Slavēts, lai tiek Allāhs.

Šis jautājums, kā arī citi līdzīgi jautājumi, ir ļoti pretrunīgs. Daudzi neticīgie mēģina lietot šādus jautājumus debatēs ar muslimiem, cenšoties piespiest atbildētāju teikt vai nu “nē, nevar”, kurā gadījumā viņi jautā sekojošu jautājumu: “Kā tad Dievs var būt Dievs, ja viņš nevar kaut ko radīt?” Bet ja saņemtā atbilde ir “jā, var”, tad seko šāds jautājums: “Kā tad Dievs var būt Dievs, ja viņš nevar panest vai pacelt to, ko ir radījis?”

Atbilde ir šāda:

Šis jautājums ir absolūti nepamatots, jo Dieva vara nav savienojama ar aplamībām. Kā Dievs var būt Dievs, ja viņš nevar pacelt “akmeni”, ko ir radījis, ja viena no Dieva īpašībām ir spēks? Vai var būt kāda īpašība jebkurā radītā lietā, kas ir varenāka par tās Radītāja īpašībām?

Profesors Sāds Rustams atbildēja uz šo jautājumu ar zinātnisku pamatojumu:

“Dieva vara, kas ir neapšaubāmi absolūta un neierobežota, ir savienota ar lietām, kas ir racionāli iespējamas, nevis lietām, kas ir racionāli neiespējamas. Vienalga, cik pilnīga un neierobežota ir Dieva vara, tai jābūt iespējamības robežās, un tā nav savienota ar neiespējamām lietām. Tas nav trūkums.” Lai paskaidrotu sīkāk, apskatīsim sekojošus piemērus.

Pirmais piemērs: Mēs jautājam bīskapiem un teologiem: “Vai Dievs var radīt vēl vienu Dievu tādu, kā Viņš Pats? Ja viņi atbild ar “jā”, tad mēs viņiem sakām: “Kā gan tas var būt Dievs, ja Viņam ir sākums? Turpretī Dievs pastāv mūžīgi bez sākuma.” Faktiski frāze “radīt Dievu” ir sofisms vai viltus arguments – šī frāze ir pretrunīga, jo pats fakts, ka kaut kas ir radīts, nozīmē, ka tas nevar būt Dievs. Tātad šis jautājums jautā: “”Vai Dievs varētu radīt Dievu, kas nav Dievs?” Ir skaidrs, ka atbilde var būt vienīgi šāda: “Dieva varai un spēkam nav nekādas saiknes ar to, jo pati ideja, ka kaut kas var būt Dievs un vienlaikus nebūt Dievs, ir neloģiska un pretrunīga, un Dieva varai un spēkam nav nekādas saiknes ar pretrunību.”

Otrais piemērs: Mēs viņiem jautājam: “Vai Dievs var izslēgt vai izraidīt jebko vai jebkuru ārpus Savas kontroles un varas?” Ja, viņi atbild ar “jā”, tad viņi norāda uz Dievam piemītošu trūkumu, bet ja viņi atbild ar “nē”, tad viņi ir mums piekrituši, ka Dieva vara ir pilnīga un tai nav nekādas saiknes ar pretrunām, jo ir loģiski neiespējami, ka kāds radījums atrastos ārpus tā Radītāja kontroles.

Trešais piemērs: Kādu dienu, kāds neticīgais man jautāja: “Vai tavs Dievs var radīt tik lielu akmeni, ka viņš to nebūtu spējīgs pacelt?” Un viņš piebilda ar sarkasmu: “Ja tu saki, ka “jā”, tu būsi paziņojis, ka tavs Dievs nav spējīgs pacelt šo akmeni, un tas norāda uz to, ka viņš nav Dievs, bet, ja tu man saki, ka “nē”, viņš nevar pacelt šo akmeni, tu būsi atzinis, ka viņš nav spējīgs darīt visu un tas nozīmē, ka viņš nav Dievs.”

Es šim neticīgajam atbildēju vienkārši: “Jā, tas nav Dieva varā izveidot tādu akmeni, kuru Viņš nevarētu pacelt, jo viss, ko Dievs rada, to Viņš var pacelt un pārvietot, jo visa radība atrodas Radītāja varā un atkarībā no Viņa. Bet fakts, ka Dieva vara nevar būt saistītai ar šī izdomātā akmens radīšanu un pacelšanu, nenozīmē, ka Viņam trūkst varas un spēka. Drīzāk, gluži pretēji – tas norāda uz Dieva varas pilnību un absolūtumu. (..) Gluži kā mēs sakām, ka Allāhs nevar būt nezinošs vai kaut ko aizmirst, tas nenozīmē, ka Allāhs ir ierobežots vai ka Viņam ir trūkumi. Tieši otrādi – tas apstiprina Viņa perfektumu un absolūtu varenumu un zināšanas.”

Un Allāhs zina labāk.

—————————————

Avots: www.islamqa.com