Procentu likmes un to loma sadzīvē un ekonomikā: Islāma nostāja

Islāma teksti par procentu likmēm

Lasot ajātus un hadīsus par procentu likmēm, uzreiz uzmanības lokā nonāk stingrība, ar kuru tās tiek aizliegtas. Līdzīgi islāms aizliedz ārpus laulības dzimumsakarus, homoseksuālismu, alkohola lietošanu, slepkavību… Tomēr brīdinājumi par šīm netikumīgajām darbībām un to nosodīšana nav tik barga, kā par procentu likmju izmantošanu. Šī iemesla dēļ muslimu zinātnieki raksta: “Nekas Korānā netiek tik ļoti stingri nosodīts, kā augļošana”.[1]

Piemēram[2]:

“Ak, ticīgie ļaudis! Neaprijiet divkāršas vai vairākkārtīgas augļošanas ceļā iegūto. Esiet dievbijīgi, lai jums labi klātos. Un bīstieties Uguns, kas gaida neticīgos.” (Korāns 3:130-131)

Šis ajāts brīdina ticīgos par graujošām sekām: tikt iemestam Ugunī, kurš ir sagatavots neticīgajiem.

Visvarenais vēl saka:

“Tie, kas pārtiek no augļošanas, nepiecelsies, kā nepiecelsies arī tie, ko ir satriecis sātana pieskāriens. Tādēļ, ka tie saka: “Augļošana ir tas pats, kas tirgošanās.” Taču tirgoties Dievs ir atļāvis, bet augļus ņemt aizliedzis. Ja kāds, saņēmis Dieva brīdinājumu, no augļošanas ir atteicies, tad tas, kas ar viņu ir bijis un kas ar viņu notiks, būs Dieva ziņā. Bet tie, kas pie tā atgriezīsies, tiks nometināti Ugunī un tā būs viņu mītnes vieta uz visiem laikiem. Dievs iznīcina augļošanas ceļā iegūto un vairo atlīdzību žēlastības dāvanu devējiem. Un Dievs nemīl nepateicīgus likumpārkāpējus.” (Korāns, 2:275-276)

Šajos Korāna pantos ir daudz interesantu momentu. Komentējot pirmo daļu, Maududi (Syed Abul A’la Maududi)raksta:

“Procentus saņemošais ir līdzīgs neapdomīgam cilvēkam, kuru neierobežo veselais saprāts un kurš viegli padodas pārmērībai. Dzenoties pēc savas aizraušanās ar naudu, viņš izskatās kā neprātīgais. Viņš nepievērš uzmanību faktam, ka procentu likmes nocērt cilvēku mīlestības, brālīgo un draudzīgo attiecību saknes, grauj izpratni par cilvēku sabiedrības labklājību un laimi, un ka bagātības iegūšana šādā veidā notiek uz daudzu citu cilvēku rēķina. Šajā pasaulē viņš ir jukušais, un, tā kā Tiesas dienā cilvēks tiks augšāmcelts tajā pašā stāvoklī, kurā viņš pameta pasaulīgo dzīvi, viņš būs kā prātā sajucis.”[3]

Otrkārt, no šiem Korāna pantiem kļūst skaidrs, ka pastāv atšķirība starp likumīgu biznesa vadīšanu un aizdevuma procentiem. Atšķirība ir tik acīmredzama, ka pantos par to pat netiek sīkāk runāts, kas ir viens Korāna stilistiskiem piemēriem.

Treškārt, šie panti skaidri nosaka, ka Dievs “iznīcina augļošanu un vairo ziedojumus”. Tas ir viens no Dieva likumiem. Galēja un pilnīga negatīva augļošanas ietekme uz personību, sabiedrību un pasauli kopumā šajā un nākamā dzīvēs ir zināma tikai Dievam. Un tomēr, vēlāk mēs pievērsīsimies negatīviem efektiem, kuri pierāda to, ka ajātā ir teikta patiesība. Pravietis Muhameds, lai viņam Allāha svētība un miers, iespējams, paskaidrojot šo ajātu, teica: “Ieguvums no augļošanas pat lielā daudzumā galu galā pārvērtīsies par mazu”[4]. Viennozīmīgi, mūžīgā dzīvē viss, ko cilvēks ir sakrājis, izmantojot aizdevuma procentus, pagriezīsies pret viņu pašu.

Dievs saka:

“Ak, ticīgie ļaudis! Bīstieties Dieva un pārstājiet ņemt augļus, ja esat ticīgi ļaudis. Un, ja jūs tā nedarāt, jums jāzin, ka Dievs un viņa vēstnesis ir pieteikuši jums karu. Ja jūs nožēlosiet, ko esat darījuši, jums tiks atstāts tas, kas jums ir piederējis. Nedariet ļaunu, tad ļaunu nedarīs arī jums.” (Korāns, 2:278-279)

Kurš pie pilna prāta esošs cilvēks uzdrošināsies pieteikt karu Visvarenajam un Viņa Sūtnim? Ajāta beigās Dievs skaidri paskaidro augļošanas aizlieguma iemeslu – tas ir negodīgums. Te tiek izmantots arābu vārds “zuļm”, kurš nozīmē, ka cilvēks ir nodarījis ļaunu, apspiedis otru vai pats sevi. Kas nozīmē, ka aizliegums uz augļošanu nav vienkārši tāpēc, ka tāda ir Dieva griba, bet gan tādēļ, ka tā nodara ļaunu, zaudējumus.

Ne tikai Korānā, bet arī pravieša Muhameda (s) hadīsos tiek teikts par augļošanas zemiskumu.

