Dzīve Ēģiptē: Profesijas (1/2) Ēģipte, Muslimu pasaule

Raksta autore: kādu laiku Ēģiptē dzīvojusi latviete

7d66f84c788683363c1e9217cdd0ca78Profesijas… Visiem zināms, ka ir profesijas, ko uzskatām par prestižākām, un tādas ko par mazāk prestižām, tāpat arī ir profesijas, kurās vairāk sastopam sievietes un tādas, kur vairāk redzam strādājam vīriešus. Bet vai visās valstīs tās ir vienas un tās pašas profesijas? Kādu laiku pavadīju dzīvojam Ēģiptē, kuras kultūra stipri atšķiras no Latvijas kultūras. Tā kā neatrados tur kā tūrists, redzēju ikdienas dzīvi mazliet vairāk nekā vienkārši aizbraucot ekskursijā. Viena no lietām, kurai neviļus pievērsu uzmanību bija kā vietējie iedzīvotāji raugās uz dažādām profesijām, vismaz, kā viņi to dara pilsētās, kurās atrados.

1. Dažādu dzimumu nodarbināšana

Lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju ir muslimi, apmēram 94%, savukārt 5% ir kristieši, pārsvarā ortodoksālie kristieši, un 1% dažādas citas ticības. Rietumos cilvēkiem parasti šķiet, ka muslimu sievietes nestrādā, bet Ēģiptē novēroju gana daudz strādājošu sieviešu. Iespējams tūristi viņas redzēs daudz retāk nekā es, jo retāk apmeklēs vietas, kur sievietes strādā. Jo grūtāks un mazāk apmaksāts darbs, jo retāk tur satiksiet kādu sievieti. Daži piemēri, kas piesaistīja manu uzmanību:

Veikali, lielveikali, ielu veikaliņi

Latvijā pēdējo gadu laikā parādās mazliet vairāk vīriešu kasieru – tagad viņus var šad tad sastapt arī Rimi vai Maxima veikalos, bet vēl nesen vīrieši kasieri bija manāmi pārsvarā tikai elektronikas vai auto veikalos. Apģērbu un pārtikas veikalu kasieres bija gandrīz vienmēr sievietes. Savukārt Ēģiptē sievietes šķiet šo darbu pat īsti neapsver, jo tas bieži ir fiziski grūts, prasa daudz stundu un nav labi apmaksāts. Ļoti reti nācās sastapt kādu sievieti kasieri – redzēju viņas reizēm strādājam sieviešu apģērbu veikalos, lai gan arī ne visos, pārsvarā tikai prestižākos, dārgākos veikalos, kas atrodas grandiozos iepirkšanās centros. Lētajos ielu veikalos (kas bieži vien ir nelieli ģimenes biznesiņi) strādāja vīrieši. Ielu veikalā atceros redzam tikai vienu sievieti un tā pati bija kristiete, ne muslima. Kā tūristi iespējams kādreiz pamanīsiet kādu pārdevēju sievieti, bet lai tiešām satiktu sievietes kasieres jums visdrīzāk būs jādodas uz dārgiem (arī pēc Eiropas standartiem) veikaliem.

Arī pārtikas veikalos pie kasēm bija vīrieši. Kad es pati Latvijā studiju gados strādāju šādu darbu, atceros mums bija viens vīrietis kasieris – viņš strādāja ļoti lēni un visu laiku pieļāva kļūdas. Elektronikas nodaļā bija otrs vīrietis, kurš arī nebija diži labāks. Vecākās kasieres tik mēdza noteikt – ai, vīrieši, viņi nav radīti šādam darbam. Kopš tā laika man tas bija iespiedies prātā, ko pastiprināja arī fakts, ka tolaik vīrieši tiešām reti strādāja šajos amatos. Toties Ēģiptē… es pat nevaru aprakstīt, kā tie kasieri tur strādāja – nesaprotu, kur var tik ātri kustēties! Ļoti izteikti darbojās ar abām rokām vienlaicīgi, ātrums milzīgs un ar naudas skaitīšanu nebija nekādu problēmu. Pirms kāda laika ievēroju, ka Rimi Origo kasieri vīrieši arī strādā kaut kā naskāk par sievietēm, tiesa ne tik ātri kā Ēģiptē redzētie. Iespējams tomēr nav tā, ka vīrieši nebūtu šai profesijai radīti.

