Džamals Al-Dīns Zarabozo (Jamaal al-Din Zarabozo) – ASV islāma aprindās populāra personība – stāsta par Kurāna brīnumiem un to ietekmi uz viņa ceļu pie islāma.  

Desmitā daļa: Šajā daļā aplūkosim dažus Kurānā minētus zinātniskus faktus, kurus mūsdienās par patiesiem atzīst gan muslimu, gan arī ne-muslimu zinātnieki.

Turpinoties izpētes darbiem dažādās zinātnes sfērās, Kurāna ‘zinātniskie brīnumi’ mūsdienās ir kļuvusi par bieži apspriestu tēmu. Tā iemesls droši vien ir fakts, ka pastāv burtiski simtiem Kurāna rindu, kurās Dievs norāda uz dažādiem šīs radības aspektiem un iedrošina cilvēkus apdomāt un mācīties no tā, ko tie redz.

Drīz pēc tam, kad biju kļuvis par muslimu, es uzzināju par Maurīcija Bukailles (Maurice Bucaille) grāmatu „Bībele, Kurāns un Zinātne” (The Bible, the Quran and Science). Vēlos dalīties ar jums ar dažiem svarīgiem viņa izdarītiem secinājumiem:

“Kā turpinājums divām iepriekšējām atklāsmēm [Torai un Bībelei], Kurāns ir ne tikai brīvs no pretrunām un cilvēku manipulācijas pazīmēm, kas atrodamas evaņģēlijos, bet arī piedāvā savdabīgu vielu pārdomām tiem, kas to uzmanīgi studē, vērojot tā zinātniskos aspektus – t.i., tā pilnīgo saskaņu ar mūsdienu zinātnes datiem. Vēl jo vairāk, tajā ir atrodami apgalvojumi (kā ir jau ticis norādīts) kas ir saistīti ar zinātni: un tomēr tas ir neiedomājami, ka cilvēks no Muhammada (s) laika varētu būt to autors. Tādējādi mūsdienu zinātnes zināšanas ļauj mums saprast noteiktas Kurāna rindas, kuras līdz šim interpretēt nebija iespējams.

Ņemot vērā Muhammada (s) laika zināšanu līmeni, ir neiedomājami, ka daudzi no Kurāna apgalvojumiem, kas ir saistīti ar zinātni, varētu būt cilvēka roku darbs. Turklāt ir pilnīgi likumīgi uzskatīt Kurānu ne tikai par atklāsmes izpausmi, bet arī piešķirt tam ļoti īpašu vietu, pamatojoties uz tajā esošo zinātnisko apgalvojumu autentiskumu, kurus, šodien pētot, grūti izskaidrot kā cilvēku radītus.”[i]

Savā diskusijā par Kurānu Bukaille uzsver trīs nozīmīgus punktus:

1. Kurānā nav nekā tāda, kas būtu pretrunā ar mūsdienu zinātni;
2. Tajā nav minēti nevieni no nepatiesajiem uzskatiem attiecībā uz radīšanu, visumu un zinātni kopumā, kuriem ticēja cilvēki pravieša Muhammada (s) laikā;
3. Tas nav iespējams, ka pravietis Muhammads (s) savā laikā būtu zinājis daudzus no faktiem, kas ir iekļauti Kurānā.

Tomēr, ierobežotās vietas dēļ, raksturojot Kurāna ‘zinātniskos brīnumus’[ii], šeit būs iespējams detalizētāk apspriest tikai vienu no rindām.

Lasot Kurānu, viena tēma, kas piesaista daudzu lasītāju uzmanību, ir diskusija par cilvēka radīšanu mātes miesās. Dievs saka Kurānā:

„…Mēs radījām cilvēku no māla ekstrakta, pēc tam Mēs viņu kā lāsi novietojām drošā vietā, pēc tam Mēs pārveidojām to lāsi par alaqah (tam ir trīs nozīmes: dēle, kaut kas piekarināts, asins receklis), pēc tam pārveidojām alaqah par mudghah (miesas gabals, kā kaut kas sakošļāts)…” (Kurāns 23:12-14)

