Kurānā mēs lasām: “[Zvēru pie Dieva], nudien jums bija labs piemērs Allāha sūtnī, – tiem, kuri cer uz Allāhu un Pēdējo dienu un piemin Allāhu jo daudz.” (Kurāns 33:21)

Tādējādi labākais piemērs, kuram ikvienam muslimam jāseko, ir Pravietis Muhammads (s), kurš ir atstājis mums neskaitāmus norādījumus visās cilvēka darbības jomās. Apskatīsim dažus piemērus no viņa atstātās sociālās etiķetes.

• Sveicināties ar salām (novēlot mieru viens otram)

Dieva Pravietis (s) vienā no saviem izteicieniem pavēlēja mums darīt septiņas lietas: apciemot slimos, būt klāt bērēs, svētīt muslimu, kad viņš nošķaudās, atbalstīt vājos, palīdzēt apspiestajiem, sveicināties ar salām (novēlot mieru viens otram) un palīdzēt cilvēkiem turēt viņu solījumus. (Bukhari, Muslims) Tāpat viņš teica: „Zvēru pie tā Viena, kura rokās ir mana dvēsele, ka jūs neieiesiet Paradīzē, līdz jūs nenoticēsiet, un jūs nenoticēsiet, līdz jūs nemīlēsiet viens otru. Vai man jums nepastāstīt par ko tādu, ko darot jūs viens otru mīlētu? Sveiciniet viens otru ar salām.” (Muslims)

Diemžēl, mūsdienās muslimi tiecas aizstāt šo sveicināšanās veidu ar no citām kultūrām pārņemtām sveicināšanās tradīcijām. Īpaši šī tendence ir aktuāla jauniešu vidū, kuri vai nu kautrējas lietot islāmā ierasto sveicināšanos, jeb arī uzskata to par vecmodīgu. Visticamāk viņi nezina, ka pasakot vienkāršu frāzi ‘assalāmu aleikkum va rahmatullāhi va barakatuhu’  viņi var saņemt no Dieva trīsdesmit atalgojumu!

• Nepārkāpt svešas mājas slieksni, pirms nav saņemta atļauja to darīt

Kurānā Dievs pavēl: “Ak tie, kuri noticējāt! Neieejiet mājās, kuras nav jūsu, kamēr nenoskaidrosiet, vai esat vēlami [otra nozīme: kamēr nepalūgsiet atļauju],un nepasveicināsiet to iemītniekus. Tas ir labāk priekš jums, lai jūs pieminētu [pamācību].” (Kurāns 24:27)

Ejot kādu apciemot, islāms dod muslimiem sekojošus norādījumus: „Kad Pravietis (s) pienāca pie durvīm, lai lūgtu atļauju ieiet, viņš nevērsa pret tām savu seju. Viņš stāvēja vai nu pa labi, vai nu pa kreisi, un ja viņš saņēma atļauju, viņš iegāja; citādi viņš gāja projām.” (Bukhari) Nepacietīga durvju zvana spaidīšana, skaļa nama iemītnieku vārdā saukšana un neapmierinātība, ja cilvēks, kuru esam atnākuši apciemot, nav mājās ir nekaunības un pieklājības trūkuma pazīmes, kurām nav vietas muslima dzīvē.

• Apsēsties tur, kur ir brīva vieta

Piebiedrojoties citiem pulcēšanās vietā, muslimam ir jāapsēžas tur, kur ir brīva vieta. Nav atļauts spraukties starp citiem cilvēkiem, lai sasniegtu sev vēlamu vietu, nedz arī prasīt, lai kāds jums atdotu savu vietu. Džabirs ibn Samura ir teicis: „Kad mēs atnācām pie Pravieša (s), mēs apsēdāmies, kur atradām brīvu vietu.” (Abu Daūds un Tirmizi)

Dieva Pravietis (s) teica: „Nevienam no jums nav atļauts likt kādam piecelties, lai apsēstos viņa vietā. Jums visiem ir jāpārkārtojas tā, lai izbrīvētu vietu (klāt pienācējam).” (Bukhari, Muslims) Tātad ir jābūt laipniem un jāpalīdz klāt pienācējam atrast vietu. Mūsdienās bieži ir sastopams nepārdomāts sēdvietu izvietojums, kā rezultātā tiem, kas ierodas vēlāk, nākas stāvēt kājās. Līdzīgi, izplatīti ir gadījumi, kad kavētāji ierodas ar lielu troksni, nepadomājot par to, ka tādējādi traucē notiekošo.

• Atturēties no žāvāšanās citu klātbūtnē

Pravietis (s) ieteica: „Ja kādam no jums nāk žāvas, tad apspiediet tās cik vien iespējams.” (Bukhari, Muslims)

Ja vēlme žāvāties nav apspiežama, tad muslimam ir jāaizklāj mute ar roku. Pravietis (s) pavēlēja: „Ja kāds no jums žāvājas, tad viņam ir jāaizklāj mute ar roku, lai neļautu Sātanam tajā ieiet.” (Muslims)

Publiski žāvāties ir nepieklājīgi; tas var norādīt arī uz to, ka cilvēkam ir garlaicīgi, un tādējādi aizskart citu klātesošo jūtas. Reizēm pat viskulturālākie ļaudis mēdz pārsteigt apkārtējos, atverot sarunas vidū mutes tik plati kā nīlzirgi.

• Sekot islāmā noteiktajai etiķetei pēc nošķaudīšanās

Islāms māca ticīgajiem, kas ir jāsaka pēc nošķaudīšanās un kas tad, ja dzird kādu citu nošķaudāmies. Abu Huraira ir atstāstījis, ka Pravietis (s) esot teicis: „Allāham patīk nošķaudīšanās un nepatīk žāvāšanās. Kad kāds no jums nošķaudās un saka ‘Alhamdulillāh’, tad viņam ir tiesības dzirdēt ikvienu citu muslimu sakām ‘jarhamuk Allāh’. Bet žāvāšanās nāk no Sātana, tāpēc ja kādam no jums izjūt vēlmi nožāvāties, viņam tā ir jāapspiež cik vien iespējams, jo tad, kad kāds no jums žāvājas, Sātans par viņu smejas.” (Bukhari)

• Nevērot citu namos notiekošo

Patiess muslims nekad necenšas izzināt citu namos notiekošo un nenodarbina savu prātu ar to, kas uz viņu neattiecas. Pravietis (s) teica: „Ja kāds vēro citu mājās notiekošo bez mājas iemītnieku ziņas, tad mājas iemītniekiem ir tiesības izņemt laukā viņa acis.” (Muslims)

• Nemeklēt citos trūkumus

Pravietis (s) stingri brīdināja neapmelot citus un nerunāt publiski par viņu trūkumiem. Viņš teica: „Neaizskariet Allāha kalpu jūtas, nelieciet viņiem justies neērti, netiecieties publiski norādīt uz viņu trūkumiem; ja kāds tieksies publiskot cita muslima trūkumus, tad Allāhs tieksies publiskot viņa paša trūkumus un atklāt viņa nodarīto, pat ja viņš slēpsies savas mājas vistālākajā nostūrī.” (Ahmads)

—————————————————-

Raksta autore: Umm Sād (Umm Saad); raksta avots: www.hibamagazine.com