Kafejnīcas, viesmīļi

Arī ēstuvēs sievietes bieži nesatiksiet, jo jau atkal tas ir darbs, kas prasa daudz stundu dienā un ir fiziski grūts. Sievietes Ēģiptē nelabprāt ar tādu noņemsies, ja vien tiešām citu variantu nav. Pavārus prestižākās ēstuvēs es neredzēju, tāpēc nezinu teikt tur strādāja vīrieši vai sievietes, bet vienkāršās vietējās ēstuvēs ēdienu gatavoja vīrieši. Arī viesmīļi bija vīrieši un grīdas mazgāja tikai vīrieši. Neredzēsiet tur nekādas sievietes apkopējas, kā tas ir Latvijā, kur lielveikalos ar slotu rokā vai stumdām grīdas mazgājamo mašīnu darbojas praktiski tikai sievietes.

Apkopēji, sētnieki

Kā jau iepriekš minēju, sievietes apkopējas neredzēju vispār nevienu nekur – ne veikalā, ne restorānā, ne valdības ēkā, ne uz ielas. Nekur! Tikai vīrieši. Arī sētnieki tikai vīrieši. Nemanīju nevienu sievieti. Arī šajā darbā Latvijā sievietes sastapsim bieži, bet ēģiptiešu sievietes strādāt šajā amatā nav ieinteresētas.

Sabiedriskā transporta vadītāji

Šī ir vēl viena profesija, kurā neredzēju nevienu sievieti. Nebija ne vadītājas, ne konduktores. Tādu amatu es tur vispār neredzēju, biļetes autobusos pirkām pie vadītāja, bet metro biļetes pirkām kasē pie vīrieša un noskenējām pie vārtiem. Ar vilcienu nebraucām, tāpēc nezinu vai tur bija. Arī Latvijā mums sabiedriskā transporta vadītājs ir biežāk vīrietis nekā sieviete, bet nav tā, ka sievietes šajā amatā nevarētu sastapt.

Tur šis amats ir grūtāks kā pie mums, jo satiksme ir vājprātīga, un jau atkal šis darbs ir pārāk grūts, lai ieinteresētu ēģiptiešu sievietes. Vēlos piebilst, ka ēģiptiešu sievietes nepavisam nebaidās no grūtībām. Tieši pretēji – pa māju un ar bērniem tās plosīsies kā zvēri, bet viņas neies bojāt savu veselību un tērēt savu laiku, lai strādātu stresainu darbu, izvēloties labāk savu enerģiju dot ģimenei. Redzēju reiz sievieti ejam pa galvaspilsētas centru, kur mašīnu jūra – uz katra gurna pa bērnam, trešais uz pleciem, katrā rokā pa iepirkumu maisiņam un raitā solī čāpo starp mašīnām. Tā kā ja vajag, tad viņas var izdarīt, bet prioritātes ir citas. Ja viņas gribēs strādāt, tad strādās darbu, kur nav jāpārpūlas, kurš tām patīk, vai arī nodarbosies ar saviem hobijiem vai labdarību, atstājot laiku un enerģiju ģimenei un rūpēm par mājvietu. Arī braukt ar mašīnu sievietes tur prot brīnišķīgi. Stāvēju un skatījos kā sieviete izgriežas no stāvvietas kur šķiet labi ja papīra lapu starp mašīnām var izbāzt. Un neko, bez mazākā stresa sejā un ļoti naski, neko nenoskrāpējot un neapdauzot.

