Veselība islāmā: Diēta un uzturs

Islāms ir dzīvesveids. Muslimi nepraktizē savu ticību tikai nedēļas nogalēs vai svētku reizēs, jo islāmā reliģija ir nepārtraukta ikdienas dzīves sastāvdaļa. Gan garīgi, gan arī morāli, islāms ņem vērā cilvēces dziļākās vajadzības un vēlmes. Islāma mācības balstās Korānā un autentiskās pravieša Muhameda (s) mācībās, kas pazīstamas ar nosaukumu – sunna. Šie abi avoti ir kā rokasgrāmata muslima dzīvei.

Lai gan sākotnēji šāda analoģija var likties dīvaina, salīdzināsim islāma likumus ar datora instrukciju bukletu. Iedomājies, ka esi nopricis jaunu datoru, bet neesi nekad iepriekš redzējis pēdējo desmitgažu tehnoloģijas attīsītbas rezultātus. Vai tu zināsi, kur atrast ieslēgšanas pogu? Ja tu atradīsi pogu un ieslēgsi datoru, vai tu zināsi, kā par to rūpēties, kā atjaunināt sistēmu, kā uzstādīt antivīrusu programmu, vai kā ar to rīkoties? Bez instrukciju bukleta, dators nebūtu nekas vairāk kā vien nekam nederīgs tehnoloģijas rīks.

Datora radītāji izvedoja šo instrukciju bukletu, zinot, ka bez īpašām instrukcijām dators nebūs lietojams tā, kā tas ir radīts lietošanai. Tehnoloģijas rīkiem līdzi nāk garantijas, kas kļūst nekam nederīgas, ja vien mēs nesekoja ražotāja instrukcijām. Tā kā mēs vēlamies gūt pēc iespējas vairāk no iegādātā dārgā tehnoloģijas rīka, mēs izlasām instrukcijas un sekojam tām.

Arī islāms piedāvā īpašas instukcijas ar garantiju, ka, tām sekojot, mēs gūsim mūžīgo Paradīzi. Šai garantijai nav derīguma termiņa un to var pagarināt cik reižu vēlamies. Ja tu pieļauj kļūdu vai ‘nospied nepareizo pogu’, instrukcijas skaidri norāda, kā izlabot situāciju un atsākt normālu darbību. Dievs radīja cilvēci ar vienu īpašu mērķi, lai tā Viņu pielūgtu, un sūtīja praviešus un vēstnešu ar īpašu vadību, lai atvieglotu šo uzdevumu. Bez Dieva vadības dzīvei, cilvēce var nomaldīties no ceļa šajā pasaulē, kurai šķietami nav jēgas un kura nedod nedz patiesu drošību, nedz piepildījumu. Dzīves rit bez dziļākas jēgas – daudzi meklē pēc jēgpilnas eksistences, tomēr rod tikai tādu, as dod maz vai galīgi nekādu sajūtu, ka dzīve ir dzīvošanas vērta.

Pravieša Muhameda (s) tradīcjas māca mums novērtēt labu veselību un izprast tās patieso vērtību kā vienu no neskaitāmajām Dieva svētībām.

Un [piemini], kad tavs Kungs paziņoja: “[Zvēru pie Dieva], ja jūs būsiet pateicīgi, Es došu jums vēl, bet, ja jūs būsiet nepateicīgi, – tad Mans sods tiešam ir stiprs.” (Korāns 14:7)

Islāma visaptverošā attieksme pret veselību paredz, ka mēs cienām mūsu ķermeni un uzturam to ne tikai ar ticību bet arī ar atļautu, bagātinošu pārtiku. Dzīvojot saskaņā ar Rardītāja instrukcijām, mēs veltām lielu uzmanību arī atbilstošai diētai. Dievs Korānā saka::

“Ēdiet no tīrās un labās pārtikas, ar kuru Mēs jūs apgādājām…” (Korāns 2:172)

“Ak, ļaudis! Ēdiet to, kas ir uz zemes, kā atļautu un tīru [pārtiku]…” (Korāns 2:168)

Korānā ir daudz pantu ar padomiem par veselīgu uzturu, kas norāda uz fiziskās un garīgās veselības savstarpējo saistību. Pamudinājumi ēst tikai labu un tīru pārtiku bieži ir saistīti ar brīdinājumiem atcerēties par Dievu un novērsties no Sātana. Veselīgi ēšanas paradumi ne tikai apmierina mūsu izsalkumu, bet arī atstāj iespaidu uz to, cik kvalitatīvi mēs nododamies pielūgsmei.

“Ak ļaudis! Ēdiet to, kas ir uz zemes, kā atļautu un tīru [pārtiku] un nesekojiet pa Sātana pēdām, jo viņš ir atklāts jūsu ienaidnieks!” (Korāns 2:168)

Ja mēs esam pārņemti ar ēdienu vai atļaujamies ēst pārāk daudz neveselīgas pārtikas, mēs varak kļūt fiziski vāji un attālināties no mūsu primārā pienākuma kalpot Dievam. Līdzīgi, ja mēs koncentrējamies tikai un vienīgi uz garīgām lietām un atstājam novārtā veselību un pareizu uzturu, vājuma vai slimību rezultātā mēs nespētu izpildīt mūsu obligātās pielūgsmes prasības. Korānā un pravieša Muhameda (s) tradīcijās esošā vadība sniedz cilvēcei padomus, kā uzturēt vidusceļu starp šīm abām galējībām.