Šis īsais fragments ir izcils ar faktisko norišu precīzu aprakstu, kā arī tas ir brīvs no visām nepareizajām teorijām un uzskatiem, kas bija izplatīti Muhammada (s) laikā. Apskatot arābu vārda alaqah tulkojumus, redzam, ka tas var nozīmēt ‘dēle’, ‘kaut kas piekarināts’ vai ‘asins receklis’. Īstenībā visi šie termini raksturo embriju. Patiesībā, savā sākuma stadijā, embrijs ne tikai fiziski izskatās kā dēle[iii], bet tas „iegūst barības vielas no mātes asinīm, līdzīgi kā dēle kas barojas no citu asinīm”[iv]. Alaqah tāpat arī var nozīmēt ‘kaut ko piekarinātu’, kas arī ir taisnība par embriju šajā attīstības posmā, jo tas ir novietojies, piekaroties mātes dzemdē.[v] Visbeidzot Alaqah var nozīmēt arī ‘asins recekli’. Jau atkal saistība ar reālajiem fiziskajiem procesiem ir brīnumaina. Ibrahims raksta:

„Mēs redzam, ka embrija un tā maisa ārējais izskats Alaqah posmā ir līdzīgs asins receklim Tas ir dēļ salīdzinoši lielā asins daudzuma embrijā šajā posma laikā… Tāpat arī šajā posmā asinis embrijā necirkulē, līdz pat trešās nedēļas beigām. Līdz ar to embrijs šajā posmā ir kā asins receklis.”[vi]

Pantā tālāk teikts, ka nākošais ir mudghah posms jeb ‘kaut kas sakošļāts’. Arī tas ir apbrīnojami precīzs apraksts embrija nākošajam posmam. Šajā posmā embrijs izveido segmentus uz tā aizmugures un tie „vizuāli atgādina zobu nospiedumus uz kaut kā sakošļāta”.[vii]

Cilvēki ‘atklāja’ un ieraudzīja augstāk minēto informāciju tikai tad, kad tika izgudroti spēcīgi mikroskopi. Ibrahims norāda ka Hamms (Hamm) un Lēvenhuks (Leeuwenhoek) 1677. gadā bija pirmie, kas izpētīja cilvēka spermas šūnas, izmantojot uzlabotu mikroskopu.[viii] Tas notika apmēram 1000 gadus pēc pravieša Muhammada (s) laika.

Īstenībā ar embrioloģiju saistīto Kurāna pantu detaļas un analīze ir tik plaša, ka Keits Mūrs (Keith Moore), Toronto universitātes anatomijas un šūnu bioloģijas goda profesors, ir iekļāvis tos īpašā savas mācību grāmatas izdevumā „Attīstībā esošais cilvēks: klīniski orientētā embrioloģija” (The Developing Human: Clinically Oriented Embryology).[ix] Tas ir interesants darbs, kas sastāv no Mūra mācību grāmatas ar papildus informāciju, kas izskata šo tematu no Kurāna un Pravieša (s) izteicienu skatu punkta. Pēc progresīvu ar embrioloģiju saistītu tematu apspriešanas – vairums no kuriem ir pēdējo pāris desmitgažu pētījumu rezultāti – šajā mācību grāmatā tālāk ir iekļautas lappuses, kas apraksta, ko par šo pašu tematu saka Kurāns. Vai varat iedomāties, kas notiktu, ja tiktu paņemta labākā pirms 200 gadiem iznākusī medicīnas grāmata un ar to tiktu izdarīts kas līdzīgs? Rezultāts būtu pilnīgi absurds un smieklīgs, jo vecās mācību grāmatas materiāli būtu absolūti neatbilstoši. Tomēr viņi spēja to izdarīt ar Kurānu, grāmatu, kas nemaz nepretendē uz medicīnas mācību grāmatas statusu. Protams, Kurāns izsaka daudz spēcīgāku apgalvojumu: to, ka tas ir no Dieva.

Komentējot sakarā ar brīnumaino saskaņotību starp Kurāna apgalvojumiem un vēsturisko embrioloģijas attīstību, doktors Mūrs 1981. gadā norāda: „Man ir bijis liels gods palīdzēt izskaidrot Kurāna apgalvojumus par cilvēka attīstību. Man ir skaidrs, ka šiem apgalvojumiem ir jābūt nākušiem pie Muhammada (s) no Dieva, jo praktiski visas šīs zināšanas tika atklātas tikai daudzus gadsimtus vēlāk. Tas man ir pierādījums, ka Muhammads (s) bija Dieva pravietis.”[x]

