10 lietas, kuras jūs, iespējams, neziniet par Kābu Vēsture

135799-kaabaPasaulē nav otras tik godājamas, svarīgas vai svētas vietas kā Meka. Vērtējot pēc jebkādiem objektīvajiem standartiem, šis Arābijas pussalas Hidžazas ielejas reģions ir visslavenākā vieta uz zemes.

24 stundas dienā tūkstošiem cilvēku riņķo ap svēto Kābu, kas atrodas Haram svētnīcas centrā. Miljoniem māju ir rotātas ar tās attēliem, un miljardi cilvēku vērš savu seju tās virzienā piecas reizes dienā.

Kāba ir Mekas epicentrs.

Kuba formas celtne atrodas visas cilvēces vēsturē vispazīstamākā nekustamā īpašuma sirdī. Tā ir ietīta melnā un glabā sevī krietnu noslēpumainību.

Lūk ir daži no faktiem, kurus vairums cilvēku, iespējams, nezina par Kābu:

10. To vairākkārt pārbūvēja

Kāba, ko mēs redzam šodien, nav gluži tā pati Kāba, ko uzcēla pravieši Ibrāhīms (Ābrahams) un Ismāīls (Ismaēls). Dēļ dabas vai cilvēku rokām radītām katastrofām, to ik pa laikam vajadzēja pārbūvēt.

Mēs visi, protams, labi zinām par ievērojamajiem pārbūves darbiem, kas notika Pravieša (s) dzīves laikā, vēl pirms viņš kļuva par Pravieti (s). Toreiz Pravietis (s), pateicoties savai ātrajai spriestspējai, novērsa lielu asinsizliešanu, izdomājot, ka Melno Akmeni var ievietot tā vietā, izmantojot drānu, kuru turētu pārstāvji no visām ciltīm.

Kopš tā laika vidēji ir bijusi viena ievērojama rekonstrukcija ik pa pāris gadsimtiem. Pēdējā atjaunošana notika 1996. gadā – tā bija īpaši pamatīga ar vairāku akmeņu nomaiņu, pamatu papildus nostiprināšanu un jauna jumta izbūvi. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas nodrošina to, ka ēka ir daudz drošāka un stabilāka nekā jebkad agrāk, tad visdrīzākais tā būs pēdējā pārbūve uz daudziem gadsimtiem, in ša Allāh.

9. Tai adurvisgrāk bija divas durvis… un logs

Oriģinālajai Kābai bija vienas durvis ieejai un otras izejai. Diezgan ievērojamu laika sprīdi tai bija arī vienā ēkas pusē iebūvēts logs. Šā brīža Kābai ir tikai vienas durvis un nav logu.

8. Tā bija daudzkrāsaina

Mēs esam tik ļoti pieraduši redzēt Kābu tās atpazīstamajā melnajā Kisvah (drāna, kas klāj Kābu) ar zelta joslām, ka nevaram pat iedomāties to kādā citā krāsā. Tomēr izskatās, ka šī tradīcija ir sākusies Abbasidu valdīšanas laikā (kuru dzimtas nama krāsa bija melnā). Pirms tam Kāba bija klāta dažādās krāsās, tai skaitā zaļā, sarkanā un pat baltā.

7. Tās atslēgas ir vienas ģimenes rokās

Pravieša (s) laikā, katrs ar Hadža rituāliem saistītais aspekts bija kādas kureišu cilts apakšgrupas pārziņā. Laikam ejot, katra no tām zaudēja kontroli pār tās pārziņā esošo rituāla aspektu, visas izņemot vienu. Pēc Mekas iekarošanas, Pravietim (s) tika iedotas Kābas atslēgas, taču tā vietā, lai paturētu tās sev, viņš atgrieza tās atpakaļ Osmanam ibn Talha no Bani Šaiba ģimenes. Viņi bija bijuši tradicionālie Kābas atslēgu turētāji gadsimtiem ilgi, un Pravietis (s) apstiprināja šo viņu lomu uz līdz pat pasaules galam, sakot šādus vārdus: “Paņem to, ak Bani Talha, pilnībā līdz pat Augšāmcelšanās Dienai, un tā netiks tev atņemta, ja nu vienīgi no netaisna apspiedēja tirāna puses.”

