/ hidžābu).” Vēl jo vairāk, sekojošs hadīss padara šo jautājumu pavisam skaidru. Pravietis Muhammads (s) teica: “Manas beidzamo laiku Ummas (kopienas) vidū būs niecīgi ģērbtas sievietes; viņas nēsās matus virs savas galvas kā kamieļa kupri. Nolādējiet viņas, jo patiesi viņas ir nolādētas.”

3. Vaļīgums

Drēbēm ir jābūt brīvi krītošām, nevis cieši pieguļošām, lai neatklātu sievietes ķermeņa formas un aprises. Tas, protams, aizliedz jebkāda veida apspīlētu apģērbu. Sekojošais hadīss to skaidri pierāda. Usāmah bin Zeids teica: “Reiz Pravietis (s) man uzdāvināja biezu Koptu drānu, ko viņš bija saņēmis kā dāvanu no Dahijjah Al-Kalbī, tā nu es to iedevu savai sievai. Pēc tam viņš man jautāja: ‘Kāpēc tu nenēsā Koptu drānu?’ Es atbildēju: ‘Es iedevu to savai sievai.’ Pravietis (s) tad teica: „Pasaki, lai viņa velk biezu apģērbu zem tās (t.i., Koptu drānas), jo es bīstos, ka tā varētu parādīt viņas locekļu apjomu.” (Ahmad, Al-Baihaki un Al-Hākim)

4. Krāsa, izskats un izturēšanās

Allāh saka (nozīmes tulkojums): “Ak, Pravieša (s) sievas! Jūs nebūsiet tādas, kā citas sievietes, ja būsiet dievbijīgas, tāpēc nerunājiet maigus vārdus, ka neiegrib [jūs] tas, kura sirdī ir slimība, un runājiet pienācīgā veidā.” (Kurāns, 33:32)

Šī panta atklāsmes iemesls nebija bailes par sieviešu neuzticību vai sliktu uzvedību, bet gan lai brīdinātu viņas nerunāt pamudinoši (flirts, u.tml.), neiet pavedinošā gaitā un neģērbties izaicinoši, atklājot savu ķermeni, kas varētu modināt ļaunu un izvirtušu vīriešu sirdīs dzimumdziņas. Pavedinošs ģērbšanās stils un vilinošs runas veids ir īpašības, kas raksturo vieglas uzvedības sievietes, nevis muslimas. Imāms Al-Kurtubi ziņoja, ka Mudžāhids teica: “Sievietes (pirms islāma) mēdz staigāt apkārt vīriešu vidū.” Katādah teica: „Sievietes (tolaik) mēdza likt uz galvas neaizsietas drānas, vienlaicīgi izaicinoši spēlējoties ar savām kaklarotām, auskariem un citām izdaiļojošām rotaslietām.”

5. Atšķirība no vīriešu drēbēm

Muslimu sieviešu drēbes nedrīkst atgādināt vīriešu apģērbu. Sekojošais apgalvojums palīdzēs to izskaidrot: Abu Huraira teica: “Pravietis nolādēja vīriešu, kas velk sieviešu drēbes, un sievietes, kas velk vīriešu drēbes.” (Abu Dāvūd un Ibn Mādžah)

6. Atšķiršanās no neticīgo apģērba

Viņas apģērbs nedrīkst līdzināties neticīgo apģērbam. Šis ir vispārējs Šariāta likums, kas sevī ietver ne tikai apģērbu, bet arī tādas lietas kā manieres, tradīcijas, reliģiskās prakses un svinības, biznesa darījumus, utt. Noteikums par atšķirību no neticīgajiem tika iedibināts jau pirmajā muslimu paaudzē. Abdullāhs bin Amr bin Al’Ās teica: “Pravietis (s) reiz redzēja, ka es velku divus safrāna krāsas apģērbus, tāpēc viņš teica: ‘Patiesi, tās ir kuffār (neticīgo) drēbes, tāpēc nevelc tās.’” (Muslims)

7. Nekādu iedomību raisošu vai ārišķīgu apģērbu

Sievietes apģērbs nedrīkst būt pārmērīgi uzkrītošs vai dārgs, kas liecinātu par ārišķību, iedomību vai konkrētu statusu, kā arī pārmērīgi noplucis, lai ar to censtos gūt apbrīnu un slavu kā tāda, kas ir jo īpaši pieticīga. Ibn Umar ir ziņojis, ka Pravietis (s) teica: “Tas, kurš ģērbjas, lai izrādītos šajā pasaulē, to Atdzimšanas dienā Allāh ietērps pazemojošā apģērbā un to aizdedzinās.” (Abu Dāvūd)

_________________________________

Raksta avots: http://www.islamweb.net/en/article/135432/hijaab-definition-and-conditions

 



  • Atstāt komentāru