“Izvairieties no septiņiem rupjākiem grēkiem: jebkā pielīdzināšanu Dievam, dvēseles, kuru Dievs ir aizliedzis aiztikt, iznīcināšana, augļošanas augļu aprīšana, bāreņu īpašuma apēšana, bēgšana no kara lauka, neslavas celšana par dievbijīgu, nevainīgu sievieti.” (Buhari, Muslims)

Nākamais hadīss ir spējīgs patiesu ticīgo atturēt no augļošanas: “Viena monēta, apzināti iegūta uz augļošanas pamata, ir sliktāka Dieva Vaiga priekšā, nekā trīsdesmit seši ārpuslaulības dzimumakti.” (Al-Tabarani, Al-Hakīm)

Pravieša līdzgaitnieks, kuru sauca Džabirs atstāstīja, ka Pravietis (s) nolādēja to, kurš saņem procentus, maksā procentus, šī darījuma lieciniekus, kā arī to, kurš pieraksta viņu darījumu. Pēc tam viņš teica: “Visi viņi ir vienādi.” (Muslims)

Šis ir viens no islāma pamatprincipiem: ja kaut kas ir slikts un noliedzams, muslimam ir jāturas no tā pa gabalu, nekādā gadījumā neiesaistīties un vēl jo vairāk, neveicināt nepareizo. Tā kā augļošana ir aizliegta, tad nedrīkst kļūt par šāda darījuma liecinieku un tās pierakstītāju. No hadīsa arī ir skaidrs, ka nav atšķirības starp to, kurš maksā procentus, un to, kurš tos saņem, jo abi viņi ir iesaistīti nosodāmā rīcībā, kas nozīmē: abi vainīgi.

Pravietis Muhameds (s) ir arī teicis: “Ja pilsētā atklāti parādās nelikumīgi dzimumsakari un augļošana, tas nozīmē, ka viņi sevi ir atstājuši Dieva sodam.” (At-Tabaranī, Al-Hakīm)

Šis ir viens Dieva likumiem sabiedriskajām attiecībām. Viņa sods var atnākt jebkurā veidā šajā vai nākamā dzīvē.

_________________________________

Autors: Jamal al-Din Zarabozo; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.lv pārraudzībā no tā krieviskās versijas, kas atrodama: https://www.islamreligion.com/ru/articles/539/

(Article by:Jamal al-Din Zarabozo; this article has been translated by www.parislamu.lv from the Russian article at https://www.islamreligion.com/ru/articles/539/ )

 

 

 

[1] “Korāna ēnā”.

[2] Ajātos tiek izmantots arābu vārds “riba”, kurš nozīmē “atlikums”, “papildinājums” pie sākuma summas. Diemžēl, daži Korāna skaidrotāji tulko šo vārdu kā “augļošana”, kas rada zināmu neizpratni. Oksfordas angļu valodas vārdnīca apzīmē augļošanu kā “procentus nesošu aizdevumu izsniegšanas faktu vai praksi; vēlāka nozīme: prakse iegūt vai piekrist saņemt pārmērīgus vai nelikumīgus procentus par summu, kas saņemta par aizdevumu”. Citiem vārdiem, bija laiks, kad “augļošana” bija ekvivalents naudas aizdošanai ar procentiem, tad tas vēl tika nosodīts. Kad procents kļuva par pilnībā likumīgu parādību, vārds “augļošana” sāka nozīmēt: “naudas aizdošana par pārsniegtām vai nelikumīgām procentu likmēm”. Arābu terminu “riba” mūsdienu apstākļos ir jātulko, kā “procentu likme” vai “aizdevumu procents”, jo ar to ir domāts jebkura maksa par virsu sākuma summai.

[3] Saīds Abu Aļ Maududi “Korāna paskaidrojums” (“The Meaning Of The Qur’an”).

[4] Pierakstīja Aļ Kasīms, sk.Aļ-Albānī grāmatu: “Sahīh aļ-džami` aļ-sagir”, 3543 hadīs. Cilvēki izmanto aizdevumu procentu ar cerību pavairot naudu, to neapdraudot. Tomēr, nākotnē tas ne vienmēr sniedz laimi. Sociālās aptaujas rezultātu pētnieki, žurnālā Business Week (16. oktobris, 2000. gads) izsecināja, ka nauda nesniedz laimi, bet jaunais dzīvesveids un tā atskaņas, gluži pretēji, sniedz jūtamu nelaimi. Pētījums pierādīja, ka, neskatoties uz ienākumu palielināšanu uz cilvēku, sabiedrībā laika posmā starp 1970-1998., amerikāņi jutās mazāk laimīgi. Jaunās sociālās tendences aizbīdīja uz aizmugurējo plānu jebkuru materiālu ieguvumu. Cits atklājums kļuva tas, ka sievietes kļūst daudz nelaimīgākas, nekā vīrieši. Šķiršanās skaita palielināšanās negatīvi ietekmē ģimenes dzīvi un ģimenes locekļus. Business Week secina: “Vismaz, pēc pētījuma rezultāta, var secināt, ka tie, kuri uzskata naudas ienākumus par laimes garantiju, apmāna paši sevi. Tas nozīmē, ka par dažiem Jaunās Ekonomikas aspektiem, kā, piemēram, bezdarba palielināšanos un nevienlīdzīgo ienākumu palielināšanos, nākas maksāt ievērojamu psiholoģisku cenu. Abduļhais Zallums “Painting Islam as the New Enemy: Globalization & Capitalism im Crisis”.