Patiesībā, bez embrioloģijas Kurāns aizskar vairākas zinātnes sfēras, tādas kā astronomija, fizika, ģeogrāfija, ģeoloģija, okeanoloģija, bioloģija, botānika, zooloģija, medicīna un fizioloģija.[xi] Tādējādi, neskaitāmi citi zinātnieki no dažādām sfērām ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem attiecībā uz Kurānu.[xii]

Kā gan tā varētu būt, ka šis cilvēks, pravietis Muhammads (s), kas neprata lasīt un rakstīt, 14. gadsimtus senā pagātne būtu radījis šāda veida grāmatu, kas satur līdz precizitātei tik daudz zinātnisko faktu un detaļu. Vai tā varētu būt, ka tās visas ir tikai sakritības, un Muhammads (s) bija krāpnieks? Vismaz manā skatījumā, atbildes uz šādiem jautājumiem bija ļoti skaidras. Tik tiešām, kad iepazīstam Kurānu tuvāk, ir arvien grūtāk ticēt apgalvojumam, ka Kurāns nav Dieva atklāsme.

Starp citu, Kurānā ir arī citi ar vēsturi saistīti brīnumaini aspekti. Piemēram, atšķirībā no Bībeles, Kurāns, runājot par pravieša Jāzepa laika valdnieku, sauc to par ‘karali’ un nekad par ‘faraonu’, lai gan tieši šāds termins ir lietots Bībeliskajā stāstā par Jāzepu; savukārt Kurāns šo terminu lieto stāstā par pravieti Mozu. Šķiet, cik nu labi iespējams to mūsdienās noteikt, Jāzeps dzīvoja starp semītu Hiksos Ēģiptes karaļiem un viņa valdnieks patiesi nebija faraons.[xiii] Kurānā ir arī skaidri noteikts ka 2. Mozus grāmatā minētais faraons ir ticis atgūts un saglabāts.[xiv] Tagad tiek uzskatīts, ka visi tā laika faraoni tika saglabāti kā mūmijas – arī šis ir fakts, ko Pravietis (s) tajā laikā nevarēja zināt. Balstoties uz visu šo, divi zinātnieki apgalvo:

“Ja svētais Kurāns būtu atvasināts no Bībeles (kā daži cilvēki nepatiesi apgalvo, tad) tās daudzās Bībeliskās kļūdas būtu nodotas tālāk uz to. Kāpēc, piemēram, svētais Kurāns apraksta izraēliešus kā mazu nāciju, kamēr Bībele apgalvo ka viņi bija 2-3 miljoni, nenormāli uzpūsts skaits, kuram nepiekrīt neviens zinātnieks?… Kāpēc svētais Kurāns nepiekrīt Bībeliskajam un tik tiešām visai loģiskajam uzskatam, ka faraonu aprija jūra, un tā vietā apgalvo, ka faraona ‘ķermenis’ tika izglābts? Un kāpēc lai svētais Kurāns to teiktu tieši par faraonu, bet ne par citiem cilvēkiem, kuri arī saņēma Dieva sodu?…”[xv]

Visbeidzot, muslimu zinātnieki ir norādījuši, ka katram pravietim dotais konkrētais brīnums bija saistīts ar lietām, kas tā laika cilvēkus visvairāk fascinēja. Tā, piemēram, Mozus laikā burvestības bija ļoti populāras, un viena no viņa zīmēm bija tieši saistīta ar cilvēka vājo triku pārspēšanu. Jēzus laikā ļoti populāra bija medicīna, un dažas no Jēzus zīmēm iekļāva slimo dziedināšana, mirušo atdzīvināšana un tamlīdzīgas. Tā laika arābi ļoti lepojās ar savām literārajām prasmēm, un kā vēlāk tiks īsumā aprakstīts, Kurāns ir arābu valodas šedevrs, kuru pārspēt nebija viņu spēkos. Tomēr pravietis Muhammads (s) netika sūtīts tikai pie arābiem vai tikai pie tā laikmeta cilvēkiem. Šajā laikmetā zinātne ir praktiski kļuvusi par ‘dievu’, aizvietojot tradicionālo Dievu no jūdu-kristiešu tradīcijām. Pravieša Muhammada (s) brīnums patiesībā ir pilnībā saistīts ar zinātnes sfēru, kas aizrauj tik daudzus cilvēkus mūsdienās, jau atkal norādot, ka pravietis Muhammads (s) bija patiess pravietis visai cilvēcei līdz pat Tiesas dienai.