Pat visietekmīgākajiem cilvēkiem uz zemes, neatkarīgi no tā, vai tas būtu kalifs, sultāns vai karalis, ir jāpakļaujas šiem Pravieša (s) vārdiem un jālūdz šai mazajai Mekas ģimenei atļauja ieiet Kābā.

6. Kādreiz tajā varēja ieiet ikviens

Līdz pavisam nesenam laikam, Kāba bija atvērta divreiz nedēļā ikvienam, kas vēlējās tajā ienākt un veikt lūgšanu. Tomēr, sakarā ar straujo svētceļnieku skaita palielināšanos un citiem faktoriem, Kāba tagad ir atvērta tikai divreiz gadā un tikai amatpersonām un ekskluzīviem viesiem.

Noskatieties šeit pievienoto video, lai redzētu, kā tiek atvērtas Kābas durvis (tas notiek 0:50 sekundē) – un dzirdētu miljoniem cilvēku vienlaicīgi izpaustās elsas, viņiem raudot šajā brīnišķīgajā mirklī.

Video: https://www.youtube.com/watch?v=9XXB8DPX_6A

5. Tai apkārt varēja peldēt

swimmingTā kā Kāba atrodas ielejas lejas pusē, lietus laikā ieleja mēdza applūst. Tas Mekā nebija nekas neierasts un radīja daudz problēmas laikā, pirms tika izveidota plūdu kontroles un notekūdeņu aizvadīšanas sistēma. Reizēm pat vairākas dienas ilgi Kāba mēdza iegrimt līdz pusei ūdenī. Bet vai tas atturēja muslimus izpildīt Tavāf (rituālo apļošanu ap Kābu)? Protams, ka nē. Kā uzskatāmi redzams pievienotajā attēlā – muslimi gluži vienkārši sāka peldēt apkārt Kābai.

Mūsdienās veiktās apkārtējās teritorijas korekcijas un plūdu novēršanas tehnoloģijas ir panākušas to, ka mēs, iespējams, nekad vairs tādus skatus neredzēsim. Vai varbūt tomēr? Apskatiet zemāk esošo video.

Video: https://www.youtube.com/watch?v=SkZziLIPPpo

4. Kābas iekšpusē atrodas goda zīmes valdniekiem, kas to ir atjaunojuši

Gadiem ilgi daudzi ir vēlējušies uzzināt, kā izskatās Kābas iekšienē. Atsauces uz otrās vai trešās pakāpes atstāstījumiem no tiem laimīgajiem, kas tur pabijuši, nesniedza gana lielu gandarījumu. Līdz viens no laimīgajiem, kam bija iespēja ieiet Kābā, paņēma sev līdzi telefonu ar video kameru, kas deva iespēju miljoniem cilvēku internetā redzēt šo miglaino video.

Kābas interjers šobrīd ir klāts ar marmoru, un zaļa drāna klāj sienu augšējo daļu. Sienās ir iestrādātas goda plāksnes, kas godinot valdniekus, kuru laikā tika veikti Dieva nama rekonstrukcijas vai renovācijas darbi. Skaties zemāk esošo video ar vienīgo vietu uz zemes, kur var pildīt lūgšanas jebkurā virzienā: Dieva Namu, pirmo pielūgsmes vietu – Kābu.

Video: https://www.youtube.com/watch?v=XlATSk7CvIw

3. Ir divas Kābas!

Debesīs, tieši virs Kābas, atrodas precīza tās kopija. Šī Kāba ir pieminēta Kurānā, un to ir pieminējis arī Pravietis (s).

Sakarā ar Isra val Mirādž ceļojumu (Pravieša (s) Nakts ceļojums uz debesīm), Dieva Vēstnesis (s) ir atstāstījis: “Tad man parādīja Al-Bait-al-Ma’mur (t.i., Dieva namu). Es pajautāju Gabrielam par to, un viņš teica: ‘Šī ir Al Bait-ul-Ma’mur, kur 70 000 eņģeli ikdienas pilda lūgšanas, un, kad viņi dodas prom, tie vairs nekad te neatgriežas (bet viņu vietā katru dienu nāk jauna grupa).’ ”

2. Melnais Akmens ir salauzts

salauztsVai esiet kādreiz aizdomājušies par to, kā Melnais Akmens nonāca sudraba apvalkā, kas to ietver?

