Abdullāhs bin Džafars bin Abi Tālibs bija Pravieša Muhammada (s) brālēns. Abdullāha vecāki bija to pirmo ticīgo vidū, kas visagrāk pieņēma islāmu. Arī pats Abdullāhs zvērēja savu uzticību Pravietim (s) ļoti agrā bērnībā – septiņu gadu vecumā.

Kad muslimu vajāšanas Mekā kļuva nepanesamas, agrīno muslimu grupai tika dota atļauja migrēt uz Abisīniju, lai meklētu patvērumu pie karaļa Nēgusa. Abdullāha vecāki bija to muslimu vidū, kas atstāja Meku. Kad Mekas kureišu pagāni sekoja šai muslimu grupai un pieprasīja karalim Nēgusam nodot šos ‘aizbēgušos’ muslimus atpakaļ viņu rokās, Abdullāha tēvs Džafars bin Abi Tālibs tika izvēlēts pārstāvēt visus muslimus politeistu priekšā. Viņa runa bija tik veiksmīga, ka karalis Nēguss nekavējoties deva muslimiem absolūtu aizsardzību, atsakoties nodot viņus kureišu rokās.

Abdullāhs bija pirmais muslimu bērns, kas piedzima Abisīnijā. Dažas dienas pēc viņa dzimšanas, karalim Nēgusam arī piedzima dēls. Nēguss jautāja Džafaram bin Abi Tālibam, kādu vārdu viņš bija devis savam dēlam. Kad Džafars atbildēja ‘Abdullāhs’, arī karalis nosauca savu dēlu tādā pašā vārdā. Vēl jo vairāk, karalis Nēguss nodeva savu dēlu pie Abdullāha mātes barošanā, kas padarīja Abdullāhu bin Džafaru un Abdullāhu Nēgusa dēlu par piena brāļiem.

Jau bērnībā, Abdullāhs izcēlās ar savu cēlumu, pieticību un kautrību. Viņš izauga par ļoti laipnu, maigu un ārkārtīgi devīgu cilvēku, kādēļ viņš ieguva iesauku ‘devības jūra’.

Abdullāhs bija slavens arī ar to, ka viņš ļoti līdzinājās Pravietim (s). Ir atstāstīts, ka Abdullāhs bin Džafars teica: „Es dzirdēju no Allāha Vēstneša (s) kaut ko, kas ir dārgāks man par sarkaniem kamieļiem. Es dzirdēju viņu sakām: ‘Džafars līdzinās man izskatā un raksturā, un ja runā par tevi, Abdullāh, tad tu līdzinies savam tēvam vairāk nekā jebkurš cits.’” Bija tā, it kā Dieva Vēstnesis (s) gribētu Abdullāham teikt: „Tu līdzinies man izskatā un raksturā.”

———————————————-

Sagatavojusi Laila Brence, balstoties uz “Child Companions around the Prophet (saw)” grāmatu.