Pirmais vārds atklāsmē, kuru Pravietis Muhammads (s) saņēma Hiras alā, bija “Lasi!” Šīs ummas (kopienas) priekšteči nepārstāja sekot šai dievišķajai pavēlei, izturoties pret to nopietni un ar pilnu atbildību. Lasīšana vispār, un it īpaši Kurāna lasīšana, savulaik kļuva par galveno iemeslu islāma civilizācijas spēcīgajai un varenajai izaugsmei. Zīmīgi ir tas, ka šī dievišķā pavēle tika dota tumsā slīgstošai sabiedrībai, kurā prasme rakstīt vai lasīt bija retums. Šī bija norāde uz to, ka lasīšana ir atslēga uz zināšanu vārtiem, tātad arī varenību uz zemes. Un patiešām, šīs ummas priekšteči izmantoja šo atslēgu vislabākajā veidā – atslēdzot sev un ummai varenības, spēka un zināšanu vārtus.

Savulaik Pravietis (s) nozīmēja izpirkuma maksu par kaujā pie Badras iegūtajiem gūstekņiem, nosakot, ka katram no viņiem, kas prot lasīt un rakstīt, ir jāapmāca tam desmit Medīnas zēnu. Starp tiem bija arī Zeids ibn Sabits, kurš vēlāk kļuva par Pravieša (s) sekretāru un rakstvedi, kas pierakstīja Kurāna atklāsmes.

Lasīšana bija svarīga arī šīs ummas priekšteču zinātnieku un vietvalžu vidū, kuri izturējās pret to ar lielu bijību un uzmanību. Viņi apzinājās lasīšanas vērtību gan savā personīgajā dzīvē, gan arī ummas dzīvē kopumā. Viņi lieliski saprata to, ka umma nebūs varena bez zināšanām, un ka zināšanas nevar iegūt bez lasītprasmes. Islāma vēsturē ir daudz brīnumainu piemēru par priekšteču lasītprasmi – par to, cik daudz un cik ātri viņi spēja lasīt. Par viņu lasīšanu vēsta leģendas, kam mēs, vājie ticībā un garā, dažreiz nespējam noticēt. Mēs nespējam tam ticēt, jo zemapziņā pielīdzinām viņus sev pašiem, piemērojam mūsu ‘prāta spējām’ (pareizāk sakot, nespējai), mūsu izturības un centības trūkumam. Ja šos vēstījumus lasa kontekstā ar viņu pārējiem darbiem un sasniegumiem, tad viss nostājas savās vietās: viss kļūst skaidrs un saprotams, jo pārējie viņu sasniegumi bija vēl iespaidīgāki.

Piemēri

Ieskatīsimies pagātnē, lai kaut nedaudz iepazītos ar to, kā un cik daudz lasīja senatnes muslimu zinātnieki. Ir atrodami neskaitāmi piemēri, tomēr mūsu mērķis nav izskatīt ikkatru no tiem – pievērsīsimies tikai dažiem, apskatot vienu no lasīšanas veidiem, kas ir ātrlasīšana.

1) Madždu-Dīns Firuzabadi – pazīstamās skaidrojošās vārdnīcas autors – izlasīja Muslima “Sahih” (9200 hadīsi (Pravieša Muhamada (s) runas, izteicieni, ziņas par viņa darbībām)) hadīsu krājumu Damaskā Nasirad-Dīna ibn Džahbaļa klātbūtnē trīs dienās.

2) Hāfizs ibn Hadžārs – izlasīja Al-Bukhārī “Sahih” (7275 hadīsi) hadīsu krājumu četrdesmit smilšu stundu laikā. Izlasīja Muslima “Sahih” hadīsu krājumu četru madžlisu (sapulču) laikā nedaudz vairāk kā divās dienās. Izlasīja Ibn Madžas “As Sunan” (vairāk par 4000 hadīsu) krājumu arī četru madžlisu laikā. Lielo “An Nasai” (5700 hadīsi) krājumu viņš izlasīja desmit madžlisu laikā (katra sapulce ilga aptuveni četras stundas). Viņa ātrākais lasījums ir “Muadžam at-Tabarani as-Sigar” krājums, kurā ir 1500 hadīsi, kuru viņš pilnībā izlasīja starplaikā starp pusdienas un pēcpusdienas lūgšanām, atrodoties ceļā uz Šamu.

3) Hāfizs Abu al-Fadļs al-Irakijs – izlasīja Muslima “Sahih” (9200 hadīsi) krājumu Damaskā Muhammada ibn Ismaila al-Habbaza klātbūtnē sešu madžlisu laikā, kur pēdējā madžlisa laikā viņš izlasīja trešdaļu grāmatas. Tur klāt bija arī hāfizs Zainad-Dīns ibn Radžābs, kurš salīdzināja hadīsus ar savu kopiju.

4) Al-Hatībs al-Bagdadi – izlasīja Al-Bukharī “Sahih” (7275 hadīsi) krājumu Mekkā Ismaīla al-Haiirī ad-Darīra klātbūtnē trīs madžlisu laikā, no kuriem divi notika naktī un turpinājās no nakts lūgšanai līdz rīta lūgšanai, bet pēdējais madžlis turpinājās no rīta ausmas līdz saullēktam.

5) Al-Burhāns al-Bikai al-Hanbals – izlasīja pilnībā Al-Bukharī “Sahih” hadīsu krājumu sava šeiha klātbūtnē sešu dienu laikā. Muslima “Sahih” krājumu viņš izlasīja Ramadāna mēneša piecās dienās (ar pārtraukumiem).

Šādu piemēru ir ļoti daudz, bet, kā jau tika minēts iepriekš, šie ir tikai daži no tiem. Leģendām par senatnes muslimu ātrlasīšanu zinātnieki ir veltījuši veselas grāmatas vai to daļas.

Šodien valdošajā interneta laikmetā, kad kļuvuši pieejami miljoni grāmatu, žurnālu, laikrakstu un rakstu, turklāt dažādos formātos (elektroniskā, audio, video, u.t.t.); kad mums ir dota iespēja iepazīties ar ievērojamu mūsdienu un senatnes islāma zinātnieku darbiem; kad grāmata kļuvusi tik pieejama kā nekad agrāk; kad mums ir atvērušās bezgalīgas iespējas izglītoties un pieaugt; kad ir iespēja kā nekad agrāk mācīties praktiski jebkuru valodu; kad ar vienu peles klikšķi var atrast miljonu vērtīgas informācijas lapu par jebkuru mūs interesējošu tēmu – visas šīs informācijas pārbagātības priekšā, mēs nezin kāpēc mīdāmies uz vienas un tās pašas vietas.

Daudzi no mums – tie, kas sapņo par islāma uzplaukumu un krāšņumu – diemžēl vēl nav aptvēruši, ka neviena umma (kopiena) nevar sasniegt uzplaukumu, ja šai ummai trūkst gan reliģisko, gan pasaulīgo zināšanu. Turklāt tieši lasīšana ir viens no galvenajiem zināšanu ieguves līdzekļiem.

Raksturojot mūsdienu islāma ummas stāvokli un stāstot par tās krišanu un vājumu, kā vienu no iemesliem kāds šeihs minēja lasīšanas atstāšanu: “Umma, kurai tika pavēlēts lasīt, pārstāja lasīt.”

Atjaunosim lasīšanas tradīciju mūsu sabiedrībā! Sāksim lasīt to, kas nesīs labumu mums šajā un nākamajā dzīvē!

—————————————-

Raksta autors: Abū Abdullāhs

Raksta avots: islamcivil.ru