Nakts klusumu pārdur helikoptera spārnu griezīgā dūkoņa, kas ar katru minūti nāk arvien tuvāk un tuvāk. Ir trīs no rīta, bet, neskatoties uz vakardienas nogurumu, es esmu pilnā nomodā. Vakardienas notikumi skrien caur manu prātu kā filmas kadri. Nē, šie kadri nav nekas jauns, taču šoreiz to intensitāte pārspēja jebko iepriekš pieredzētu. Šoreiz bija mūsu
Gadsimtiem ilgi, nebija nekāda konflikta. Deviņpadsmitajā gadsimtā, Palestīnas teritorija bija ļoti multikulturāla: aptuveni 86% muslimu, 10% kristiešu un 4% ebreju, kas visi dzīvoja mierā. Cionisms Deviņpadsmitā gadsimta beigās, kāda Eiropā dzīvojoša grupa pieņēma lēmumu kolonizēt šo zemi. Pazīstami kā cionisti, viņi bija ebreju ticībai piederoša ekstrēmistu minoritāte. Viņu mērķis bija radīt ebrejiem pašiem savu dzimteni,
Mēs sēdējām vienā no augstākajām Ramallahas vietām – restorānā La Vistakādas augstceltnes 8. stāvā. Divi ceļotāji no Latvijas un trīs palestīnieši – dzērām tēju un grēkojām ūdenspīpi. Runjām par dzīvi šeit, jo mūs interesēja viss no viņu ikdienas. Bez ziņu aģentūru interpretācijām un atlases. Vienkārši un pa īstam. Bez diplomātijas. Viens no mūsu sarunu biedriem –
2300 
