Korāniskās pamācības: Sakiet cilvēkiem labu

Cilvēks pēc dabas ir sabiedrisks – ikdienā viņš saskaras ar visdažādākajiem cilvēkiem, kuru raksturi un domāšanas veidi var būt atšķirīgi. Viņam var nākties dzirdēt no apkārtējiem ne tikai labus vārdus, bet arī izaicinājumus, tāpēc ir nepieciešams vienmēr atcerēties šo pamācību. Šī pamācība gan tieši, gan netieši ir atrodama vairākās Korāna teksta vietās.

Līdzīgus vārdus mēs varam lasīt šajos Visaugstākā Allāha vārdos: “Un saki Maniem kalpiem, lai saka tos labākos vārdus, jo sātans viņus sanaido.” (Al-Isrā, 53)

Šajā pašā kontekstā ir citi Visaugstākā Allāha vārdi, kuros Viņš aicina mūs runāt ar iepriekšējo praviešu sekotājiem vislabākā veidā: “Un, diskutējot ar Raksta ļaudīm, runājiet tikai labākos vārdus, ja tikai viņi nav no tiem, kuri rīkojas netaisnīgi.” (Al-Ankabūt, 46)

Abas šīs pamācības mēs atrodam Mekas perioda sūrās. Medīnas perioda sūrās ir atrodams atgādinājums par šo pamācību, kura tika dota arī Izraēla dēliem ilgi pirms Korāna nosūtīšanas. Visgarākajā Korāna sūrā ir teikts: “Un [piemini], kad Mēs ar Isrāīla dēliem noslēdzām derību: „Kalpojiet tikai Allāham un dariet labu vecākiem, radiniekiem, bāreņiem, nabagiem un sakiet cilvēkiem labu…” (Al-Bakara, 83)

Tātad šī pamācība ir mūžīga un plaša. No tās tiek izslēgti tikai tie gadījumi, kad runas biedrs rīkojas netaisnīgi un savā sarunā vai darbībā izmanto maldus, viltību un nepatiesību.

Šī Korāniskā pamācība ir svarīga ikkatram no mums, jo mēs ikdienā saskaramies ar dažādiem cilvēkiem: muslimiem un nemuslimi, dziļi ticīgajiem un nereliģiozajiem, pieaugušajiem un bērniem. Jo īpaši liela uzmanība šai pamācībai ir jāpievērš tad, kad runājam ar mums tuviem cilvēkiem: vecākiem, sievām, vīriem, mūsu bērniem, kolēģiem un pat mums padotajiem darbiniekiem.

Visaugstākais Allāhs aicina mūs sekot šai pamācībai caur praktiskiem piemēriem. Attiecībās ar vecākiem, muslimam ir jārunā mierīgi un patīkami: “Nekliedz uz viņiem un saki viņiem tikai laipnus vārdus.” (Al-Isrā, 23)

Līdzīgs nolikums ir dots attiecībā uz trūcīgajiem, kuri ir spiesti lūgt pēc palīdzības: “Un nepacel balsi uz lūdzēju.” (Ad-Duhā, 10)

Daži islāma zinātnieki uzskata, ka šīs Korāna zīmes pamācība ir plašāka par tās kontekstu – muslimam ir aizliegts pacelt balsi vai nelaipni atteikt jebkuram lūdzējam, ne tikai tam, kas lūdz naudu vai citas materiālās vērtības.

Cik skaisti Visaugstākais Allāhs pamāca atbildēt negudriem ļaudīm: “Visžēlīgākā Dieva kalpi ir tie, kuri iet pa zemi pieticīgi un, kad viņus uzrunā negudri ļaudis, tie novēla viņiem mieru.” (Al-Furkān, 63)

Viņi novēla mieru ne tāpēc, ka ir vāji un nespēj dot stiprāku atbildi, bet gan tāpēc, ka nevēlas iesaistīties bezjēdzīgos strīdos un tukšvārdībā, nevēlas tērēt savu laiku un spēku uz sarunām, kuras nepiedien cēliem, sevi cienošiem ļaudīm.

Visaugstākais Allāhs norāda arī uz to, kāpēc mums ir jāpieturas pie šīs pamācības: “Jo sātans viņus sanaido.” (Al-Isrā, 53) Ja mums nākas dzirdēt nepatīkamus vārdus, ir jācenšas sevi savaldīt un jāatbild pieklājīgi. Uz muļķībām jāatbild gudri, bet uz dusmām – rāmi. Atbildēt ar to pašu prot jebkurš – tieši tāpēc šo provokāciju tik bieži pret mums izmanto Sātans un viņa palīgi.

Vērts atcerēties:

• Cilvēki mīl vairāk to, kas laipnāk ar viņiem runā.
• Laipni vārdi ietaupa jums laiku, nervus, naudu un spēku.
• To, kas centīsies būt laipns, cilvēki tādu arī atcerēsies.

____________________________________

Autors: Salmāns Abū Dāvūds; sagatavots pēc profesora Umara Abdullāha Al–Mukbila grāmatas “Korāniskās pamācības”.