Veselīga uztura pamatā ir visa pārtika, ko Dievs ir devis Savai radībai. Produktu dažādība nodrošina ķermeņa vajadzības pēc ogļhidrātiem, minerālvielām, vitamīniem, proteīniem, taukvielām un aminoskābēm. Vairāki Korāna panti min ēdienus, ko Dievs mums ir devis ķermeņa uzturēšanai. Šis nav detalizēts visu nepieciešamo ēdienu saraksts, bet gan vispārēja ideja par pārtiku, kas palīdz uzturēt ķermeni pie veselības un novērst slimības.

“Un radīja lopus – [lai ]tajos jūs [rastu] siltumu, labumus un no tiem jūs [arī] pārtiekat.” (Korāns 16:5)

“Un tas ir Viņš, kurš pakļāva [jums] jūru, lai jūs ēstu no tās svaigu un mīkstu gaļu…” (Korans 16:14)

“Ar to Viņš izaudzē priekš jums labību, olīvas, dateles, vīnogas un visvisādus augļus…” (Korāns 16:11)

“Patiesi, mājlopos jums ir vērā ņemama pamācība: Mēs dzirdinām jūs ar to, kas atrodas viņu iekšās starp mēsliem un asinīm, ar tīru pienu, kas garšo tiem, kuri [to] dzer.” (Korāns 16:66)

“Pēc tam ēd no visvisādiem augiem, un pārvietojies pa tava Kunga pakārtotajiem ceļiem.” No viņu [bišu] vēderiņiem iziet dažādu krāsu dzēriens, kurā priekš ļaudīm ir dziedināšana. Patiesi, tajā gan ir zīme ļaudīm, kuri domā.” (Korāns 16:69)

“Un Viņš ir Tas, kurš radīja dārzus, gan paceltus, gan nepaceltus [t.i., tādus, kuri aug uz režģiem, paceļoties virs zemes, un tādus, kuru stiebri izplatās pa zemi (klājeniski augi)],kā arī palmas, dažādu augļu stādus (augus), olīvkokus un granātkokus, gan līdzīgus, gan atšķirīgus. Ēdiet no augļiem tajos, kad tie ienākas…” (Korāns 6:141)

“…un izaudzējām no tās [zemes] graudus, pēc kā viņi tos lieto uzturā.” (Korāns 36:33)

Dievs mums ir devis arī aizliegtās pārtikas sarakstu – izņemot to, viss pārējais ir mums atļauts.

“Jums ir aizliegta maita, asinis, cūkas gaļa un tas, kas, piesaucot [cita vārdu], tika veltīts ne Allāham), kā arī nožņaugtais, nosistais, apsprāgušais krītot un nobadītais [lops], arī tas, ko saplosījis plēsējs, izņemot to, ko jūs nokausiet, kā arī [aizliegts] tas, kas ir nokauts uz uzceltiem akmens ziedokļiem [kā upuris citiem, izņemot Dievu]…” (Korāns 5:3) “…[un] akohols.” (Korāns 5:91)

Lai gan saldumi un neveselīga pārtika nav aizlieti, tie ir jāēd ar mēru, lai diēta būtu sabalansēta un uzturētu mūs pie labas veselības. Neveselīgi ēšanas paradumi ir pamatā daudzām mūsdienu hroniskajām saslimšanām: sirds un asinsvadu slimībām, augstam asins spiedienam, diabētam, aptaukošanās procesam un depresijai. Pravieša Muhameda (s) tradīcijas slavē mērenību kā labas veselības uzturēšanas veidu, un Korāns uzsver nepieciešamību atrast vidusceļu starp pārmērībām.

Patiesiem ticīgiem ir nepieciešami veseli ķermeņi un prāti, lai viņi varētu pielūgt Dievu kā pienākas. Lai uzturētu skaidru prātu, tīru sirdi un veselu ķermeni, īpaša uzmanība ir jāpievērš veselībai. Sirds un prāts gūst uzturu Dieva atcerē un pielūgsmē, kamēr ķermenis gūst uzturu, uzņemot Dieva doto atļauto pārtiku. Rūpēšanās par diētu un uzturu ir daļa no islāma visaptverošās pieejas veselībai.

_______________________

Autors: Aiša Steisija; šī raksta tulkojums ir veikts www.parislamu.lv pārraudzībā no tā angliskās versijas, kas atrodama: https://www.islamreligion.com/articles/1892/health-in-islam-part-3/

(Article by: Aisha Stacey; this article has been translated by www.parislamu.lv from the English article at: https://www.islamreligion.com/articles/1892/health-in-islam-part-3/)

_______________________

Šaja sērijā:

• Veselība islāmā: Visaptveroša pieeja (1/4)
• Veselība islāmā: Korāns ir dziedināšana (2/4)
• Veselība islāmā: Diēta un uzturs (3/4)
• Veselība islāmā: Fiziskā sagatavotība un sportošana (4/4)