Daži saka, ka tas tika salauzts ar akmeni, ko izšāva Umaijjadu armija Mekas aplenkuma laikā, kamēr tā atradās Ablullah ibn Zubair pārvaldījumā.

Lai gan lielākā daļa piekrīt, ka visvairāk to sabojāja viduslaikos kāda īpaši ekstrēma ķecerīgu ismailitu grupa no Bahreinas saukta Qarmatiāņi, kas apgalvoja, ka Hadžs ir māņticīga darbība. Viņi nolēma pierādīt savu taisnību, nogalinot desmitiem tūkstošus svētceļotāju un iemetot viņu ķermeņus Zamzam akā.

It kā ar šo nodevīgo rīcību vien nepietiktu, šie sātani paņēma Melno Akmeni un aizveda uz Austumu Arābiju un tad Kufu Irākā, kur turēja to sagrābtu, līdz Abassidu kalifs piespieda viņiem to atgriezt. Kad viņi to atdeva, tas bija salauzts gabalos, un vienīgais veids tos saturēt kopā bija apjozt tos ar sudraba apvalku. Daži vēsturnieki apgalvo, ka pa pasauli vēl joprojām klīst daži iztrūkstoši Melnā Akmens gabaliņi.

1. Tai nav jābūt kuba formā

Jā, tieši tā – pasaulē vispopulārākais kubs sākotnēji bija taisnstūris. Došu jums mirkli laika pacelt savu plati atplesto muti no grīdas.

Tātad, kur mēs palikām?

Ak jā, Kāba nekad nebija domāta kļūt par kubu. Oriģinālie mājas izmēri iekļāva pusapļa daļu pazīstamu kā Hidžr Ismail.

Kad Kāba tika pārbūvēta dažus gadus pirms Pravietis (s) saņēma savu pirmo atklāsmi, kureiši vienojās, ka Kābas celtniecībai izmantos tikai godīgi iegūtus ienākumus. Tas nozīmēja, ka netiks lietota nauda no azartspēlēm, laupīšanām, prostitūcijas, augļošanas procentiem, utt. Kā galīgais pierādījums džahili kureišu ārkārtīgajai slīgšanai grēkos bija tas, ka šai pārtikušajai tirdzniecības pilsētai nepietika naudas, lai pārbūvētu Kābu tās oriģinālajā izmērā un formā!

Viņi vienojās par mazāku Kābas versiju un ielika dubļu ķieģeļu sienu (sauktu “Hidžr Ismail”, lai gan tai nav nekāda sakara ar pašu pravieti Ismāīlu), lai iezīmētu tās sākotnējos izmērus. Savas dzīves izskaņā, Pravietis (s) bija nolēmis pārbūvēt Kābu uz tās oriģinālajiem pamatiem, bet viņš nomira, pirms paspēja izpildīt šo savu vēlmi. Izņemot īso brīdi dažu gadu garumā kalifa Abdullah ibn Zubair vadīšanas laikā, Kāba ir palikusi tādā pašā formā, kādu to bija redzējis Pravietis (s).

Kābas vēsture nav tikai interesants stāsts par mūsu pagātni. Kāba ir īsts un klātesošs simbols, kas apvieno visus muslimus, lai arī kur tie būtu. Tās mūs vieno arī ar mūsu slaveno un ne tik slaveno pagātni, lai mēs no tās mācītos un sajustu, ka esam daļa no mūžīgās misijas. Laikmetā, kad muslimi arvien vairāk attālinās no savas vēstures un viens no otra, Kāba atgādina par mūsu kopīgo mantojumu un saiknēm, kas mūsu saista. Tā ir ummas (muslimu kopienas) vienotības simbols, laikā, kad tas ir tik ļoti nepieciešams.

————————————————–

Par autoru: Muhammads Vādžids Akhters (Muhammad Wajid Akhter) ir projektu menedžeris, islāma vēsturnieks un medicīnas doktors. Ziedošanas nedēļas bāreņiem un bērniem ar vajadzībām (Charity Week for Orphans and needy children) dibinātājs un šā brīža valdes padomnieku loceklis. www.onecharityweek.com Es ticu, ka šajā pasaulē ir divu veidu cilvēki – tie, kas vispārina, un tie, kas to nedara.

Raksta avots: http://muslimmatters.org/2012/11/15/ten-things-you-didnt-know-about-the-kaaba/