Kafija Pasaulē ik dienas tiek izdzertas apmēram 1 600 000 000 kafijas tases. Miljardiem cilvēku to ir padarījuši par daļu no savas ikdienas rutīnas. Un tomēr tikai daži apzinās šī visur esošā dzēriena islāmisko izcelsmi. Saskaņā ar vēstures liecībām, 1400-tajos gados kafija kļuva par ļoti populāru dzērienu muslimu vidū Jemenā, Arābijas dienvidu pussalā. Leģenda vēsta, ka kāds kazu
Abdullāhs bin Zubers bija pirmais muslimu bērns, kas piedzima mudžāhiriem (muslimu imigrantiem no Mekas) Medīnā. Viņa māte bija Abu Bakra godbijīgā meita Asma, un viņa tēvs bija Az-Zubers bin Al-Avvams – Pravieša (s) līdzgaitnieks, kurš jau savas dzīves laikā saņēma labās ziņas par to, ka viņš nokļūs Paradīzē. Visi muslimi bija ārkārtīgi priecīgi par viņa
Pravieša Nūha sekotāji, kas paglābās no plūdiem, bija labi ļaudis. Taču daudzus gadus vēlāk viņu bērni un mazbērni aizmirsa, ko vecāki viņiem bija mācījuši. Šie ļaudis bija gari augumā, gaiši un ar labu miesas uzbūvi – viņus sauca par ād tautu. Viņi uzcēla skaistas mājas un pilsētas. Taču jau atkal viņi pievērsās akmens elku pielūgsmei.
Kad cilvēce izplatījās pa visu pasauli, daži cilvēki atcerējās Dieva mācīto, bet lielākā daļa sāka aizmirst. Viņi aizmirsa par Dievu un uztaisīja akmens elkus, kurus sāka pielūgt Dieva vietā. Lai atgādinātu cilvēkiem par savām mācībām, Dievs sūtīja viņiem pravieti Nūhu (Noasu), kurš bija viens no labākajiem cilvēkiem tajā laikā. Nūhs teica viņiem būt labiem, klausīt
Abdullāhs bin Abbas bin Abdul-Muttalibs bija pravieša Muhammda (s) brālēns. Abdullāha tēvs Al-Abbas rūpējās par Pravieti (s) pēc Abu Taliba nāves. Viņa māte Ummul-Fadl Lubaba bint Al-Harith bija otrā sieviete, kas pieņēma islāmu uzreiz pēc Pravieša (s) sievas Khadidžas. Par Abdullāhu mēdza teikt, ka viņš ir Al-Habr Val-Bahr (mācītais vīrs un (zināšanu) jūra), un viņš
Miljoniem gadu atpakaļ, pasaules nebija. Dievs teica: „Kun!” („Esi!”), un pasaule bija radīta. Taču tajā joprojām nebija cilvēku. Pat Džannā (debesīs/ Paradīzē) nebija cilvēku. Džanna ir visskaistākais dārzs, kādu jebkurš no mums var iedomāties. Tajā ir dažnedažādākie augļu koki, kādus vien varam iztēloties – granātāboli, olīvas, vīnogas un daudzi citi. Džannā plūst spirdzinoša ūdens, piena un
Saīdu bin Al-Āsu, kurš ir pazīstams arī kā Abu Abdur-Rahmāns Al-Madani, vienoja ar Pravieti (s) radniecības saites caur viņa vectēvu Abd Manafu. Viņa tēvs Al-Āss bija sīvs islāma ienaidnieks, kurš nekad nepalaida garām iespēju nodarīt muslimiem ko ļaunu. Alī bin Abi Tālibs nogalināja Al-Āsu Bādra kaujas laikā. Pravieša (s) dzīves laikā, Saīds bija pavisam mazs
Muslimi ir pirmā civilizācija, kas institucionalizēja augstāko izglītību, izveidojot izglītības sistēmu. Patiesību sakot, mūsdienu augstākās mācību iestādes ir islāma universitāšu ‘pēcnācējas’. Divas no senākajām muslimu pasaules universitātēm ir: Al-Karavijin (Fēzā, Marokā) un Al-Azhar (Kairā, Ēģiptē), kas pastāv attiecīgi jau kopš mūsu ēras 841. un 988. gadiem. Šīs un daudzas citas universitātes izveidojās mošeju ietekmē. Arābu
Ap 940. gadu, kad Andalūzijā valdīja Umaijjidi, dzima viens no izcilākajiem ķirurģijas pionieriem – Abul Kāsims Khalafs Ibn Al-Abbas Al-Zahrāvi. Eiropas vēsturnieki Al-Zahrāvi dēvē par Alzahāvi, Ezzahrāvi, Zahrāviusu, Aikarāvi, Alsahrāvi un pat par Abulkāsi, Bulkāsi un Bulkāsimu, kas ir atvasinājumi no viņa īstā vārda. Maz ir zināms par Al-Zahrāvi dzīves agrīnajiem gadiem, kas, iespējams, ir
Gluži tāpat kā katrā vēstures laikā, arī Andalūzijā, jeb muslimu Spānijā, ir savi varoņi. Bez jau zināmajiem varoņiem ir arī mazāk pazīstamie, kuri nedz iekaroja svešas zemes, nedz arī ienesa tur islāmu – tie bija varoņi, kas izglāba muslimus pašus no sevis. Šie ir varoņi, par kuriem ir jārunā un kuriem jālīdzinās, lai islāms atkal
1879 
