Korāniskās pamācības: Mēs esam liecinieki paši pret sevi, pat ja mēģinām sevi attaisnot Mēs mēdzam attaisnot savus vārdus un rīcību citu cilvēku priekšā, apstrīdēt nodomus un motivāciju, ko mums citi piedēvē pat tad, ja labi zinām, ka esam kļūdījušies vai tīšām izdarījuši ko nepareizu. Taču neraugoties uz to, ka citi pieņem mūsu attaisnojumus un strīdā
(raksta pirmo daļu varat lasīt šeit) Moizs tagad runāja no sirds: „Suleimān, apciemo kādu bāreņu namu. Uzliec savu roku uz bāreņu galvām – tava sirds izkusīs kā sniegs saulē. Izmēģini to tikai vienu reizi – pats priekš sevis. Vai naktī, kad mācas virsū miegs, aizdzen to prom un stāvi lūgšanā, taču dari to no sirds,
„Šī ikdienas ofisa rutīna galina mani nost,” nodomāja Suleimāns, sēžot vilcienā, ceļā uz darbu. Labi, varbūt nenogalina, bet vismaz liek justies tā, it kā viņš būtu saslēgts ķēdēs. Katru dienu viņam bija jāatsakās no tā, ko viņš vēlētos darīt. Viņam nebija izvēles – vai viņš gribēja to, vai nē, viņam bija katru rītu jāceļas un
Vakars. Mahačkala. Pāreju ielu iepretim restorānam. Pēkšņi redzu, ka no kādas automašīnas loga izlido saburzīta salvete un, lidojumā pavērusies, liegi nolaižas uz asfalta. Automašīnas tumšajā salonā, kuru tricina spēcīgi basi, vīd spēcīga vīrieša profils. Nomainījis kursu, es taisnā ceļā dodos pie sava novērojumu objekta. Pienācis pie automašīnas, vēršos pie vadītāja. Viņš, pārsteigumā salēcies, pabāž pa
Šī duā (personīgā lūgšana) ir atrodama divdesmit-piektās sūras nobeigumā, kurā Dievs liek mums teikt: “Un tie, kuri saka: ‘Mūsu Kungs! Dāvā mums acu prieku mūsu sievās un pēcnācējos un padari mūs par piemēru dievbijīgajiem!’” (Kurāns 25:74) “Ak Kungs” Tie kuri saka: “Mūsu Kungs, dāvā mums …” Mēs lūdzam Viņam dāvāt dāvanu, skaistu dāvanu. Šī ir
Lielākajai daļai no mums, kuri ir pārlieku aizņemti un kuru dzīves rit pa šosejas ātro joslu, viesi nereti asociējas ar sarkano gaismu vai vēl pat sliktāk – bezgalīgu sastrēgumu uz ceļa. Ziņas par nenovēršamiem ciemiņiem bieži tiek uzņemtas ar sarauktām pierēm vai nemitīgu šķendēšanos. Labākais viesis ir tas, kas nekļūst viesu uzņēmējam par slogu. Tas,
987 
