Mūsā uzauga kā princis Faraona pilī. Viņš kļuva par stipru un cēlsirdīgu jaunieti. Taču viņam nepatika tas, ko viņš redzēja sev apkārt. Izejot laukā pilsētā, lai tiktos ar saviem ļaudīm, viņš bieži redzēja, ka ēģiptieši izturas pret viņiem ļoti nežēlīgi un ļauni – viņš vienmēr palīdzēja apspiestajiem. Viņam nepatika cietsirdība; viņš bija par to ārkārtīgi
(raksta iepriekšējo daļu var lasīt šeit) Hadžara un Ismāīls turpināja dzīvot tur, kur Ibrāhīms bija viņus atstājis. Ibrāhīms šad un tad apciemoja savu ģimeni. Kad Ismāīls bija pieaudzis par jaunu zēnu, Ibrāhīms nosapņoja, ka Dievs liek viņam upurēt viņa dēlu Ismāīlu. Ibrāhīms pamodās ļoti nobijies. Taču sapnis atkārtojās trīs naktis pēc kārtas. Viņš kļuva pārliecināts,
1848 
