(raksta pirmo daļu var lasīt šeit) 9. Iespēja iepazīt citus. Kad sastopamies ar problēmu, mums vajadzētu enerģiski piestrādāt, lai tiktu galā ar problēmu, nevis ar cilvēku. Tāpat arī mums vajadzētu saprast, ka tas vien, ka kaut ko lūdzam citiem un ka viņi mūsos klausās, nav tas pats, kas piekrišana un paklausīšana mūsu teiktajam. Mēs paši sev
Islāms ir balstīts uz attiecībām ar Dievu, Viņa radībām un pasauli, kurā dzīvojam. Tikko mēs sanākam kopā, tā parādās potenciāla varbūtība, ka radīsies konflikti. Bet konflikti nav nekas pretdabisks. Protams, ar Dievu konflikta nav, jo Viņš ir Al-Azīz (Visvarens) un Al-Džabbār (Visa Pakļāvējs). Lai ko Viņš izlemtu, tas notiks. Tomēr starp cilvēkiem eksistē atšķirības. Dievs
Dieva Pravieša (s) hadīsā teikts: “Esiet taisnīgi pret saviem bērniem.” Islāmā būt par vecākiem – tā ir misija, tas ir ceļš uz Paradīzi, ja vien, protams, būsi īsts vecāks, kurš audzina savus bērnus, sekojot Dieva Pravieša (s) ģimenes veidošanas pamācībām. Ja tāds būsi, tad šis var kļūt par vienu no taviem ceļiem uz Paradīzi. Viena
Lielākā ietekme uz zīdaiņu un mazu bērnu dzīvēm ir viņu vecākiem un tuvākajiem ģimenes locekļiem. Taču, nonākot bērnudārzos, viņi nokļūst audzinātāju un citu bērnu sabiedrībā, kur viņi apgūst daudz jaunu lietu par apkārt esošo pasauli. Šajā mijiedarbībā, viņi sastopas arī ar vērtībām un atziņām, kas ir pretstatā tām, kuras viņiem līdz šim ir mācītas. Ir
Šī duā (personīgā lūgšana) ir atrodama divdesmit-piektās sūras nobeigumā, kurā Dievs liek mums teikt: “Un tie, kuri saka: ‘Mūsu Kungs! Dāvā mums acu prieku mūsu sievās un pēcnācējos un padari mūs par piemēru dievbijīgajiem!’” (Kurāns 25:74) “Ak Kungs” Tie kuri saka: “Mūsu Kungs, dāvā mums …” Mēs lūdzam Viņam dāvāt dāvanu, skaistu dāvanu. Šī ir
„Vīrieši ir sieviešu gādnieki tādēļ, ka Allāhs deva pārākumu vieniem no jums virs otriem, un tāpēc, ka viņi tērē no sava īpašuma. Un taisnīgas sievietes ir padevīgas un glabājošas [to, kas jāglabā vīru] prombūtnes laikā tāpēc, ka Allāhs par to ir parūpējies. Un pamāciet tās [sievietes], kuru nepaklausību jūs baidāties, atstājiet viņas [vienas] gultās un
Bismillāh. Mans vīrs ir slims. Viņš guļ gultā, tumsā. Es mēģinu apklusināt bērnus un atturēt viņus no viņa traucēšanas. Es cenšos apguldīt viņus bez liekas kņadas. Kad viss ir kluss, es ienāku uz pirkstu galiņiem istabā. Es paraugu viņa pieri pēc drudža pazīmēm. Es jautāju viņam, vai viņš ko vēlas. Viņam ir jādzer šķidrums, jāuzņem
Katram muslimam, atbilstoši savām spējām, ir jābūt sludinātājam. Nav obligāti būt erudītam visos reliģijas jautājumos un mācīties piecpadsmit gadus kādā aizrobežu universitātē, lai aicinātu cilvēkus uz islāmu. Pietiek aicināt uz to, ko zini un pats dari – tad pienākums pret Dievu būs izpildīts. Uzsākot aicināt uz islāmu, nevajag domāt, ka viss noritēs gludi, jo cilvēku,
Mīļais dēls, tu neiegūsi laimes pilnas mājas, kā vien ievērojot šos desmit noteikumus attiecībā uz savu sievu; tāpēc paturi tos labi prātā un pielieto tos ikdienā. Runājot par pirmajiem diviem noteikumiem, sievietēm patīk uzmanība un tieši, skaidros vārdos izteikti mīlestības apliecinājumi. Ja skoposies ar mīlestības apliecinājumiem, tu radīsi starp jums abiem skarbuma barjeru, kas mazinās
2052 