________________________

Autors: Džamāls Al-Din Zarabozo; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.lv pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: http://www.islamreligion.com/articles/548/miraculous-quran-part-10/  

(Article by: Jamaal al-Din Zarabozo; this article has been translated by www.parislamu.lv from the English article at http://www.islamreligion.com/articles/548/miraculous-quran-part-10/)

_________________________

[i] Maurīcijs Bukaille (Maurice Bucaille), “Bībele, Kurāns un Zinātne” (The Bible, the Quran and Science) Indianopolisa IN: American Trust Publications, 1978.gads 251-252.lpp.

[ii] Papildus informācijai saistībā ar dažādiem cilvēka attīstības posmiem, lasītājs, kuru tas interesē, var apskatīt Keita L.Mūra (Keith L.Moor), Abdul-Madžīda Al-Zindani (Abdul-Majeed Al-Zindani) un Mustafas A.Ahmeda (Mustafa A. Ahmed) grāmatu „Kurāns un Mūsdienu Zinātne: savstarpējo attiecību pētījumi” (Quran and Modern Science: Correlation Studies) Bridgeview, IL: Islamic Academy for Scientific Research, 1990.gads, 15-47.lpp.

[iii] Skatīt I. A. Ibrahim, 7.lpp 1.attēls

[iv]I. A. Ibrahim, 6.lpp

[v]Skatīt I. A. Ibrahim, 7.lpp 2.attēls

[vi]I. A. Ibrahim, 8.lpp

[vii] Citējis Ibrahims 8.lpp no Mūra (Moore) un Persauda (Persaud) grāmatas “Cilvēka attīstība” (The Developing Human) 5.izdevums 8.lpp. Skatīt arī Ibrahima attēlus 9.lpp.

[viii] Ibrahim, 8-10.lpp

[ix] Skatīt Keita L.Mūra (kopā ar Abdul-Madžīdu Al-Zindani) grāmatu „Attīstošais cilvēks: klīniski orientētā ebrioloģija”(The Developing Human: Clinically Oriented Embryology) ar Islāmiskiem papildinājumiem: Savstarpējās attiecības ar Kurānu un hadīsiem (Islamic Additions: Correlation Studies with Quran and Hadith) Džida, Saūda Arābija: Dar al-Qiblah islāmiskā literatūra (Jeddah, Saudi Arabia: Dar al-Qiblah for Islamic Literature), 1983.gads, kopdarbs ar W.B.Saunders Company.

[x] Citāts no I.A.Ibrahim grāmatas “Īsa ilustrēta pamācība Islāma izprašanai” (A Brief Illustrated Guide to Understanding Islam) Hjūstona: Darussalam, 1997.gads 10.lpp.

[xi]Piemēram saistībā ar šīm dažādajām sfērām, skatiet Zakir Naik grāmatu „Kurāns un Mūsdienu zinātne: Savienojami vai nesavienojami?” (The Quran and Modern Science: Compatible or Incompatible?) www.ahya.org.

[xii]Skatīt I. A. Ibrahim, grāmatas “Īsa ilustrēta pamācība Islāma izprašanai” (A Brief Illustrated Guide to Understanding Islam) Hjūstona: Darussalam, 1997.gads no 10.lpp uz priekšu. Šis darbs ir pilnībā pieejams www.islam-guide.com. Ibrahims izskata un apkopo Mūra un daudzu citu secinājumus.

[xiii] Papildus informācijai par šo tematu, skatīt Louai Fatūhi (Louay Fatoohi) un Šetha Al-Dargazelli (Shetha al-Dargazelli) grāmatu “Vēsture liecina par Kurāna nekļūdīgumu: Īsrāīla dēlu agrīnā vēsture” (History Testifies to the Infallibility of the Quran: Early History of the Children of Israel) Deli, Indija: Adam Publishers & Distributors, 1999.gads 81-93.lpp.

[xiv] Dievs saka: “Un šodien Mēs glābsim tevi tavā ķermenī, lai tu kļūtu par zīmi tiem, kuri būs pēc tevis!” Un jo daudzi cilvēki ir tik tiešām nevērīgi pret Mūsu zīmēm.” (Kurāns 10:92). Vairāk par šo tematu skatīt Fatūhi (Fatoohi) un Al-Dargazelli 141-145.lpp.

[xv] Fatūhi (Fatoohi) un Al-Dargazelli, 247-248.lpp.