Medmāsas, sanitāres, administratores

Pārāk daudz pa šīm iestādēm nedzīvojos, bet tomēr sanāca apmeklēt gan valsts, gan privātās medicīnas iestādes. Valsts iestādes tur mēdz būt dažādas – labākā rajonā tīri pieklājīgas, bet sliktākā rajonā nevar saprast atnāci tur ārstēties vai saķert vēl papildus infekcijas un nomirt. Par personālu sliktākajās slimnīcās nemāku teikt, tur ārpusē redzēju tikai teju dzīvus slimniekus stāvam garā rindā. Arī telpas bija ļoti noplukušas. Dziļāk negājām. Slimnīcās, kuras apmeklējām, sanitāri, kas tīra telpas atkal tikai vīrieši, medmāsas – man konkrēti bija asins analīžu ņemšana – piedāvājumā bija tikai vīrieši. Administratores un ārstu galvenie palīgi gan bija sievietes gan valsts, gan privātajās klīnikās. Ārsti, ko redzēju, visi bija vīrieši. Nebijām arī pie tādiem ārstiem kā ginekologs, tāpēc nezinu vai tur strādāja sievietes vai vīrieši. Pēc nostāstiem abi dzimumi ir pārstāvēti, bet personiskas pieredzes nav.

Valsts iestāžu darbinieki, tulki, apsargi

Apmeklējām vairākas dažādas valsts iestādes. Darba gaita tajās ir ļoti lēna, kaitinoši lēna. Jums šķiet, ka Latvijā valsts iestādes strādā lēni? Aizbrauciet kaut ko nokārtot Ēģiptē, tad uzreiz redzēsiet atšķirību, cik ātri pie Latvijā viss notiek. Šeit tad arī strādā lielākā daļa sieviešu. Nē, es nekādu mājienu te neveicu, jo iestādēs strādājošie vīrieši vilka visu garumā tieši tikpat cik sievietes, bet lielākais vairums darbinieku tur tomēr ir sievietes. Darbs nav grūts. Pavisam ierasti ir redzēt sievieti, kas vīlē nagus, lai gan viņai aiz lodziņa rinda, kurai galu nevar redzēt. Viss mierīgi, ja kaut kas nepatīk, aizvērs tev lodziņu pavisam un sāks tos nagus arī lakot, ne tikai vīlēt… varēsi iet stāvēt blakus rindas galā. Neviens nekā nezina, neviens par konkrēto jautājumu nav atbildīgs un sūta tevi no viena lodziņa pie otra meklēt, kas tad ir atbildīgs un beigās izrādās, ka tomēr bija tas pirmais atbildīgs. Ja vēl gadās, ka ienāk kāds apsargs (tie gan tikai vīrieši) un sāk pļāpāt ar darbiniecēm, nu tad vispār…

Valsts tulki gan strādāja zibenīgi. Tur arī vairākums sievietes, bet bija arī daži vīrieši. Birokrātiskais aparāts Ēģiptē ir milzīgs – uz katra dokumenta neskaitāmi zīmogi un paraksti, tāpēc darbavietu šajās iestādēs nav maz un lielāko daļu no tām (vismaz no apmeklētājam redzamajām) aizņem sievietes.

Kopsavilkums

Sievietes Ēģiptē strādā pārsvarā darbu, kas kaulus nelauž – valsts iestādēs, tulkošanas birojos, luksusa apģērbu veikalos, kā ārstu palīdzes valsts klīnikās un kā administratores privātajās klīnikās. Papildus tam nodarbojas ar labdarību un dažādiem hobijiem/ hobijdarbiem. Reti strādā fiziski grūtu darbu un tādu, kur jāstrādā daudz stundu par zemu atalgojumu. Sievietes var sastapt arī dažādos ofisos, reklāmas aģentūrās, lidsabiedrības filiālēs, televīzijā un citur. Bet jums būs teju neiespējami atrast sievieti, kas strādā par apkopēju, sētnieci, kasieri vai publiskā transporta vadītāju.

(raksta nobeigums sekos)

 



  • Atstāt komentāru