(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit) Iešana inkognito pazemības dēļ فَانْطَلَقْتُ إِلَى النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم. فَوَجَدْتُ امْرَأَةً مِنَ الأَنْصَارِ عَلَى الْبَابِ، حَاجَتُهَا مِثْلُ حَاجَتِي، فَمَرَّ عَلَيْنَا بِلاَلٌ فَقُلْنَا سَلِ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم أَيَجْزِي عَنِّي أَنْ أُنْفِقَ عَلَى زَوْجِي وَأَيْتَامٍ لِي فِي حَجْرِي وَقُلْنَا لاَ تُخْبِرْ بِنَا. (Zeinaba turpināja): „Tā es
Man bieži nācies sastapties ar visai polarizētiem viedokļiem par sievietēm un turību. No vienas puses, pastāv aplami priekšstati ar mizogīnisku (pret sievietēm vērstu) pieskaņu, saskaņā ar kuriem sieviete, ja viņai tiktu atļauts pašai pelnīt naudu un kļūt finansiāli neatkarīgai, kļūtu pārāk stūrgalvīga un nepakļāvīga un zaudētu interesi par vienkāršu, galvenokārt mājās pavadītu dzīvi, rūpējoties par
1992 
