„Šī ikdienas ofisa rutīna galina mani nost,” nodomāja Suleimāns, sēžot vilcienā, ceļā uz darbu. Labi, varbūt nenogalina, bet vismaz liek justies tā, it kā viņš būtu saslēgts ķēdēs. Katru dienu viņam bija jāatsakās no tā, ko viņš vēlētos darīt. Viņam nebija izvēles – vai viņš gribēja to, vai nē, viņam bija katru rītu jāceļas un
Šariāta normas radītas, lai nestu mums labo un atvairītu ļauno. Viss, ko diktē islāms, ir cilvēkam derīgs un labvēlīgs, bet viss, ko tas aizliedz, sevī nes ļaunumu cilvēkam. Islāma normas neaprobežojas ar pavēlēm un aizliegumiem, kas saistīti ar reliģiskajiem rituāliem. Šariāts reglamentē visas sabiedrisko attiecību sfēras un nosaka likumus, noteikumus un ētiku, kas nodrošina sabiedrisko
Daži muslimi domā, ka nemuslimiem islāmā nav paredzētas nekādas tiesības. Tā tas nav. Kā vēsta uzticams hadīss, Pravietis Muhammads (s) mums saka: „Tas, kurš apspiež citas reliģijas piekritēju, ierobežo viņu, dod viņam pārlieki grūtu darbu, ņem no viņa kaut ko bez viņa atļaujas – es būšu viņa oponents Tiesas dienā.” (Abu Davūds) Reiz ar Pravieti
1939 
