Salmāns Abū Dāvūds skaidro hadža – muslimu svētceļojuma uz Meku – rituālos slēpto dziļāko nozīmi. Hadžs ir viens no lielākajiem pacietības un padevības pārbaudījumiem, kas prasa no muslima gan fizisku, gan garīgu sagatavošanos. Fiziskā sagatavotība iekļauj sevī veselības uzlabošanu, imunitātes pacelšanu un piemērotu apavu izvēli, ja muslims ir nolēmis šķērsot lielus attālumus starp rituālu vietām
Klāt ir hadža (svētceļojuma uz Meku) sezona! Ahmadu ģimene dalās padomos, kā arī mājās palicēji var padarīt šo laiku īpašu.
Burtiskā tulkojumā hadžs nozīmē “doties uz kādu vietu”. Tomēr islāmiski ar to apzīmē gadskārtējo svētceļojumu, ko muslimi veic uz Meku, ar nolūku izpildīt noteiktus reliģiskus rituālus saskaņā ar Pravieša Muhammada (s) sniegto metodoloģiju. Pirmo reizi Dievs noteica Hadžu un tā rituālus pravieša Ābrahama (as) laikā, un viņš bija tas, kuru kopā ar viņa dēlu Ismāīlu,
Muhammada (s) dzīve (4/12): Vajāšanas Mekā Pirmie muslimi Vairākus gadus Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) aicināja pievērsties islāmam ģimenes locekļus un tuvākos draugus. Pirmā sieviete, kura sekoja viņa aicinājumam, bija viņa sieva Hadidža, pirmais bērns – Ali, brālēns, kuru viņš pieņēma audzināšanā, pirmais nebrīvais – Zeids, bijušais vergs, kurš pēc tam kļuva par Muhammada
(raksta iepriekšējo daļu var lasīt šeit) Hadžara un Ismāīls turpināja dzīvot tur, kur Ibrāhīms bija viņus atstājis. Ibrāhīms šad un tad apciemoja savu ģimeni. Kad Ismāīls bija pieaudzis par jaunu zēnu, Ibrāhīms nosapņoja, ka Dievs liek viņam upurēt viņa dēlu Ismāīlu. Ibrāhīms pamodās ļoti nobijies. Taču sapnis atkārtojās trīs naktis pēc kārtas. Viņš kļuva pārliecināts,
Pasaulē nav otras tik godājamas, svarīgas vai svētas vietas kā Meka. Vērtējot pēc jebkādiem objektīvajiem standartiem, šis Arābijas pussalas Hidžazas ielejas reģions ir visslavenākā vieta uz zemes. 24 stundas dienā tūkstošiem cilvēku riņķo ap svēto Kābu, kas atrodas Haram svētnīcas centrā. Miljoniem māju ir rotātas ar tās attēliem, un miljardi cilvēku vērš savu seju tās
2741 
