|
Procentu likmes: Reliģija un agrīnie domātāji Islāms, protams, nav vienīgā reliģija, kas ir aizliegusi augļošanu un nosodījusi to kā amorālu praksi. Aizliegums nodarboties ar augļošanu – vismaz konkrētās tās izteiksmēs – ir labi pazīstams likums gan Bībeles Vecajā, gan arī Jaunajā Derībās. Vecās Derības vairākās vietās ir atsauce uz “augļošanu” jeb procentu likmēm. 5. Mozus | |
Pravietība islāmā Pārliecība
|
Tādām dievišķās atklāsmes reliģijām kā jūdaisms un kristietība pravietība nav sveša. Tomēr Iilāmā tai ir īpašs statuss un nozīme. Islāms māca, ka Dievs radīja cilvēku cēlam mērķim: Viņu pielūgt un dzīvot dzīvi balstītu uz Viņa mācībām un vadību. Kā gan cilvēks var zināt savu lomu un savas eksistences mērķi, ja vien viņš nesaņem skaidras | |
Procentu likmes (2/7) Ekonomika un finanses, Pārliecība
|
Procentu likmes un to loma sadzīvē un ekonomikā: Islāma nostāja Islāma teksti par procentu likmēm Lasot ajātus un hadīsus par procentu likmēm, uzreiz uzmanības lokā nonāk stingrība, ar kuru tās tiek aizliegtas. Līdzīgi islāms aizliedz ārpus laulības dzimumsakarus, homoseksuālismu, alkohola lietošanu, slepkavību… Tomēr brīdinājumi par šīm netikumīgajām darbībām un to nosodīšana nav tik barga, kā | |
Dzīve pēc nāves Dzīve pēc nāves, Pārliecība
|
Jautājums par to, vai pēc nāves dzīve turpinās, neietilpst zinātnes sfērā, jo zinātne nodarbojas tikai ar datu klasifikāciju un analīzi. Bez tam, cilvēks nodarbojas ar zinātnisko izpēti tās modernajā izpratnē tikai dažu gadsimtus, kamēr pēcnāves dzīves koncepcija ir pazīstama kopš neatminamiem laikiem. Visi Dieva pravieši aicināja savas tautas pielūgt Dievu un ticēt dzīvei pēc nāves. | |
Procentu likmes (1/7) Ekonomika un finanses, Pārliecība
|
Procentu likmes un to loma sadzīvē un ekonomikā Ievads Ikviens no mums kā arī sabiedrība kopumā labi pazīst terminus ‘procenti’ un ‘procentu likme’[i], tādēļ nav īpašas vajadzības pēc papildu paskaidrojuma. Mūsdienu kapitālisma sabiedrībā procenti ir kļuvuši par akceptētu un vispārpieņemtu parādību. Grūti iedomāties kādu, kurš apzināti nostātos pret šo parādību un atteiktos no finansiālām darbībām, | |
Tauhīd kategorijas Pārliecība
|
Autors: Abu Amīna Bilal Filips (Abu Ameenah Bilal Philips)Literāri tulkojot, Tauhīd nozīmē ‘apvienošana’ (kaut kā padarīšana par vienu) vai ‘vienības apliecināšana’ un nāk no arābu darbības vārda (uahhada), kurš nozīmē ‘vienot, apvienot vai konsolidēt.’1 Tomēr kad termins Tauhīd tiek lietots attiecībā uz Allah (Tauhīdulā2), tas nozīmē: Allah vienības īstenošana un uzturēšana visās cilvēka darbībās, kuras | |
Kurš izdomāja trīsvienību? Citas reliģijas, Kristietība, Pārliecība
|
Kas ir Kristietības Trīsvienības koncepta avots? Visas trīs monoteiskās reliģijas – Jūdaisms, Kristietība un Islāms – it kā dala vienu pamatkoncepciju – ticību Dievam kā Augstākai Būtnei, Radītājam un Visuma Uzturētājam. Islāmā zināms kā tauhīds, šo konceptu par Dieva Vienotību tika uzsvēris Mozus Bībeles pantā, kas zināms kā „Šema” vai Jūdu ticības apliecība: „Klausies, Izraēl, | |
Helovīns: 2. daļa – islāma nostāja Pārliecība
|
Islāma nostāja par Helovīnu Apskatot tikai dažus no pierādījumiem par Helovīna vēsturi (un citu arī ir vēl gana daudz), varam gūt skaidru izpratni par islāma nostāju šajā jautājumā: “Saki: ‘Neviens debesīs un virs zemes nezina Apslēpto, tikai Allāhs. Un viņi [nemaz] nenojauš, kad viņi tiks augšāmcelti.’” (Kurāns 27:65) Šis Kurāna pants nepieļauj Helovīnā praktizēto zīlēšanu | |
Helovīns: 1. daļa – vēsturiskā izcelsme Pārliecība
|
Liela daļa muslimu bieži gandrīz neko nezina par tādu svētku kā Helovīns, Lieldienas un Ziemassvētki patieso izcelsmi. Neuztveriet šos svētkus kā sīkumu, jo tiklīdz jūs atklāsiet, kas ir to pamatā, jūs visticamāk nekad vairs tos paši nesvinēsiet, nedz arī ļausiet to darīt jūsu bērniem. Pirms jūs novēlat kādam priecīgu Helovīnu un paši piedalāties šo svētku | |
Ģērbšanās vadlīnijas islāmā (3/3) Pārliecība
|
Ģērbšanās vadlīnijas islāmā: lūgšanas un gudrība Šajā raksta daļā turpināsim runāt par auras noteikumiem: apskatīsim, kas jāvelk lūgšanas laikā, un īsi raksturosim islāmisko ģērbšanās vadlīniju gudrību. Tekstā lietoti arābu valodas termini: Aura – tās ķermeņa daļas, kurām jābūt apklātām. Mahrams – cilvēks, vīrietis vai sieviete, kas ir kāda konkrēta indivīda asinsradinieks, ģimenes loceklis caur laulībām | |